Ģenerālprokuratūra māna Šveices kolēģus

Apollo
0 komentāru

Uz Šveici nosūtītais Ģenerālprokuratūras tiesiskās palīdzības lūgums izrādās vien juridiski nesaistoša vēstule, atklājās otrdien notikušajā Rīgas Centra rajona tiesas sēdē — Ventspils mērs pret Ģenerālprokuratūru.

Atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 610. pantam tiesiskās palīdzības lūgumu var izsūtīt tikai tad, ja ir ierosināta krimināllieta. Citādi tā ir tikai atsevišķu prokuroru sarakste. Tā 1999. gadā Ģenerālprokuratūras uz Šveici nosūtīto vēstuli raksturo Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Viktors Skudra. Turklāt, kā norāda V. Skudra, jebkurā gadījumā pret A. Lembergu izvirzītajām pretenzijām sen jau iestājies noilgums, tāpēc, Ģenerālprokuratūrai neatsaucot šo tiesiskās palīdzības lūgumu, tā tikai lieki tracina gaisu.

Atgādināsim lietas priekšvēsturi. Jau 1999. gadā tolaik vēl eksistējošās Jaunās partijas vadītājs Ainārs Šlesers iesniedza prokuratūrai kādas vēstules kopiju, kura it kā pierāda Ventspils mēra saistību ar Šveicē reģistrēto uzņēmumu «Multinord», kuram bija līdzdalība dažos Ventspils uzņēmumos. Pēc A. Šlesera domām, tādējādi varētu pierādīt, ka A. Lembergs, būdams Ventspils mērs, atrodas interešu konfliktā. Ģenerālprokuratūra veica materiālu pārbaudi un neko neatrada. Tas gan netraucēja pēc dažiem gadiem A. Šlesera partijas (nu jau Latvijas Pirmās partijas) biedram Arnoldam Laksam to pašu lietu Ģenerālprokuratūrai celt vēlreiz priekšā. Ģenerālprokuratūra uz Šveici tiesiskās palīdzības lūgumus noskaidrot A. Lemberga saistību ar «Multinord» sūtījusi vairākkārt, bet vienmēr saņēmusi atteikumus. Līdz beidzot 2003. gada beigās Ģenerālprokuratūrai izdevās par to pašu lietu sarakstīt tādu tekstu, kas Šveices prokuratūrai likās ievērības cienīgs. Kaut pagājuši gandrīz divi gadi, no Šveices nekādi materiāli, kuri apstiprinātu A. Lemberga nelikumīgu rīcību, nav pienākuši. Taču tas netraucē laikrakstam «Diena» un atsevišķiem prokuratūras darbiniekiem izplatīt viedokļus, kuri ne ar kādiem dokumentiem nav apstiprināti. Lai darītu galu šai kampaņai, A. Lembergs iesniedzis prasību pret Ģenerālprokuratūru par goda un cieņas aizskaršanu, pieprasot atsaukt šajā tiesiskās palīdzības lūgumā izplatītās ziņas.

Taču otrdien notikušajā tiesas sēdē izrādījās, ka Ģenerālprokuratūrai nav bijis nekāda tiesiska pamata šādu tiesiskās palīdzības lūgumu izsūtīt, jo pret A. Lembergu nav ierosināta krimināllieta un viņš neatrodas kriminālprocesā. Tiesas sēdē A. Lemberga advokāts Viktors Skudra izvirzīja pašsaprotamu jautājumu — uz kāda pamata Ģenerālprokuratūra šādu lūgumu sūtījusi, ja pret A. Lembergu nav ierosināta krimināllieta?

Tas, ka pret A. Lembergu nav ierosināta krimināllieta, šķiet, pārsteigums bija arī tiesnesei Velgai Gailītei, kura nekavējoties uzdeva prokuratūras pārstāvei Gundai Kaparšmitei tiešu jautājumu — vai pret A. Lembergu ir kriminālprocess vai nav. Sākumā G. Kaparšmite centās tiesu pārliecināt, ka kriminālprocess ir, taču, tas izklausījās tik nepārliecinoši, ka tiesnese pieprasīja to pierādīt. Prokurore izlikās nesaprotam, kāpēc viņai tas būtu jāpierāda. Starp abām juristēm izraisījās šāda vārdu apmaiņa.

Tiesnese V. Gailīte: — Jūs nevarat pierādīt, ka ir kriminālprocess…

Prokurore G. Kaparšmite: — Es nevaru pierādīt!

Gailīte: — Nevarat pierādīt?

Kaparšmite: — Nevaru.

Gailīte: — Tātad jūs nevarat pierādīt, ka ir kriminālprocess. Bet civillietā katrai pusei jāpierāda tas, ko viņš apgalvo.

Būtībā visa tiesas sēde liecināja, ka Ģenerālprokuratūra visus šos gadus patiesībā veica pretlikumīgas darbības, bez jebkāda pamata cenšoties graut A. Lemberga reputāciju. Kā apgalvo V. Skudra, «tādas klases juristi, kādi strādā prokuratūrā, nevarēja nezināt, ka viņu darbībai nav juridiska pamata. Man, piemēram, tas ir skaidrāks par skaidru. Kāpēc viņi tā rīkojās, patiešām nezinu».

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa nepiekrīt, ka pret A. Lembergu nav bijis kriminālprocesa. Epizodi, kuru parādīja «TV Panorāma» un no kuras izrietēja, ka pati prokuratūra atzīst krimināllietas neesamību, Dz. Vītoliņa interpretē kā izrautu no konteksta, kā «tikai vienu epizodi, kas neko vēl nepierāda». Viņa noliedz, ka prokuratūra publiski būtu izplatījusi materiālus, kas pausti tiesiskās palīdzības lūgumā. «Kur tos žurnālisti dabūjuši, nezinu, bet prokuratūra informāciju ir sniegusi tikai attiecīgām kompetentām iestādēm,» stāsta Dz. Vītoliņa. Tāpat viņa atsakās pirms tiesas sprieduma komentēt prokuratūras turpmāko rīcību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv