Globālās attīstības bankas vienojas par 25 miljardu eiro Austrumeiropas banku atbalsta plānu

Apollo
0 komentāru

Globālās attīstības bankas ceturtdien vienojās par līdz 25 miljardu eiro (17,57 miljardu latu) vērtu Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalsta plānu.

Pasaules Banka (PB), Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka (ERAB) un Eiropas Investīciju banka (EIB) vienojušās par divu gadu aizdevumu plānu, lai palīdzētu reģionam pārdzīvot globālo ekonomisko krīzi.

Bankas piedāvās tūlītēju un liela apjoma finansējumu, lai stiprinātu bankas un nodrošinātu reģiona kompānijām, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieeju kapitālam, liecina aģentūras «Reuters» rīcībā nonākušais banku komunikē.

Aizdevēji arī reģionam mobilizēs citus resursus caur banku aizdevumu un garantiju shēmām, kā arī sadarbosies ar Rietumeiropas mātesbankām, kas solījušas atbalstīt grūtībās nonākušās meitasbankas Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Sakarā ar Starptautisko banku masveida izplatīšanos Austrumeiropā reģiona banku sistēmu apdraud ASV hipotekāro kredītu tirgus sabrukumus, kas izplatījās Rietumeiropā.

Par PB, ERAB un EIB kopējo Austrumeiropas un Centrāleiropas ekonomikas atbalsta plānu oficiāli tiks paziņots piektdien.

Banku palīdzība būs pieejama kā akciju un parādu finansējums, kredītlīnijas un politisko risku garantijas.

Saskaņā ar plānu ERAB šogad un nākamgad reģiona finanšu sektoram, kā arī tirdzniecības finansēšanai caur bankām nodrošinās līdz sešus miljardus eiro (4,22 miljardus latu).

EIB Centrālās, Austrumu un Dienvidu Eiropas uzņēmumiem aizdos 11 miljardus eiro (7,73 miljardus latu), no kuriem 5,7 miljardi eiro (4 miljardi latu) ir gatavi tūlītējai izsniegšanai, bet vēl 2,8 miljardi eiro (1,97 miljardi latu) iedalīšana tiks apstiprināta līdz aprīļa beigām.

PB piedāvās aizdevumus un politiskā riska garantijas bankām, infrastruktūras projektiem un tirdzniecības finansēšanai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.

PB prezidents Roberts Zēliks mudināja Eiropas Savienību (ES) aktīvāk rīkoties Centrālās un Austrumeiropas atbalstam, lai nodrošinātu, ka ekonomiskā krīze neaptur reģiona attīstību uz tirgus ekonomikām.

«Atceroties notikumus Aukstā kara beigās 1989. gadā, jānorāda, ka Eiropas nonākšanas jaunā krīzē pēc apvienošanās pirms 20 gadiem būtu politiska un cilvēciska traģēdija,» pirmdien norādīja Zēliks.

ES monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija ceturtdien vēstulē Zēlikam mēģināja izkliedēt bažas, ka bloks nepietiekami palīdz mazāk turīgajām austrumu kaimiņvalstīm, un izklāstīja ES palīdzības shēmas reģionam.

ES lielās valstis pieņēmušas ekonomikas veicināšanas paketes un nacionālos glābšana plānus savām bankām, tos īpaši nekoordinējot ar Austrumeiropas valstīm, no kuru finanšu sistēmām aizplūdis kapitāls.

PB, ERAB un EIB norāda, ka nacionālās politikas atbildes nepieciešamas, bet ar tām varētu nepietikt, lai ierobežotu krīzi un saglabātu aizdevumus reālajā ekonomikā.

«Ir nepieciešama koordinēta, reģionāla pieeja, jo nacionālās politikas paketēm var būs efekts ārpus nacionālajām robežām, tāpēc ekonomikas atbalsta un veicināšanas paketes sacenšas par ierobežotu resursu daudzumu,» teikts banku paziņojumā.

Bankas arī sadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu, kas pēdējos mēnešos apstiprinājis ārkārtas palīdzību Latvijai, Īslandei, Ungārijai, Ukrainai, Serbijai un Baltkrievijai kopumā 50 miljardu ASV dolāru (27,65 miljardu latu) apmērā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv