Foto: Policijas darbs uz ūdens Attēlu galerija

Apollo
9 komentāri

Lai uzraudzītu drošību uz ūdens, Valsts policijai ir pieci peldlīdzekļi – divi kuteri un trīs motorlaivas. Kā biežāk konstatētie pārkāpumi tiek minēta tiesību neesamība, glābšanas līdzekļu trūkums, ūdens transporta līdzekļu vadīšana alkohola reibumā. Ar grādīgās dziras lietošanu aizraujas ne tikai privāto līdzekļu vadītāji, bet arī kuģīšu kapteiņi, kuri bieži vien pārvadā vairākus desmitus pasažieru.

Par ikdienu darbā uz ūdens intervijā TVNET stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona 3. rotas komandieris Artūrs Plaudis un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona 3.rotas komandiera vietnieks Aivars Junkers.

Kopumā Valsts policijai ir pieci ūdens transporta līdzekļi, divi kuteri un trīs motorlaivas. Divas motorlaivas ir sarkanas, bet viena – teju nemanāma. Policijas pamatmērķis gan nav sodīt, abi likumsargi atzīst, ka bieži vien konsultē ļaudis par to, kādas glābšanas vestes ir labākas, kas nepieciešams, lai atpūta uz ūdens nepārvērstos traģēdijā.

«Citam pat sunītis uz borta ir ar glābšanas vesti,» piemin likumsargi.

Likumsargi atzīst, ka vēl joprojām biežākie pārkāpumi uz ūdens ir tiesību neesamība, sevišķi ūdens motociklu vadītājiem – cilvēki tos noīrē, paņem no draugiem, grib vizināties, bet nezina, neizprot – lai vadītu ūdens motociklu, nepieciešamas tiesības. Satiksme Daugavā, Lielupē, sevišķi dienās, kad ir karsts, ir intensīva, tāpēc tiesības ir nepieciešamas, akcentē policisti.

Tāpat daļa peldlīdzekļu vadītāju neievēro tiltu ailes – ja ūdens transporta līdzeklis pārvietojas no jūras puses, tam jābrauc pa vienu tilta aili, bet ja no pretējās puses – tad pa otru aili.

Dažkārt transporta līdzekļu vadītāji nav padomājuši arī par to, ka nepieciešamas glābšanas vestes, airi. Airi nepieciešami gadījumā, ja atgadās kaut kas motoram.

Lai arī joprojām ir cilvēki, kuri pārkāpj likumā noteikto kārtību, situācija pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, cilvēki sāk mācīties, negrib maksāt sodus. Tāpēc arvien vairāk ievēro, ka nepieciešamas tiesības, tehniskie līdzekļi, un ka peldlīdzekli nedrīkst vadīt reibumā.

Cilvēku apziņa gan ar brīdināšanu un atgādināšanu nemainās, atzīst policijas darbinieki un norāda, ka sodi ir nepieciešami – vienreiz samaksā, otrreiz, trešo reizi vairs negrib un sāk ņemt līdzi glābšanas līdzekļus, aptieciņu.

Valsts policija uz ūdens pārbauda ne tikai tiesību esamību, glābšanas līdzekļus. Tāpat tiek pievērsta uzmanība nelegālai zvejai. Ir bijuši gadījumi, kad tiek izvilkti tīkli, zivis atlaistas, informēti atbildīgie dienesti par šādu faktu. Nelegālajiem zvejniekiem uzmanība vairāk tiek pievērsta rudenī.

Raizes uz ūdens sagādā ne tikai privātpersonas ar saviem ūdens transporta līdzekļiem, bet arī izklaides kuģīši. Ik pa laikam kāds no to kapteiņiem tiek pieķerts alkohola reibumā. Viens no kapteiņiem bijis teju trīs promiļu reibumā, bet uz klāja atradušies aptuveni 40 cilvēku. Aizdomas, ka kapteinis ir reibumā, radās pēc tam, kad kuģītis tilta apakšu šķērsoja pa nepareizo aili. Uzkāpjot uz klāja, fakts, ka kapteinis ir alkohola reibumā, bijis acīm redzams.

Likumsargi norāda – kapteinis nedrīkst būt iereibis vispār, arī 0,5 promiles nedrīkst būt.

Ir bijuši gadījumi, kad no policijas, sevišķi ūdens motociklu vadītāji, izdomā bēgt. Viņus noķert ir teju neiespējami. Tiesa, policija norāda, ka ūdens teritorija ir ierobežota, tāpēc bieži vien šādi vadītāji tiek pieķerti vēlāk, jo pārkāpējs ir nofotografēts.

Likumsargi atminas vienu gadījumu: pirms dažiem gadiem pilsētas svētku laikā tika nolemts apturēt kādu kutera vadītāju, taču viņš uz aicinājumiem nereaģēja un metās bēgt. Viņš bēga līdz laivu centram, kur viņu jau sagaidīja policijas darbinieki. Sodu kutera vadītājs gan saņēma par vadīšanu reibumā, jo bēgšanu nevarēja pierādīt.

Pagaidām likumsargiem uz ūdens nav teju nevienas kameras, izņemot telefonus. Likumsargi atzīst, ka kameru esamība lieti noderētu, gan lai ērtāk fiksētu pārkāpējus, gan lai pierādītu savu taisnību, ja izdomā sodu apstrīdēt.

Policijas darbinieki norāda – veicot pārbaudes, jābūt uzmanīgiem, lai ar savu laivu nenoskrāpētu pārbaudāmās personas peldlīdzekli. Tāpēc policijai lielākā daļa laivu ir ar mīksto bortu. Likumsargi atgādina, ka daudzi ūdens transporta līdzekļi, kuri pārvietojas Rīgas reģionā, ir visai dārgi un materiālie zaudējumi, noskrāpējot sānu, var būt ļoti lieli.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv