Genocīdā apsūdzētajam Larionovam piespriež piecu gadu cietumsodu

Apollo
0 komentāru

Larionovs bija Latvijas PSR Drošības ministrijas 2. nodaļas vecākais operatīvais pilnvarotais, no 1949.gada 28.februārim līdz 12.martam sastādījis un parakstījis slēdzienus par personu izsūtīšanu speciālnometinājumā PSRS attālākajos ziemeļu rajonos. Izsūtāmo slēdzienos tika iekļauti arī sirmgalvji, sievietes, mazi bērni un zīdaiņi.

Tā kā 1988.gadā Latvijā tika pieņemti normatīvie akti, kas izsūtīšanas atzina par nepamatotām, bet represētās personas reabilitēja, tiesa atzina, ka Larionovs izdarījis noziegumu un sodāms pēc Krimināllikuma 68.1.panta par noziegumu pret cilvēci, genocīdu. Pēc šī Krimināllikuma panta tiesājamam varēja tikt piespriests mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana no trīs līdz 15 gadiem.

Soda izciešanu Larionovam būs jāsāk līdz ar sprieduma likumīgu stāšanos spēkā. Līdz tam viņam kā drošības līdzeklis tiks piemērota policijas uzraudzība.

Apsūdzētā advokāts Aleksandrs Ogurcovs žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas atzina, ka tiks iesniegta apelācijas sūdzība.

Tiesa pieņēma lēmumu par ordeņu, medaļu un citu apbalvojumu un to apliecību atsavināšanu Larionovam. Pēc sprieduma nolasīšanas Larionovs ar žurnālistiem runāt atteicās.

Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, gatavojot spriedumu, ņēma vērā vēsturiskos apstākļus, apsūdzētā vecumu, personību, veselības stāvokli un attieksmi pret nodarījumu, kā arī starptautiskos tiesību aktus - Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, konvenciju par noilguma neatzīšanu par noziegumiem pret cilvēci, konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un citus.

Tiesa secināja, ka Latvijas Krimināllikuma 68.1.pants paredz kriminālatbildību par genocīdu, neatkarīgi no tā, vai noziegums izdarīts kara vai miera laikā. Tiesa Larionova lietā konstatēja arī genocīda galveno pazīmi - noziegumu pret cilvēku grupu, šajā gadījumā "budžiem" jeb "kulakiem".

Tiesas izmeklēšanas gaitā tika pierādīts, ka Larionovs parakstījis slēdzienu par 521 personas izsūtīšanu speciālnometinājumā uz attālākajiem PSRS ziemeļu apgabaliem. Izsūtīto vidū bija 237 vīrieši, 284 sievietes, 120 jaunāki par 14 gadiem bērni, zīdaiņi, kā arī 110 par 60 gadiem vecāki cilvēki.

Tiesas sēžu laikā uzaicinātie liecinieki snieguši liecības par vardarbīgo izsūtīšanas procesu, izsūtījumā pārdzīvotajiem necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem, badu, medicīnisko pakalpojumu neesamību.

Tiesa piektdien arī noraidīja cietušo civilprasības pret Larionovu. Par nodarīto kaitējumu veselībai un mantas zaudējumu Zemgales apgabaltiesā bija iesniegtas četras represijās cietušo civilprasības - divas par Ls 1000 katra, viena - par Ls 3000, viena - par Ls 500 zaudējumu piedziņu.

1921.gadā dzimušais Larionovs ir cēlies no turīgas zemnieku ģimenes, dzīvojis Latvijā, slēdzienu parakstīšanas laikā bijis 27 gadus vecs varas pārstāvis, ar noteiktu dzīves pieredzi, uzticīgs Ļeņina un Staļina komunistiskajai partijai, orientējies tā laika vēsturiskajos, sabiedriskajos un politiskajos procesos.

Apsūdzētais pēdējā vārdā savu vainu neatzina, jo uzskata, ka cilvēku deportācijās vainojams Latvijas PSR valdības lēmums. Pēdējā vārda noslēgumā Larionovs lūdza tiesu viņa krimināllietā pieņemt objektīvu lēmumu.

Prokurore pieprasīja bijušo Padomju Savienības Valsts drošības ministrijas virsnieku sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Savukārt Larionova advokāts Aleksandrs Ogurcovs tiesu lūdza pilnībā attaisnot savu aizstāvamo, jo šajā lietā nesaskata nozieguma sastāvu.

Krimināllietā pret Larionovu ir 150 epizodes par 504 "kulaku" un viņu ģimenes locekļu izsūtīšanu. Lietā ir pieaicināti 126 dzīvi palikušie liecinieki - cietušie, aptuveni 60 cilvēki no lietas 150 epizodēm ir miruši ceļā vai izsūtījuma vietā, bet daudzi no dzīvajiem represiju upuriem dažādu apstākļu dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Kopumā lietā patlaban nopratināti aptuveni 20 cietušie.

Prokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa Larionovu apsūdzējusi par piedalīšanos deportācijās 1949.gadā, kad viņš galvenokārt Talsos un Talsu rajonā, Kuldīgā un Ventspilī piedalījies aptuveni pusotrā simtā noziedzīgu nodarījumu. Apsūdzētajam inkriminētas 150 epizodes par slēdzienu parakstīšanu 1949.gada 25.februārī, 26.februārī, 28.februārī, 4.martā, 5.martā, 16.martā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

24

2014. gada 24. oktobris

Vārda dienas

Renāte, Mudrīte, ModrīteRenija, Renijs, Renita, Renta, Rēna, Rineta, Rinete, Reneta, Renāta, Mudris, Rana, Ranāte, Raneta, Ranita, Ranta, Rena, Renata, Renate, Mudra

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz −5 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 5 m/s

Saule lec: 08:16
Saule riet: 17:58
Dienas ilgums: 9:42

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

24.10.2014
Ienākt apollo.lv