Fotoradaru fiksēto sodu piemērošana pārkāpj cilvēktiesības

Apollo
0 komentāru

Tiesībsargs Romāns Apsītis pabeidzis pārbaudi par to, cik tiesiska ir soda piemērošana gadījumos, kad ātruma pārkāpšanu fiksējis fotoradars. Pārbaudē secināts, ka, piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi — tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumpcija. Tas var būtiski aizskart personas cilvēktiesības.

Fotoradars

Foto: R. Oliņš/«Apollo»

Laikraksts «Diena» trešdien vēsta, ka Apsītis jau aicinājis  Iekšlietu un Tieslietu ministriju novērst trūkumus.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēta atbildība par braukšanas ātruma neievērošanu, bet Ceļu satiksmes likumā noteikts: «Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols — lēmums.» Trīs dienu laikā tas tiek nosūtīts transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.

Tiesībsargs uzskata, ka šāds formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Valsts policijas darbiniekam, konstatējot, ka ar fotoradaru fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, tādējādi iespējami gadījumi, kad tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija — par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīta persona, kas pārkāpumu nav izdarījusi, teikts atzinumā.

Kā veiksmīgāko piemēru Apsītis min Lietuvas ieviesto modeli, kurā fotoradari fiksē ne vien auto, ar kuru izdarīts pārkāpums, bet arī tā vadītāju. Īpašniekam policija nosūta paziņojumu, kurā norādīts laiks, kad jāierodas policijā un tiks izskatīts jautājums par soda uzlikšanu. Policijas darbiniekiem jānoskaidro, vai īpašnieks ir tā persona, kuru fiksējusi kamera. Ja tajā redzama cita persona, īpašnieks vai nu ziņo, kurš vadīja auto pārkāpuma brīdī, vai arī atsakās to darīt. Tādā gadījumā sods tiks uzlikts īpašniekam.

«Lietuvas modelis vispār ir nekāds, tas nestrādā,» komentē bijušais galvenais valsts ceļu policists Edmunds Zivtiņš. Ja ar vairāk nekā 100 fotoradariem Lietuvā gadā sastādīti tikai trīs līdz pieci tūkstoši protokolu, ar Latvijas četriem radariem šogad fiksēti jau vairāk nekā 15 tūkstoši pārkāpumu. Taču galvenais esot, ka sistēma strādā, jo negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies par 40%, uzsver Zivtiņš.

Tomēr viņš piekrīt, ka Tiesībsarga atzinums jāņem vērā un risinājumi jāmeklē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv