«Freedom House»: Latvija ir trešā demokrātiskākā valsts Centrāleiropā un Eirāzijā

Apollo
94 komentāri

Latvija cilvēktiesību organizācijas «Freedom House» ikgadējā ziņojumā par demokrātiju 29 Centrāleiropas un Eirāzijas valstīs pērn ierindojusies trešajā vietā un ir uzlabojusi savu sniegumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Freedom House»: Latvija ir trešā demokrātiskākā valsts Centrāleiropā un Eirāzijā

Foto: david roessli, CC BY-NC-SA 2.0

Valstu demokrātijas rādītāju ziņojumā «Nations in Transit» («Pārejas valstis» ) veido septiņu kritēriju - vēlēšanu procesa, pilsoniskās sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu, valsts demokrātiskās pārvaldības, pašvaldību demokrātiskās pārvaldības, tieslietu sistēmas un tās neatkarības, kā arī korupcijas - vidējā rādītāja. Katrā kritērijā valstis saņem atzīmi no viens līdz septiņi, kur viens nozīmē augstāko demokrātijas progresa līmeni, bet septiņi - zemāko.

Latvija šogad saņēmusi 2,07 reitinga punktus pretstatā 2,11 punktiem pērn. 1,75 punktus Latvija saņēmusi vēlēšanu procesa, pilsoniskās sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu un tieslietu sistēmas kritērijos, 2,25 punktus - par valsts un pašvaldību pārvaldību, bet sliktākais vērtējums - trīs punkti - mūsu valstij piešķirtajā korupcijas rādītājā, kas gan ir par 0,25 punktiem labāk nekā pērn. Korupcijas rādītājs ir vienīgais, kur gada laikā Latvijas vērtējums ir mainījies.

Latvija ierindota to astoņu valstu vidū, kurās ir nostiprinājusies demokrātija, atpaliekot no Slovēnijas (1,89 punkti) un Igaunijas (1,96 punkti), bet apsteidzot Čehiju (2,14 punkti), Poliju (2,18 punkti), Lietuvu (2,32 punkti), Slovākiju (2,57 punkti) un Ungāriju (2,89 punkti).

«Freedom House» norādīja, ka demokrātija mūsu valstī ir ieguvusi no jaunā priekšvēlēšanu kampaņu finansēšanas likuma un tā, ka ir samazinājusies tā dēvēto oligarhu ietekme politikā. Ziņojuma autori norāda, ka Latvijas korupcijas novērtējuma rādītājs uzlabojās jau otro gadu pēc kārtas, jo ir uzlabojies politisko partiju finansēšanas modelis un korupcijas novēršanas biroja darbs, kā arī mazinājusies oligarhu ietekme.

Latvija un Čehija ir vienīgās valstis, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir uzlabojušas savu demokrātijas reitinga punktu skaitu, kā arī ir vienīgās valstis, kurās vērojami uzlabojumi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

Īpašu kritiku reitingā izpelnījusies Lietuva, kas, neskatoties uz labu vērtējumu lielākajā daļā kritēriju, zaudēja 0,25 punktus vēlēšanu procesa vērtējumā saistībā ar krāpšanos un balsu uzpirkšanu pērn oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās. Kopumā Lietuva šogad saņēma 2,32 punktus pretstatā 2,29 punktiem pērn.

Arī Igaunija pirmo reizi četros gados saņēma sliktāku vērtējumu nekā pirms gada saistībā ar pierādījumiem par politisko korupciju. Šogad Igaunija saņēma 1,96 punktus pretstatā 1,93 punktiem pērn.

Daļēji nostiprinājušos demokrātiju valstu grupā labākais sniegums ir Bulgārijai (3,18 punkti), kam seko Rumānija (3,50 punkti), Horvātija (3,61 punkts), Serbija (3,64 punkti), Melnkalne (3,82 punkti) un Maķedonija (3,93 punkti).

Pārejas valstu jeb hibrīdrežīmu grupā labākais sniegums šogad reģistrēts Albānijai (4,25 punkti), kam seko Bosnija un Hercegovina (4,39 punkti), Gruzija (4,75 punkti), Moldova (4,82 punkti) un Ukraina (4,86 punkti).

Daļēji nostiprinājušos autoritāro režīmu grupā šogad «Freedom House» reitingā par demokrāti Centrāleiropas un Eirāzijas valstīs iekļautas trīs zemes - Kosova (5,25 punkti), Armēnija (5,36 punkti) un Kirgizstāna (5,96 punkti).

Savukārt septiņas valstis ir atzītas par tādām, kur ir nostiprinājies autoritārs režīms. Krievija saņēmusi 6,21 punktu, Tadžikistāna - 6,25 punktus, Kazahstāna - 6,57 punktus, Azerbaidžāna - 6,64 punktus, Baltkrievija - 6,71 punktu, bet Turkmenistāna un Uzbekistāna ierindojušās dalītā pēdējā vietā, saņemot 6,93 punktus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv