Gāzes cenas var samazināt ar atjaunojamiem resursiem

Apollo
57 komentāri

Reālākais veids, kā cīnīties pret augstajām gāzes cenām un likt Latvijas gāzei sajust konkurenci, ir veidot katlu mājas ar atjaunojamiem energoresursiem, turklāt ar tiem Latvija spēj nodrošināt sevi pati.

Gāzes cenas var samazināt ar atjaunojamiem resursiem

Foto:Edijs Pālens/LETA

Kā jau ziņots, dienaskārtībā ir Latvijas gāzes tirgus liberalizācija, atņemot Latvijas Gāzei monopoltiesības dabasgāzes apgādē valstī. Lai gan parasti pēc konkurences iedibināšanas cenas ievērojami samazinās, kā tas bija vērojams ar mobilajiem sakariem pēc trešā operatora ienākšanas, tomēr Latvijai nav reāla konkurējoša gāzes piegādātājā, izņemot «Gazprom», kas ir arī «Latvijas Gāzes» akcionārs.

Līdz ar to konkurence šajā jomā nedarbosies un notiks līdzīgi kā ar elektrības tirgus atvēršanu, kad cenas faktiski kļūs augstākas.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš norāda, ka vienīgais konkurents dabasgāzei ir atjaunojamie energoresursi. Tā kā Latvija gāzi pārsvarā izmanto apkurei un elektrības ražošanai, tad siltuma ražošanā daudz efektīgāk un lētāk var izmantot uz vietas iegūstamo resursu koksni, kas arī ir reāla alternatīva gāzei apkures jomā.

Latvijai būtu daudz vairāk jādomā par to, kā esošās gāzes katlu mājas pārveidot par piemērotām kurināšanai ar šķeldu un citiem atjaunojamiem energoresursiem, kas arī liktu «Latvijas Gāzei» un «Gazprom» reāli domāt, kā konkurēt Latvijas tirgū.

«Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norāda uz paradoksu, ka, samazinoties gāzes lietotāju skaitam, palikušajiem lietotājiem jāspēj samaksāt par gāzes infrastruktūras uzturēšanu, līdz ar to gāze var palikt dārgāka tieši šī iemesla dēļ.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš no DNB bankas uzsver, ka siltuma ražošanā biomasa ir ļoti reāls konkurents gāzei. «Tā jau līdz šim ir ietekmējusi «Gazprom» un «Latvijas Gāzes» cenu politiku, pat, ja tas netiek īpaši reklamēts. Dabasgāzes piegādātāja tirgus vara tāpēc šeit ir krietni mazāka nekā dažās citās Eiropas valstīs. Īslaicīgi viņi, protams, var pacelt cenu, bet viņiem jārēķinās ar to, ka tas novestu pie tirgus daļas zaudēšanas. Līdz ar to konkurence jau strādā,» skaidro ekonomists.

Nākamais solis reālai gāzes tirgus liberalizācijai ir sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa izbūve Somijā un savienojumu izveidošana ar šo termināli, kā arī gāzesvada savienojuma izveidošana Lietuvai ar Poliju, no kurienes tad varētu plūst konkurējoša gāze. Tādēļ Latvijai būtu jāizdara spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā piešķir līdzekļus šo lielo infrastruktūras projektu realizēšanai, jo ekonomiskie aprēķini rāda, ka bizness nesaredz peļņu nedz SDG termināļa izveidē, nedz gāzes savienojuma izveidē starp Poliju un Lietuvu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv