Galvenais nepaveiktais darbs — nespēja parakstīt robežlīgumu

Apollo
0 komentāru

Trešdien Saeimas pavasara sesijas beigu sēdē plašu runu teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, norādot uz vairākiem Saeimas nepaveiktajiem darbiem. Par galveno nepaveikto darbu viņa uzskata nespēju parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

::: Aivars Tarvids: Mamma aplīgo Latviju
::: Valsts prezidentes runa Saeimā 22. jūnijā

Valsts vadītāja pauda viedokli, ka viss jau bija izdarīts, lai parakstīšana notiktu 10. maijā. «Šodien Igaunijai līgums ir ne tikai parakstīts, bet arī jau ratificēts, un par to igauņi pamatoti saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem Eiropā,» norādīja Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka Latvija pa to laiku ir nonākusi strupceļā.

Šādos apstākļos prezidente aicināja Saeimu «nopietni pārdomāt un izvērtēt šo situāciju un darīt visu, lai palīdzētu koalīcijas valdībai veikt nepieciešamos soļus, lai no šā strupceļa izkļūtu».

Prezidente akcentēja, ka «Latvijas gaisā jau jūt virmojamies priekšvēlēšanu laiku». Tas, pēc viņas domām, ir daudz par agru un novērš spēkus un uzmanību no šobrīd daudz aktuālākiem jautājumiem, piemēram, no nepieņemami augstās inflācijas.

Valsts vadītāja norādīja uz politiskajiem skandāliem, kas ļauj politiķiem «iemanevrēt visu mediju dienišķo ziņu pirmajās prioritātēs». Viņa stingri mudināja politiķus padomāt, cik dārgi jebkurai valstij, arī Latvijai, var maksāt iecietība pret ekstrēmismu un ultrapatriotismu.

Vīķe-Freiberga piebilda, ka Saeima, ratificējot Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju, rīkojusies atbildīgi un tālredzīgi, vēlreiz manifestējot Latvijas vērtības — cieņu pret citu tautību cilvēkiem, kas dzīvo mūsu zemē. «Latvijā ir iespējas tautām, kas šeit dzīvo, savu kultūras mantojumu kopt un saglabāt, līdztekus izveidojot lojālu piederību šai valstij un aktīvi iesaistīties Latvijas ikdienā,» uzsvēra prezidente.

Vīķe-Freiberga arī atgādināja parlamentāriešiem skarbo realitāti, ka Latvija joprojām ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā ar visām no tām izrietošajām sekām. «Latvijas iedzīvotājiem tādēļ ir jājūt, kā politiķi plāno uz to reaģēt, jo beigu beigās jebkurš praktiskās dzīves aspekts šādā vai citādā veidā tiek iespaidots no lēmumiem, kas pēc būtības ir politiski,» teica valsts vadītāja.

Viņa norādīja, ka tautas labklājības celšanai nav citu ilgtermiņa risinājumu kā izglītota un augsti kvalificēta darba spēka īpatsvara palielināšana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana visos līmeņos no pirmskolas līdz doktorantūrai.

Prezidente akcentēja, ka cilvēka dzīves kvalitāti nosaka arī tas, cik efektīvi valstij ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, un vēlreiz aicināja deputātus apzināties tiesībsarga institūcijas izveidošanas nepieciešamību.

Savā runā Vīķe-Freiberga minēja, ka prezidenta institūcija ir kļuvusi par nopietnu stabilitātes kontinuitātes elementu mūsu valstī, īpaši tas attiecas uz prezidenta lomu ārlietu jautājumos. Prezidente pateicās Saeimai par skaidro atbalstu viņas lēmumam piedalīties 9. maija atceres pasākumos Maskavā.

Valsts vadītāja uzsvēra, ka «atvērta un nepārtraukta komunikācija ir būtiska veiksmes atslēga, gan sastrādājoties politiķiem, gan politiķu dialogā ar sabiedrību kopumā». Komunikācijas nepieciešamība — tā ir viena no šā gada mācībām un secinājumiem.

Prezidente klāstīja, ka mēs, kas paši esam tik daudz cietuši, nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret citu ciešanām, nedz arī paši tās radīt. «Mums jābūt skaidrām pozīcijām, nostājoties pret jebkādam rasisma, ksenofobijas vai aizspriedumu izpausmēm, vienalga, pret kuru tās vērstas.»

Vīķe-Freiberga savā runā akcentēja, ka «Eiropas ideja ir un būs dzīva, strīdos tā norūdās un beigu beigās mēs atradīsim visiem iespējami labāko risinājumu». Jaunajām valstīm ES, arī Latvijai, tagad jābūt psiholoģiski gatavām pieņemt svarīgus lēmumus un domāt plašākā Eiropas un pasaules kontekstā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Foto: LETA

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv