Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem «oligarhu lietā»

Apollo
147 komentāri

Ģenerālprokuratūra pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākusi pārbaudi par bijušā politiķa Aināra Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem «oligarhu lietā»

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pārbaudi veic prokurors Māris Leja, kuru prokuratūra deleģējusi kā savu pārstāvi parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš teica, ka informācijai par pārbaudes gaitu ir ierobežota pieejamība. Viņš arī neprognozēja pārbaudes pabeigšanas termiņu.

Judins iesniegumā Ģenerālprokuratūrai raksta, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu. Uzaicinātājām personām ir pienākums sniegt izmeklēšanas komisijai paskaidrojumus, bet par atteikšanos to darīt ir paredzēta atbildība.

30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecās uz viņam uzdotajiem jautājumiem, šādā veidā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai, uzskata Judins.

Bijušais Satiksmes ministrs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Šlesers neatbildēja uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, tostarp arī tādiem, kas neattiecās ne uz viņu pašu, ne uz viņa ģimenes locekļiem. Piemēram, Šlesers neatbildēja uz vairākkārt uzdotu jautājumu par to, vai viņam kaut kas ir zināms par norādījumu došanu valsts kapitālsabiedrībām slēgt reklāmas līgumus ar atsevišķiem medijiem, šādā veidā nodrošinot viņiem finansējumu.

Vairākkārtīgi novirzoties no uzdotajiem jautājumiem un nesniedzot atbildi pēc būtības, Šlesers ir izvairījies no informācijas sniegšanas komisijai, kas, pēc Judina domām, ir skaidra, lai arī vārdos neformulēta atteikšanās dot paskaidrojumus komisijai.

Papildus tam Šlesers vairākkārt kategoriski norādījis, ka neatbildēs uz jautājumiem, kas attiecas uz kriminālprocesu.

«Tātad tas, kas attiecas uz pašu kriminālprocesu, tas, kas ir bijis piecu gadu garumā... es esmu konsultējis savu advokātu, mums nav jāiet detaļās, jo ir bijušas daudzu gadu garumā tik daudzas pratināšanas, intervijas un tā tālāk, tā joprojām,» komisijas sēdē paziņoja Šlesers.

Ņemot vērā, ka par atteikšanos sniegt paskaidrojumu parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir paredzēta kriminālatbildība, Judins lūdzis veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai noskaidrotu, vai Šlesers nav izdarījis Krimināllikuma 272.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē 30.oktobrī paziņoja, ka viņa rīcībā ir informācija par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšanā bijušas iesaistītas atbildīgas valsts amatpersonas, tai skaitā tādiem, kurus viņš apzīmēja kā «Vienotības tumbočkas», «Rēzeknes burtnīciņas» un «Liepājas metalurgs».

Komisijas sēdes laikā Šlesers izteicis Judinam piedāvājumu satikties ar viņu privāti, apsolot papildus informācijas sniegšanu par minētajiem nodarījumiem. Pēc komisijas sēdes Šlesers no šādas tikšanās atteicies. Ņemot vērā, ka Šlesera rīcībā, iespējams, ir informācija par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, Judins lūdzis veikt nepieciešamās procesuālās darbības, lai iegūtu šo informāciju, kā arī izvērtēt, vai Šlesera ilgstoša informācijas nesniegšana par šiem nodarījumiem neietver sevī Krimināllikuma 315.pantā paredzētā nozieguma pazīmes. Šis likuma pants paredz atbildību par neziņošanu par noziegumu.

Jau ziņots, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

KNAB gan sācis dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Pārbaudes rezultāti pagaidām netiek publiski izpausti.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv