Gaidāma Andreja Prigičeva izstāde «Seksīgie nelieši surikāti» Attēlu galerija

Apollo
4 komentāri

Laikā, kad sabiedrībā valda konsekvences krīze un dominē mūsdienīgā izpratne, kas zaudējusi saikni ar patiesības sajūtu un tās pamatnostādnēm – cilvēks, civilizācija, sabiedrība, piedāvāju darbus ar savu skatījumu par vēsturi, filozofiju, psiholoģiju, okultismu un reliģiju, «Apollo» stāsta Andrejs Prigičevs. 

Gaidāma Andreja Prigičeva izstāde «Seksīgie nelieši surikāti» 2 attēli Atvērt

Foto: Publicitātes foto

Andrejs Prigičevs ir spilgts 21.gadsimta atklājums pie Latvijas laikmetīgās mākslas debesīm, kurš veiksmīgi apliecina sevi gan multimediālās mākslas neskaitāmajās formās, gan arī kā izcils restaurators un interjerists. Mākslinieks beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, dzīvo un strādā Liepājā. Daudz glezno, radījis virkni instalāciju un interjeru, novatoriski atjaunojot  vecas lietas, kuras viņa radošās iztēles transformētas iegūst jaunu dzīvi un vizuālo estētiku. Pēc mākslinieka zīmējumiem animācijas studijā Rija tapusi multiplikācijas filma. Izstādē «Seksīgie nelieši surikāti» Andrejs Prigičevs piedāvā sabiedrībai vispārzināmas, bet ne vienmēr pozitīvi akceptējamas, vai pat nepopulāras tēmas, kas saistītas ar vietēju un arī globālu sociālpolitisku normu, ētisku un tikumisku aktuālu problemātiku, atklāj mākslas zinātnieks Raimonds Kalējs.

Cilvēka dabā ir nepārvarama tieksme pēc iespējas izvairīties no akūtām laikmeta negācijām, kas tiek panākta ar iluzoru apziņas filtru radīšanu uzliekot tā dēvētās «rozā brilles», vai tēlaini izsakoties – «strausiski paslēpjot galvu smiltīs» un izslēdzot no savas apziņas problēmjēdzienus – vardarbība, retu dzīvnieku sugu izmiršana, narkomānija, liekulība un egocentriska aprobežotība, vai «tautas kalpu» mantrausīgā divkosība, to visu noslēpjot aiz sociālpolitreliģisku ideoloģiju radītā prātu un dvēseli mierinošā «opija tautai», kas tiek servēts visdažādākajās glazūrās, sākot no grezni garnētiem veiksmes stāstu lozungiem, uzmanību novērsošiem TV dziesmu kariem, vai pat rietumnieciski trekni baltiem Ziemassvētkiem, aiz kuru pašapmierinātā vēdera grūti sakatīt tik tālu Sīrijā notiekošo pilsoņu karu.

Andreja Prigičeva darbos šīs divas paralēlās pasaules un to mijiedarbība tiek pasniegtas viegli nolasāmās, bērnišķīgi didaktiskās autonomās ainiņās, kuru ārēji nevainīgās mizanscēnas rod impulsu ironiskai pašatklāsmei un nojausmai par patieso pasaulīgo lietu kārtību.

«Rosinu aizdomāties, vai, klonējot mākslinieku Alesandro di Mariano Filipepi, iespējams iegūt mūsdienīgu rezultātu, kas atkārtotu viņa 1489. gadā radītās gleznas «Venēras dzimšana» simbolisko nozīmi?!  Periodiski sabiedrības sistēmās kundzība pār patiesību un vēsturi piedzīvo krīzi. Šajā laikā civilizācijai jārada misijas apziņa kādam no dzīvniekiem, piemēram, surikātam kļūt par simbolu mūsu attīstībā, pieņemot, ka ezis var būt arī civilizācijas totēms,» dalās Andrejs Prigičevs.

«Skatoties tālāk nākotnē, kad cilvēks savā hiperaktivitātē būs apdzīvojis arī Marsu un sabiedrības attīstības modelī, nezaudējot patērētāja instinktu, kā viena no pamatvērtībām būs saglabājusies nepieciešamība apmeklēt tirdzniecības centrus, pakalpojuma nozare piedzīvos ziedu laikus.»

«Kaste ir stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai. Mums labi zināmas ir kurpju kastes, dāvanu kastes, smilšu kastes, kravas kastes, gružu kastes….. Manuprāt, kastes ierobežotā platība kanonizē domāšanu un veido misijas apziņu, kas noved pie fatālisma un robežu noārdīšanas,» stāsta Prigičevs. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

24.09.2017
Ienākt apollo.lv