Foto: Izcili gruzīnu emaljas darbi Rīgā Attēlu galerija

Apollo
4 komentāri

Šīgada vasaras vidū Rīgā notika divu izcilu Gruzijas mākslinieku izstāde «Gruzija Latvijā». Gia Gugušvili gleznas aizceļojušas tālāk pasaulē, bet vairāki gruzīnu emaljas meistara Iago Dekanozišvili un viņa dēla Nika darbi vēl aizvien apskatāmi un iegādājami galerijā «Istaba». 

Gruzīnu emaljas māksla*. Varbūt ne gluži tik sena kā pasaule, tomēr, iespējams, vēl senāka par gruzīnu rakstību; vēstures pētnieki pieļauj, ka tā radīta VII gadsimtā pirms mūsu ēras. Taču no grieķu mitoloģijas un literatūras zināms, ka vēl pirms Trojas izpostīšanas ap XIII-XII gadsimtu pirms Kristus argonauti ar Jāsonu priekšgalā brauca pa jūru pēc zelta aunādas uz teiksmaino Austrumzemi, kurā valdīja Saules dievs Ests. To zemi vēlāk identificēja kā Kolhidu, tagadējo Gruziju.

Savu uzplaukumu gruzīnu emalja piedzīvo līdz ar visas Gruzijas augšupeju svētā Dāvida Cēlāja mazmazmeitas ķēniņienes Tamāras Lielās valdīšanas laikā (1184-1213), kad mīlestībā pret viņu top viens no pasaules literatūras šedevriem Šotas Rustaveli poēma «Bruņinieks tīģera ādā». Saglabājies arī ķēniņienes Tamāras zeltā kaltais, rubīniem, smaragdiem un pērlēm rotātais krusts. Iago Dekanozišvili darinātā Tamāras Lielās krusta kopija atrodas Gruzijas Valsts mākslas muzejā – pasaulē lielākajā emaljas [cloisonne enamel] mākslas paraugu kolekcijā.

Prātam neaptverams daudzums Gruzijas kultūras pieminekļu izpostīts un zudis neskaitāmos karos, kopš divpadsmitā trīspadsmitā gadsimta aizmirstībā grimst arī emaljas mākslas tehnoloģijas noslēpumi. Līdz tos, vēl būdams students Tbilisi mākslas akadēmijā, eksperimentu gaitā tieši Iago sāk pamazām atklāt, lai vēlāk nodotu tālāk saviem mācekļiem, tostarp savam jaunākajam dēlam Nikam.

Bet nu jau, kā smejas Iago, emaljas apdedzināšanas krāsniņa ir vai katra trešā gruzīna mājā.

Un labi, ka tā. Tieši unikālās emaljas rotas – medaljoni, auskari, gredzeni un citas izsmalcinātas senajā tehnikā darinātās greznumlietas ir viens no iemesliem tūrisma pieplūdumam Gruzijā.

Vērotājam no malas kāds posms emaljas mākslas darba tapšanas procesā var līdzināties priekšstatiem par burvestībām pilnu alķīmiķa rosību, cits – mūka lūgšanai cellē. Pats meistars ir pieticīgāks apzīmējumos, sakot, ka vienkārši ir pateicīgs par viņam lemto Dievam kalpošanas veidu.

Starp citu, gruzīniem nekad nav bijis problēmu ar nacionālās idejas formulējumu. Tā ir nemainīgi trīsvienīga jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu: dzimtā zeme, valoda, Dievs.

Ja ir vēlēšanās saņemt  pēc individuāla pasūtījuma veidotu darbu, ir iespēja sazināties ar meistariem, koordinātes atradīsit galerijā «Istaba». Vairāk par mākslinieku lasiet šeit...

*Gruzīnu emalja – georgian cloisonne enamel (angļu val.); грузинская перегородчатая эмаль (krievu val.). Latviešu valodā nav ekvivalenta vārdam cloisonne /перегородчатая! Varbūt vērts izsludināt konkursu valodniekiem? Lasītāji, lūdzu, sūtiet savus ieteikumus!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ienākt apollo.lv