Gaļas baloži — sirdij un makam

Apollo
0 komentāru

Gaļas un dekoratīvo baložu audzētava «Mikas» ir lielākā baložu audzētava Latvijā. Šis netradicionālais bizness sākts tikai pirms diviem gadiem, tādēļ par ienākumiem vēl grūti spriest, bet stabili pamati uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai ir ielikti. Bizness sākts diviem uzņēmīgiem cilvēkiem — Raimondam Spudiņam un Raitim Mertenam — apvienojot spēkus. Viss sācies diezgan nejauši. Raimonds iebraucis Raita sētā aplūkot, kā tad viņam sokas ar trušu audzēšanu, jo arī pats tos audzējis savām un tirgus vajadzībām, un vēlējies sākt sarunas par nopietnāku trušu audzēšanu.

Gads trušiem bijis diezgan nelabvēlīgs, tos piemeklējušas dažādas kaites. Raitis, kurš papildus truškopībai nodarbojies ar baložu audzēšanu, ieminējies, ka pasaulē pieprasīti ir gaļas baloži un kāpēc gan to audzēšanu neattīstīt arī pie mums Latvijā. Raimondam šī ideja iepatikusies.

Iesākumā Raimonds no Lietuvas un Vācijas atveda ap piecdesmit kingu un štrāseru šķirnes gaļas baložu. Pasaulē ir izveidoti vairāki desmiti gaļas baložu šķirņu, tie svarā sasniedz līdz 1200 un vairāk gramu. Raita un Raimonda saimniecībā smagākais gaļas balodis sasniedz vienu kilogramu.

Baložu audzēšanai būvē modernas ēkas

Nedomājiet, ka baloži dzīvo kādā šķūnītī vai restotā krātiņā, viņiem par prāvu naudas summu izgatavota speciāla māja. Tā ir ne tikai nosiltināta, bet arī ar atsevišķu guļasvietu katram balodim un noslēgtu pastaigu vietu, lai vanagi neuzglūnētu. Zem zemes to apvij siets, kas pasargā putnus, piemēram, no žurkām. Speciāli šiem putniem izveidotās modernās ēkas platība ir 75 kvadrātmetri. Uzbūvētā baložu māja «Ausekļos» ir kā karantīnas zona. Šāda vieta nepieciešama, jo, ievedot putnus no ārzemēm, tie vismaz mēnesi jātur karantīnā. Biznesam attīstoties, nākamās baložu mājas paredzēts būvēt citviet, no apmeklētājiem noslēgtā teritorijā.

Raimonds uzskata, ka baložu audzēšana ir dārga un ar to saistītas vairākas problēmas, tādēļ arī tik maz cilvēku nodarbojas ar šo biznesu. Lieli ieguldījumi nepieciešami vaislas materiāla iepirkšanai. Vācijā viens pieaudzis gaļas balodis maksā ne mazāk kā 200 eiru. Šobrīd «Ausekļos» mitinās ap simts gaļas baložu, kuriem šķiļas arī pēcnācēji, bet vēl tāls ceļš ejams, lai varētu runāt par lielaudzēšanu un peļņu no biznesa. Gadā baložu pāris labākajā gadījumā var dot līdz 10 pēcnācējiem. Balodis perē 18 dienas un katrā reizē tiek apaugļotas tikai divas oliņas.

Baložus baro ar graudiem (kvieši, mieži), prosu, rīsiem, zirņiem, griķiem, auzu putraimiem, dažādām piedevām un zaļumiem. Viens gaļas balodis dienā apēd 50 gramus pārtikas. Turklāt vēl baložiem dod paknābāt smalki izsijātu granti, smalki sakapātus sarkanos ķieģeļus, gliemežvākus. Izmaksu ziņā baložu barošana tik dārga nemaz neesot, galvenā būtība esot lielajā darbā, ko prasa baložu kopšana un tiem atbilstošu apstākļu radīšana. Turklāt putniem nepieciešama arī medicīniskā aprūpe, ko nodrošina šajā jomā specializējies veterinārārsts.

Nākotnē raugās cerīgi

Uzņēmējs uzskata, ka gaļas baložu audzēšanai Latvijā ir nākotne, jo jau tagad pieprasījums esot tik liels, ka nespēj to apmierināt. Pagaidām galvenie klienti ir privātie patērētāji, jo, lai produkciju ražotu ēdināšanas iestādēm, vajadzīgs daudz lielāks apjoms. Aplēses rāda, ka gadā Latvijas tirgum vien vajadzētu saražot vismaz 20 tūkstošus tonnu gaļas, tas nozīmē, ka putnu skaitam jāsasniedz vairāki desmiti tūkstošu.

Raimonds cer, ka izdosies atrast cilvēkus, kas vēlētos audzēt gaļas baložus, jo tad rastos apjoms, kuru izdevīgi varētu eksportēt. Pagaidām neviens domubiedrs nav pieteicies. Ārzemēs kilograms baloža gaļas maksā no 30 līdz 60 dolāriem. Amerikā zemnieki, piemēram, saražo 170 tūkstošus tonnu gadā. Šobrīd Rīgas restorānos pieejamās baložu delikateses, kuru cena svārstās no 20–30 latiem, tiek gatavotas no gaļas, kas ievesta no Francijas. Līdere gaļas baložu audzēšanā ir Amerika, bet plaši izplatīta šī nodarbe arī Francijā, Rumānijā un Slovākijā.

«Līdz šim uzsvars biznesā tika likts uz gaļas baložu audzēšanu, bet, tā kā sabiedrība ļoti ieinteresējās par mūsu netradicionālo saimniecību, tad uz baložu bāzes nolēmām attīstīt arī tūrismu. Apmeklētāju pievilināšanai izmantojam gan Raita audzētos dekoratīvos baložus, gan ne mazāk skaistos gaļas baložus. Kaut gan perspektīvā vēlamies vairāk attīstīt gaļas baložu audzēšanu un tūrismu atstāt tikai kā blakus lietu,» stāsta Raimonds. Bet Mairita novērojusi, ka cilvēki gaļas baložus to skaistuma dēļ pat salīdzina ar cukurvistiņām.

Vērienīga interesentu iepazīstināšana ar baložu audzētavu «Mikas» notika aprīļa beigās. Atbraucēji varēja aplūkot 19 dažādas baložu šķirnes, sākot ar sīkajām pērļu dūjām līdz smagsvara gaļas baložiem, noskatīties putnu lidojumus, kā arī nobaudīt no gaļas baložiem gatavoto pastēti, kotletes, žāvējumus un baložu dētās olas. Saimniece stāsta, ka sabraukuši ap 120 cilvēku. Visi esot pagaršojuši no baložu gaļas gatavotās delikateses, bet ne visiem tās garšojušas.

Raitis secina, ka cilvēki ļoti maz zina par baložiem. Kaut vai to, ka baloži dzīvo līdz pat 20 gadiem. Tādēļ viņš cenšas nevienam neatteikt un piedalīties dažādos svētkos, kur tiek aicināts, kā arī piedalās izstādēs.

Baložu audzētāji biznesa attīstībai cer saņemt gan valsts atbalstu, gan ES līdzekļus. Būtu nepieciešams iegādāties papildu vaislas materiālu, kā arī uzcelt tiem mājvietas. Jau iepriekš mēģināts sniegt projektus, lai saņemtu atbalstu no ES, bet, tā kā biznesa vēsture bija gaužām niecīga, tad speciālisti prognozēja vājas izredzes saņemt naudiņu. Taču nu jau pēc divu gadu darbības šiem cilvēkiem ir ko par sevi pateikt.

Apvieno hobiju ar iztikas pelnīšanu

Baložu audzēšana ir vaļasprieks miljoniem cilvēku visā pasaulē, bet Mertenu ģimenei šī nodarbe sniedz arī iztiku. Užavas pagasta zemnieka ģimene baložus audzē jau trīs paaudzēs. Sākumā ar tiem aizrāvies viņa tēvs, tad Raitis un nu jau viņa dēls. Raita tēvs gan pārtraucis baložu audzēšanu, tādēļ Raitim visu nācies sākt no nulles. «Aizraušanās ar baložiem man sākās septiņu gadu vecumā, kad brālēns uzdāvināja vienu parasto baložu pāri. Sākumā nemaz nezināju, ka baloži var būt tik daudzveidīgi, ka tiem ir tik daudz šķirņu,» stāsta Raitis.

Šobrīd viņa pienākumos ir putnus barot, pārot, kā arī beigu beigās gaļas baložus nokaut. Sākumā bijis grūti, bet kādam arī šis darbs esot jāveic. Raitis: «Nokaut ir žēl, bet noskaņojam sevi, ka tie tiek audzēti gaļai.» Viņš novērojis, ka baloži ir ļoti uzticīgi putni: «Baložu pāris, ja sapārojas, paliek kopā uz visu mūžu.»

Raitis un viņa kuplā ģimene ik dienas putnus aprūpē un nenogurdams ikvienam interesentam stāsta par dekoratīvo baložu daudzveidību, īpatnībām, trenēšanu, barošanu utt. Viņa pārraudzītajā saimniecībā esot vien tāds mazumiņš no baložu daudzveidības, jo pasaulē baloži ir neiedomājami dažādi. Cilvēks ir radījis neskaitāmas baložu šķirnes. Jau sirmā senatnē cilvēki nodarbojušies ar baložu selekciju.

Piemēram, senajā Ēģiptē jau bijuši pazīstami cilvēku izaudzētie pāvbaloži. Viens pāvbalodis maksāja tikpat cik spēcīgs vergs. Raitim ir tādas baložu šķirnes kā vācu krustbaloži, sudraba dūjas, pāvbaloži, Ževas zvaigžņu aste, kaijbaloži, augstlidotāji, Elbingas baltgalvji, pasta baloži u. c. Kurzemes pusē populārākās baložu šķirnes esot pastbaloži, pāvbaloži, Liepājas baltastes un dekoratīvie baloži. Ventspilī un rajonā kopā esot kādi 23 baložu audzētāji, kas salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem esot ļoti maz. Baloži izsenais cilvēkiem bijuši miera, mīlas, svētuma un tikumības simbols. Mertenu ģimenei balodis ir viens no cēlākajiem putniem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv