Franču «nē» izraisa jautājumus par Eiropas integrācijas nākotni

Apollo
0 komentāru

Eiropas valstu līderi pirmdien aicināja uz pārdomu periodu pēc negaidīti spēcīgā «nē» franču referendumā par konstitūciju, izvairoties to dēvēt par krīzi vienā no veiksmīgākajām pasaules organizācijām un atstumjot nākotnē jautājumus par to, kā tas ietekmēs Eiropas tālāko darbību.

«Eiropas projekts šodien nav apstājies,» pēc Francijas prezidenta Žaka Širaka uzstāšanās televīzijā, atzīstot sakāvi vēl pirms oficiālo rezultātu paziņošanas, sacīja ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers. ES vadība aicināja pārējās valstis turpināt līguma ratifikāciju, jo tām esot tiesības izteikt savu viedokli. Ž. Junkers arī noraidīja atkārtotu sarunu rīkošanu un atteicās izteikties par iespēju «pret» balsojušajām valstīm atkārtot referendumus pēc tam, kad process noslēdzies visās, sakot, ka tagad par to runāt būtu netaktiski.

Taču problēmu padziļināt šonedēļ varētu Nīderlande, kur pirms trešdien gaidāmā referenduma «nē» fronte ir vadībā vēl pārliecinošāk, nekā bija Francijā. Tur pret konstitūciju varētu nobalsot 57% vēlētāju. Tas nozīmētu «nē» divās no ES dibinātājām. Daudzi uzskata, ka tas var kļūt par izšķirošo sitienu, kas konstitūciju nogalinās. Baidoties domino efekta, Nīderlandes premjers Jans Peters Balkenende pirmdien lūdza vēlētājus neietekmēties no frančiem un domāt pašiem. «Tas ir vēl viens iemesls, lai balsotu «jā», jo tas nozīmētu kaut kādu progresu saistībā ar konstitucionālo līgumu,» viņš teica.

Jāturpina ratificēt

Vienīgā skaidrā ziņa spekulāciju kalnā par to, kas notiks tālāk gan ar līgumu, gan ar Eiropas nākotni, ir aicinājums turpināt ratifikāciju. Ž. Junkers norādīja, ka par līgumu jau ir nobalsojušas 9 no 25 valstīm, kas pārstāv gandrīz pusi — 49% — iedzīvotāju. «Lai gan konstitūcijas debates ir Francijas, tās ir arī Eiropas debates,» viņš sacīja. No 9 konstitūciju ratificējušajām valstīm Francija ir tikai otrā, kas to darījusi referendumā — Spānijā rezultāts bija pārliecinošs «jā», bet ar zemu dalībnieku skaitu. Konstitūciju par labu atzinušas arī divas citas lielās valstis — Vācija un Itālija, taču tas frančus nepārliecināja.

ES līderi par to, ko darīt tālāk, pirmo reizi apspriedīsies regulārajā sanāksmē 16. jūnijā. Tai ir izredzes kļūt par pirmo reizi, kad «nē» sekas sāk tieši traucēt Eiropas integrācijai. Jūnija sammits ir pēdējā cerība panākt vienošanos par ES 2007.–2013. gada budžetu, kas noteiks, cik katra valsts iemaksās budžetā un cik saņems atpakaļ, piemēram, struktūrfondos. Atklāts paliek jautājums, vai referenduma radītie lielākie jautājumi par to, kur turpmāk virzīsies Eiropas projekts, budžeta diskusijas nenostums malā un valstu pozīcijas nepadarīs vēl nepiekāpīgākas. Vienošanās panākšana tiek uzskatīta par dubultsvarīgu tāpēc, ka jūlijā prezidentūru pārņem tradicionāli skeptiskā Lielbritānija, kura ar Mārgaretes Tečeres izcīnīto budžeta atlaidi kā vienu no galvenajām sarunu problēmām diez vai spēs atrast kompromisu.

Turklāt uzmanība no frančiem sāk pārmesties uz britiem, kuru valdība varētu izmantot radušos situāciju, lai atceltu riskanto konstitūcijas referendumu, un ko Lielbritānijas mediji sāk atzīt par arvien reālāku scenāriju. Britu premjers Tonijs Blērs pirmdien mīklaini izteicās, ka britiem būs balsojums, ja vien būs līgums, par ko balsot. Taču kā viņš, tā ārlietu ministrs Džeks Strovs uzsver, ka gan Francijas referenduma kampaņā uzdotie jautājumi, gan «nē» īpatsvars uzdod «fundamentālus jautājumus mums visiem par Eiropas tālāko virzienu, par izaicinājumiem gan mums, gan pārējai pasaulei un to, cik lielā mērā ES spēj piedāvāt risinājumus savu pilsoņu vajadzībām».

Neprata izskaidrot

«Nē» vēriens sagādājis pamatīgu galvas lauzīšanu par tā iemesliem gan Briselē, gan ES galvaspilsētās, taču Savienības vadība uzreiz pēc balsojuma steidza uzsvērt, ka «nē» nav viena izskaidrojuma, jo daudzie argumenti bijuši savstarpēji pretrunīgi un tie atšķiras arī no valsts uz valsti. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu arī slēpti dūra franču politiķu virzienā, sakot, ka cilvēkiem nav izdevies pietiekami saprotami izskaidrot, par ko ir konstitūcija, tāpēc debatēs iejaukti ar to nesaistīti temati — Turcijas uzņemšana vai pakalpojumu direktīva.

Pirmais vaininieks atrasts — parastā «komunikāciju problēma». Atzīstot, ka viens no pretestības iemesliem Francijā bija pēdējā paplašināšanās, Luksemburgas premjers uzreiz pēc balsojuma izvēlējās nākt klajā ar spēcīgiem vārdiem tās aizstāvībai. «Eiropai sasniedzot vislielākos mērķus, mēs neesam spējuši likt iedzīvotājiem apzināties, kādu sapni mēs esam īstenojušo. Es izvēlos lielāku Eiropu, kas iekļauj Centrālo un Austrumeiropu. Mums vajadzētu atcerēties, ka savulaik uz šiem cilvēkiem — un otrādi — bija pavērstas mūsu raķetes un bumbas. Mēs, kas vadām Eiropu, neesam spējuši iedvest eiropiešiem lepnumu pašiem par sevi, lai gan 15 gados sasniegtais ir iespaidīgs,» teica Ž. Junkers.

Jaunās valstis, kas pēc kārotajā ES pavadītā gada redz tās pamatus ļogāmies, uz franču balsojumu reaģējušas vienkārši — ratifikācija jāturpina. «Reuters» citē Polijas Ārlietu ministrijas amatpersonas sakām, ka ar konstitūcijas sakāvi Francijā jauno valstu medusmēnesis ar ES ir beidzies.

Taču aiz refleksijām kā lielākais neatbildētais paliek jautājums — kas notiks tālāk ne tikai ar konstitūciju, bet arī ar Eiropu situācijā, kam medijos jau pielipis apzīmējums «krīze»? Viennozīmīgas atbildes nav. «Eiropa vienmēr ir bijusi izcila krīžu menedžmentā, un šī ir līdz šim lielākā,» saka somu eiroparlamentārietis Alekss Stubs. «Politiķu paaudze, kas virzīja Māstrihtas līgumu, bija pārdzīvojusi Otro pasaules karu. Šīs dienas līderi nē. Varbūt tam būs vajadzīga nākamā paaudze, «InterRail» [Eiropas dzelzceļi] paaudze, kam integrācija ir dabiska.«u

Kā jūs vērtējat franču «nē» ES konstitūcijai?

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: «Paši franči atzīmēja, ka tas bija zināms protesta elements pret līdzšinējo valdības darbību. Nozīmīga daļa šī balsojuma bija pret tādiem starptautiskajiem procesiem, kurus Francijas valdība nevar ietekmēt, un tā ir globalizācija. Šis ir trieciens tā saucamajam Eiropas projektam, kā to paši franči dēvē. Ir zināma ironija, ka franči stāvējuši pie ES idejas šūpuļa un ir ieguldījuši šo vienoto Eiropas ideju attīstībā, un tagad šīs idejas vēršas pret viņiem pašiem. [ES konstitūcijas] ratifikācijas procesam ir jāturpinās, un tas turpināsies citās valstīs. Jau līdz šim ir bijusi pieredze, ka būtiskos jautājumos kāda Eiropas valsts negatīvi nobalso referendumā, bet pieredze rāda, ka pēc kāda laika ir iespējams rīkot jaunu referendumu. Eiropa ar šo balsojumu neapstājas, un ratifikācijas procesam jāiet uz priekšu.»

Bez Francijas nevar

«Vispārēja katastrofa un populisma epidēmija, kas aizskaloja visu savā ceļā — Eiropas integrāciju, paplašināšanos, elites, tirgus spēku kontroli, reformismu, internacionālismu un pat labestību.» («Liberation».)

Jāmeklē tālu atpakaļ mūsu republikas vēsturē, lai atrastu līdzīga spraiguma dienu. «Nē» ir uzvarējis, un viss ir apgriezts kājām gaisā. («Lefigaro».)

Viena no dibinātājvalstīm ir nolēmusi bremzēt līdz šim nepārspēto veiksmi starptautisko attiecību vēsturē un plaukstoša un mierpilna kontinenta veidošanā. Pat ja Luksemburgas prezidentūra uzstāj sekot ratifikācijas kalendāram, ir skaidrs, ka mēs nevaram iet tālāk bez Francijas. («El Pais».)

Mēs atgriežamies pie nacionālā egoisma un savtīgu interešu aizsardzības laikmeta kā pretstata kompromisam un solidaritātei. Sliktas ziņas Eiropai un Spānijai, kas līdz šim ir bijusi viena no lielākajām ES integrācijas ieguvējām. («El Mundo».)

Bieži vien vēsturē franču tauta pilnībā atsakās klausīt saprātam un saceļas, nogalinot karali. («La Stampa».)

Franču «nē» izraisa jautājumus par Eiropas integrācijas nākotni

Foto: EPA-AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv