Fotoradaru projekta riski

Apollo
0 komentāru

Šajā nedēļā medijos atkal tika aktualizēts ambiciozais plāns par 100 jaunu fotoradaru uzstādīšanu. Iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo informāciju, rodas jautājums, vai valsts rīkotos pareizi, ja norobežotos no braukšanas ātruma kontroles ar stacionārajiem radariem, atstājot to tikai uzņēmēju ziņā, vaicā Automoto biedrības prezidents un Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis. 

Fotoradaru projekta riski

Foto: Evija Trifanova/LETA

Uzņēmējdarbības pamatuzdevums ir gūt pelņu, un varam tikai apsveikt tos, kuriem izdodas veiksmīgi strādāt šajā ekonomiski sarežģītajā laikā. Tomēr ir bažas, vai nepieciešamība nopelnīt, lai projekts būtu rentabls, neaizēnos pamatuzdevumu.

Mērķis maksimāli iekasēt soda naudas nav tas pats, kas  rūpēties par ceļu satiksmes drošības stiprināšanu. Atcerēsimies jūliju, kad vienā dienā uz Jūrmalas šosejas fotoradars fiksēja 2609 pārkāpumus. Fotoradars toreiz bija novietots tieši aiz pārvietojamās ātruma ierobežošanas ceļa zīmes, kas, iespējams, ir pretrunā ar Ceļu policijas darba organizēšanas instrukciju. Nenoliedzami, ievērojams finansiāls ieguvums, bet — vai tas atstāja nopietnu iespaidu uz satiksmes drošības uzlabošanu?

Iedomāsimies, ka esam sasnieguši mūsu kopējo mērķi un visi autovadītāji ievēro braukšanas ātruma ierobežojumus. Tas ir bankrots uzņēmējam, kas nodarbojas ar «radaru biznesu». Tātad šāda situācija uzņēmējam nav pieļaujama, un viņa pamatotā interese gūt peļņu ir pretrunā ar kopējām autovadītāju un valsts interesēm. Ja valsts vēlētos, lai uzņēmēji turpina fotoradaru apkalpošanu arī nepietiekamas peļņas apstākļos, iespējams, valsts būtu spiesta piemaksāt iztrūkstošo starpību vai kā citādi kompensēt zaudējumus uzņēmējam. Tas varētu veicināt radaru novietošanu ne jau pārskatāmās vietās, kas disciplinētu transporta līdzekļu vadītājus, bet krūmos, brikšņos, tūlīt aiz līkumiem, rosinās sodīt par katru visnelielāko ātruma pārsniegšanu, lai tik lielāka peļņa.

Latvijas Automoto biedrība jau ilgstoši atbalsta autovadītājus, rūpējas par satiksmes drošību, kā arī piedalās starptautiskos satiksmes drošības projektos. Joprojām uzskatām, ka konkrēta autovadītāja sodīšana, nefiksējot viņa atrašanos automobilī pārkāpuma brīdī var būt pretrunā ar šā cilvēka tiesībām saņemt sodu tikai par veikto pārkāpumu. Lietuvas modelis, kurā automašīnas īpašniekam jāierodas Ceļu policijā, kur tiek noskaidrota viņa vaina vai arī nosaukts patiesais pārkāpējs, ir demokrātiskāka un pieņemamāka.

Aicinām rūpīgi pārdomāt jauno fotoradaru uzstādīšanas un apkalpošanas projektu, lai tā īstenošana pilnībā atbilstu sabiedrības un valsts interesēm satiksmes drošības jomā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv