Godmanis: neuzdodiet man nekorektus jautājumus par Parex!

Apollo
0 komentāru

Demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis turpina apgalvot, ka viņš taču par Parex bankas pārņemšanas iemesliem sabiedrībai visu esot paskaidrojis, tāpēc uzdot viņam jautājumus šai saistībā esot vienkārši nekorekti.

Godmanis: neuzdodiet man nekorektus jautājumus par Parex!

Foto: AFI

«Kad premjers vēlajā 8. novembra vakarā norūpējies iznāca pa Ministru kabineta Zaļās zāles durvīm un ātri paziņoja valdības lēmumu pārņemt Parex banku, viņš solīja: informācija, kas bija lēmuma pamatā, būs atklāta. Šos savus vārdus viņš nav turējis,» nesen atgādināja laikraksts «Diena».

Vairāk nekā trīs nedēļas I. Godmanis pārdomāja, ko gan atbildēt uz jautājumiem pēc šīs publikācijas, — premjeram tika jautāts gan tas, vai šajā publikācijā minētais apgalvojums attiecībā uz viņa izteikumiem Parex pārņemšanas dienā atbilst patiesībai, gan tas, kāpēc gadījumā, ja informācija nav tikusi atklāta, viņš nav turējis savu solījumu.

Tāpat gandrīz mēnesi premjers pārdomāja atbildi uz jautājumiem, vai, viņaprāt, Latvijas Ministru kabineta vadītājam piedien publiski sniegt šādus nepatiesus apgalvojumus, vai viņš šādu nepatiesu apgalvojumu un apņemšanos praksi gatavojas padarīt par savu tradīciju un — galvenais — kad galu galā atklātībai tiks nodota informācija, kas minēta citētajā laikraksta «Diena» publikācijā.

Pēc šīm ilgajām pārdomām tapusī I. Godmaņa oficiālā atbilde nu skan šādi: «Vēlos norādīt, ka laikrakstā «Diena» publikācijā izteiktais apgalvojums neatbilst patiesībai. Informācija par valdības lēmumu pārņemt AS «Parex banka», kā arī šī lēmuma pamatojums ir publiski pieejams, varat ar to iepazīties daudzās iepriekšminētā un citu laikrakstu publikācijās, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapās internetā, plašsaziņas līdzekļiem nosūtītajās preses relīzēs u. c. Līdz ar to Jūsu uzdotie jautājumi ir nepamatoti un — atļaujiet izteikt nevis amatpersonas, bet manu personisko viedokli — arī nekorekti.»

Jāpiebilst, ka šādu atbildi I. Godmanis sniedzis, neraugoties uz faktu, ka, kā rāda no Finanšu ministrijas iegūtie dati, faktiski visa informācija saistībā ar Parex banku un tās pārņemšanu ir tikusi noslepenota nekavējoties pēc tās sagatavošanas.

Kā rāda pēc «Baltic Screen» pieprasījuma Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska sagatavotā informācija, laikā no pagājušā gada oktobra sākuma — mēnesi pirms Parex krīzes — līdz decembra vidum Finanšu ministrija kopā sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā 12 dažādus dokumentus saistībā ar Parex banku.

No šiem 12 dokumentiem pieciem noteikts statuss «Ierobežota pieejamība», četriem — «Slepeni», diviem — «Konfidenciāli», bet vienam — «Dienesta vajadzībām». Neviens no šiem dokumentiem kaut daļēji nav nodots atklātībai, turklāt vēlme maksimāli noslepenot visu informāciju, kas saistīta ar Parex pārņemšanu, ir bijusi tik liela, ka vismaz attiecībā uz atsevišķiem no šiem dokumentiem vai to sastāvdaļām slepenības statusa noteicēji ir pārkāpuši likuma «Par valsts noslēpumu» normas.

Likuma «Par valsts noslēpumu» 5. panta 5. punkts nosaka, ka ir aizliegts ne tikai piešķirt valsts noslēpuma statusu, bet arī jebkādā veidā ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni. Tas nozīmē, ka ministrijas ierēdņiem, valdības pārstāvjiem vai premjeram nav bijis tiesību piešķirt ierobežotas pieejamības statusu visai informācijai par ekonomisko stāvokli valstī un budžeta izpildi minētajos Finanšu ministrijas dokumentos.

Tikmēr Finanšu ministrijas valsts sekretārs M. Bičevskis rakstiskā atbildē nenoliedz, ka šā likuma norma tiešām varētu būt pārkāpta, vienīgi vērš «uzmanību uz to, ka teksta satura izklāsts ne vienmēr pilnībā atklāj tā saturu, kas ļautu izdarīt secinājumus par tā neatbilstību likuma «Par valsts noslēpumu» 5. panta 5. punktā iekļautajam aizliegumam».

Šī norma no Finanšu ministrijas sagatavotajiem dokumentiem par Parex banku vistiešāk attiecas uz Finanšu ministrijas pagājušā gada 3. novembra vēstuli Nr. 7/DV «Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti» — tai ministrijas tā arī neatklāta amatpersona noteikusi informācijas dienesta vajadzībām statusu, lai gan dokumenta nosaukums skaidri norāda, ka tas attiecināms tieši uz Valsts noslēpuma likumā minēto obligāti atklājamo ekonomisko stāvokli valstī.

Tomēr arī šajā gadījumā Finanšu ministrija turpina darīt visu iespējamo, lai sabiedrība ar šā dokumenta saturu nevarētu iepazīties: M. Bičevskis pašlaik radis risinājumu, ka šai vēstulei pielikumā esot pievienota kāda Latvijas Bankas vēstule, un, tā kā šīs vēstules autors nav Finanšu ministrija, «par minētās informācijas statusa maiņu Finanšu ministrija nevar lemt».

Pēc ilgākas sarakstes «Baltic Screen» šo «slepeno» vēstuli tomēr izdevās iegūt Latvijas Bankā, un tās saturs rada skaidrību par iemesliem, kāpēc informācija, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par Parex, pretēji I. Godmaņa apgalvojumiem tiek tik rūpīgi slēpta, — vēstule liek secināt, ka Ministru kabinets par Parex bankas pārņemšanu ir lēmis bez jebkādas detalizētas informācijas, analīzes un prognozēm par tālāko notikumu gaitu.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vēstule adresēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei un finanšu ministram Atim Slakterim, un tā tapusi kā atbilde uz FKTK iepriekšējā dienā parakstītā vēstulē izteiktu «lūgumu sniegt Latvijas Bankas novērtējumu tam, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu AS «Parex banka» bankrots».

Taču šajā vēstulē nav atrodama nekāda detalizēta situācijas analīze vai kaut cik precīzas prognozes par to, ar ko reāli varētu draudēt Parex bankas krahs un kādi citi notikumu scenāriji iespējami. Visa I. Rimšēviča Finanšu ministrijai sniegtā analīze ir aprobežojusies ar secinājumu, ka «šāda mēroga finanšu tirgus dalībnieka bankrots nenoliedzami atstātu būtisku negatīvu ietekmi gan uz Latvijas finanšu sektoru, gan maksājumu sistēmu, mazinot ārvalstu investoru uzticību Latvijas komercbankām un valstij kopumā».

Arī Latvijas Bankas A. Slaktera vadītajai ministrijai un valdībai sniegtā finanšu informācija ir bijusi tikpat pieticīga — faktiski tikai publiski pieejami vispārēji dati par Parex banku un tās vietu Latvijas banku sektorā.

Pieminēts, ka banka kā pēc aktīvu apjoma otra lielākā banka Latvijā «ieņēma nozīmīgu lomu Latvijas privātpersonu un komercsabiedrību darījumu apkalpošanā» un ka tā bijusi pirmajā četriniekā gan pēc atvērto klientu norēķinu kontu skaita un emitētajām maksājumu kartēm, gan pēc Latvijā veikto klientu kredīta pārvedumu un karšu maksājumu skaita, kā arī pēc kredīta pārvedumiem un karšu maksājumos.

Tāpat sniegti vispārpieejami dati par bankas maksājumu apjomiem, vietu naudas tirgus apgrozījumā, kā arī piesaistītajiem privātpersonu un komercsabiedrību noguldījumiem. Faktiski vienīgā Latvijas Bankas īpaši akcentētā informācija par Parex banku bijusi saistīta ar ārzemnieku noguldījumiem: «Banka ieņēma līderpozīcijas nerezidentu noguldījumu, kas ir svarīgs Latvijas komercbanku, kā arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta finansējuma avots, piesaistīšanā — 26,2% no kopējiem Latvijā izvietotajiem nerezidentu noguldījumiem.»

Finanšu ministrija pagaidām nav sniegusi atbildi uz «Baltic Screen» pieprasījumu atbilstoši Valsts noslēpuma likumam sniegt arī visu informāciju par valsts ekonomisko stāvokli, kas atrodama pārējos noslepenotajos ministrijas dokumentos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv