Francija pārliecinoši noraidījusi ES Konstitūciju [papildināts]

Apollo
0 komentāru

Francijas vēlētāji svētdien pārliecinoši noraidījuši Eiropas Savienības (ES) Konstitūciju, izraisot blokā nopietnu krīzi un nodarot potenciāli nāvējošu triecienu grūtās sarunās izstrādātajam Konstitūcijas līgumam.

Pret ES Konstitūciju nobalsojuši aptuveni 55% vēlētāju, bet par — 45%.

Šāda sakāve ar nopietnu pārākumu atkārtotu referenduma rīkošanu Francijā padara par neiespējamu.

ES līderi pēc referenduma rezultātu publiskošanas norādīja, ka Konstitūcijas līgums vēl nav miris, un mudināja pārējās dalībvalstis turpināt ratifikācijas procesu. Tajā pašā laikā Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs paziņoja, ka Konstitūcijas noraidīšana rada jautājumus par ES nākotni.

Smagā sakāve, no kuras ES līderi baidījās, var pavājināt Francijas pozīciju 25 valstu blokā, kavēt Eiropas integrāciju un atstāt sekas finanšu tirgos.

Francijas prezidents Žaks Širaks svētdienas vakarā uzrunā televīzijā atzina sakāvi, liekot noprast, ka viņš varētu atlaist nepopulāro valsts premjeru Žanu Pjēru Rafarēnu. «Francija ir demokrātiskā ceļā paudusi savu viedokli. Jūs esat ar vairākumu noraidījuši Eiropas Konstitūciju. Tas ir jūsu suverēns lēmums, un es to ņemšu vērā,» pavēstīja Širaks. «Tomēr mūsu mērķi un intereses ir dziļi saistītas ar Eiropu. Francija ir savienības dibinātājvalsts un dabiski paliek savienībā. Es vēlos visiem jums un mūsu Eiropas partneriem un visām Eiropas tautām pateikt, ka Francija turpinās ieņemt savu vietu, ievērojot savas saistības,» solīja Širaks.

«[ES Konstitūcijas] ratifikācijas process turpinās visās savienības valstīs. Deviņas valstis jau ir izvēlējušās «jā». Citi mūsu partneri vēl veiks savu izvēli. Eiropas Savienība turpinās darbu uz pašreizējo līgumu pamata. Mums priekšā ir nopietna tikšanās. 16. jūnijā ES Padome tiksies Briselē. Tur es aizstāvēšu mūsu valsts pozīciju, ņemot vērā Francijas iedzīvotāju viedokli,» sacīja Francijas prezidents.

Daudzi vēlētāji izmantoja referendumu, lai sodītu Francijas valdību par ekonomiskajām problēmām un augsto bezdarbu. Par galvenajiem tautas nobalsošanas iznākuma iemesliem tiek uzskatīta iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas valdību, bažas — pārsvarā nepamatotas —, ka Konstitūcija nostiprinās «angļu-sakšu» ekonomisko pozīciju, bažas, ka ES attīstība samazinās Francijas ietekmi savienībā, un raizes par iespējamo Turcijas iestāšanos ES.

Turcijas ārlietu ministrs Abdullahs Guls svētdienas vakarā noraidīja jebkādu Turcijas saistību ar referenduma iznākumu Francijā, norādot, ka tas aizsāks jaunas debates, bet nekādā veidā neietekmēs Turcijas plānotās iestāšanās sarunas. «Nav nekādu šķēršļu 3. oktobrī sākt iestāšanās sarunas. Šim referendumam nav tiešas saistības ar Turciju,» žurnālistiem sacīja Guls. «Mēs turpināsim savas demokrātiskās reformas. Šajā ziņā 3. oktobris ir pilnīgi atkarīgs no mums.»

Nīderlandes, kur referendums par ES Konstitūciju paredzēts trešdien, ministri mudināja vēlētājus nesekot Francijas piemēram. Kaut arī Nīderlandē referenduma rezultāts nav saistošs, Konstitūcijas noraidījums arī šajā valstī tikai padziļinātu krīzi ES.

Sabiedrības domas aptaujas pirms Francijas referenduma liecināja, ka 54% Nīderlandes vēlētāju gatavojas balsot pret ES Konstitūciju. Nīderlandes vadošo un opozīcijas partiju pārstāvji ir izteikušies, ka politiķi ņems vērā tautas nobalsošanas rezultātus, ja vēlētāju aktivitāte referendumā būs pietiekami augsta.

Tajā pašā laikā ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers norādīja, ka gandrīz puse no ES 454 miljoniem pilsoņu jau ir apstiprinājusi Konstitūciju, paziņojot: «Eiropas procesi šodien nav apstājušies.» Viņš sacīja, ka ES līderi apspriedīs šo situāciju nākamajā ES Padomes sanāksmē 16.–17. jūnijā, atzīstot, ka jaunas sarunas par kādām izmaiņām Konstitūcijā nebūs iespējamas.

ES Konstitūciju jau ir apstiprinājušas deviņas valstis: Vācija, Austrija, Spānija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Slovēnija, Slovākija un Ungārija.

Ja Konstitūciju neizdosies apstiprināt visām dalībvalstīm, ES turpinās strādāt saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību. Tomēr pašreizējā sistēma tiek uzskatīta par nepiemērotu paplašinātajam blokam un traucējošu lēmumu pieņemšanas procesiem.

Francijai un ES tagad draud smags politisks izaicinājums — kā reaģēt uz Francijas tautas lēmumu un kā panākt Francijas iedzīvotāju atbalstu pašreizējai vai kādai nākotnes formas savienībai.

Jauno ES Konstitūcijas līgumu, kas izstrādāts gandrīz divus gadus ilgās sarunās, ES līderi parakstīja pagājušā gada 29. oktobrī Romā — tajā pašā vietā, kurā 1957. gadā tika parakstīts savienības sākotnējais līgums.

ES līderiem tagad būs jāizšķiras, vai turpināt pašreizējās Konstitūcijas versijas ratifikācijas procesu citās valstīs vai arī to apturēt.

Bloka līderiem šajā jautājumā varētu būt atšķirīgs viedoklis — Lielbritānija, kas no 1. jūlija kļūs par ES prezidējošo valsti, visticamāk, vēlēsies pasludināt Konstitūciju par mirušu, lai nevajadzētu nākamajā gadā rīkot referendumu eiroskeptiskajiem britiem.

Tajā pašā laikā daudzas pārējās dalībvalstis vēlas turpināt ratifikācijas procesu.

Polijas fonda «Unia & Polska Foundation» pārstāvis Kšistofs Bobiņskis norādīja: «Daudzas mazās dalībvalstis saka: «Kāpēc Francijai ir jāpieņem lēmums par visiem?»»

Kaut arī pašā Polijā daudzi labprāt vēlētos Konstitūcijas noraidīšanu, iespējamā «visu krīžu māte» varētu būt ļoti kaitējoša ES, viņš uzskata. «Polijai ir vajadzīga droša osta. Nevis osta, kur franči nojauc ostas mūrus, tiklīdz iekuģo Polija,» norādīja analītiķis.

Francijai pašai būs liela ietekme, lemjot, vai turpināt pašreizējās Konstitūcijas ratifikāciju, jo tai būs jāizvērtē, vai pastāv kāda iespēja aicināt frančus balsot vēlreiz, kā rīkojās dāņi un īri, kaut arī šāda iespēja šķiet diezgan nereāla.

Daži analītiķi norāda, ka ES līderi varētu vienoties ieviest dažus svarīgākos Konstitūcijas punktus: ES ārlietu ministra posteni, jauno balsošanas kārtību, ES Padomes prezidentūru.

Francija pārliecinoši noraidījusi ES Konstitūciju [papildināts]

Foto: EPA/AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv