«Gazprom» gatavs tiesāties par LG privatizācijas līguma neievērošanu

Apollo
37 komentāri

Ja tiks pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, paredzot gāzes tirgus liberalizāciju, AS «Latvijas Gāze» (LG) akcionārs Krievijas uzņēmums «Gazprom» ir gatavs tiesāties par privatizācijas līguma neievērošanu. To šodien pēc valdības sēdes teica «Latvijas Gāzes» vadītājs Adrians Dāvis.

«Gazprom» gatavs tiesāties par LG privatizācijas līguma neievērošanu

Foto: Reuters/Scanpix

Viņš uzsvēra, ka šāds projekts pilnībā neatbilst privatizācijas līgumam un, ja valdība nepildīs savas uzņemtās saistības, «Latvijas Gāzes» akcionāri var vērsties tiesā.

«Ir informācija, ka «Gazprom» ir noslēdzis līgumu ar juridisko firmu par tiesas procesa sākšanu, ja tas būs nepieciešams,» teica Dāvis. Viņš norādīja, ka «Gazprom» noslēdzis līgumu ar amerikāņu kompāniju «Herbert Smith Freehills».

Dāvis uzsvēra, ka saskaņā ar privatizācijas līgumu LG ir dotas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. Turklāt līdz 2017.gada 2.aprīlim LG jāsaglabā kā vienota vesela kompānija. Tādēļ, ja iecerēts nodalīt sadales sistēmu, tas ir rupjš privatizācijas līguma pārkāpums.

Kā žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, pirms likuma grozījumiem tika vērtēti gan iespējamie investīciju, gan privatizācijas līguma strīdu riski.

«Tā kā ar minētajiem likuma grozījumiem netiek grozītas sadales aktīvu īpašuma tiesības, kā arī netiek ietekmēta iespēja gūt komerciālu atdevi no minētajiem aktīviem, nesaredzējām pamatu nedz strīdam par investīciju līgumu, nedz strīdam par privatizācijas likumpārkāpumu,» skaidroja Pūce.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis teica, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pausto minētie likuma grozījumi nerada būtiskus tiesvedību riskus Latvijai, turklāt Ekonomikas ministrija esot gatava uzņemties valsts interešu aizstāvību.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē akceptēja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Patlaban Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums - AS «Latvijas Gāze» -, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.

Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas piedāvāto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis ir saskaņā ar Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Īstenojot gāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu, grozījumi Enerģētikas likumā paredz trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai, kā arī sadales sistēmu operatora nodalīšanu.

Eiropas Komisijas direktīva patlaban neuzliek pienākumu Latvijai no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas aktīviem, taču kā obligāts kritērijs neatkarīgiem sistēmu operatoriem ir spēja apliecināt, ka to rīcībā darbības nodrošināšanai ir nepieciešamie cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tāpat tā paredz regulatīvo iestāžu vai citu kompetentu struktūru veiktu sadales sistēmas operatora uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, kropļojot konkurenci. Sadales sistēmas operators būs daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kas būs neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, cik tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Sadales sistēmas operatora nodalīšanai paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 1.janvārim.

Tāpat direktīva uzliek Latvijai par pienākumu nodrošināt, ka dabasgāzes uzņēmumi neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas sagatavo un publicē savus gada pārskatus atsevišķā iekšējā grāmatvedībā, atsevišķi uzskaita dabasgāzes pārvadi, veic konsolidējamu uzskaiti par citām ar gāzi saistītām darbībām, kas neattiecas uz pārvadi, sadali, uzglabāšanu, kā arī iekšējā grāmatvedībā precizē noteikumus par aktīvu un pasīvu, izdevumu un ieņēmumu sadali, kā arī par amortizāciju. Šo gada pārskatu piezīmēs jānorāda visi konkrēta apjoma darījumi, kas veikti ar saistītiem uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistošas ES normatīvo aktu prasības. Viena no prasībām ir izveidot vienotu enerģijas tirgu kopienas ietvaros. Lai sasniegtu šo mērķi, ES ir pieņēmusi vairākas direktīvas funkcionējoša gāzes tirgus nodibināšanai. Ņemot vērā Latvijas situāciju dabasgāzes tirgū, ES direktīvās Latvijai noteiktas divas atkāpes no kopējā ES regulējuma prasībām, kas piemērojamas atšķirīgos termiņos, - «jauna tirgus» atkāpe, kas Latvijai ir spēkā līdz 2014.gadam, kad būs apritējuši desmit gadi kopš pirmās komerciālās dabasgāzes piegādes saskaņā ar pirmo ilgtermiņa līgumu, un «izolēta tirgus» atkāpe, kas darbosies līdz brīdim, kad Latvija būs savienota ar jebkuras dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, starpsavienotu sistēmu vai dominējošā gāzes piegādātāja daļa samazināsies zem 75%.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiks īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.09.2017
Ienākt apollo.lv