Godmanis sola meklēt veidu, kā atbalstīt piensaimniecību

Apollo
0 komentāru

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) sola iespējami ātri meklēt veidu, kā atbalstīt piensaimniecību.

Kā izskanēja premjera tikšanās laikā ar lauksaimniecības organizācijām un finanšu, ekonomikas un zemkopības ministriem, lai zemnieki, kuri strādā piensaimniecībā, nebankrotētu tuvākajās nedēļās, būtu nepieciešams atrast 24 miljonus latu.

Patlaban nav skaidrs, kā šādus līdzekļus rast. Tiks vērtētas vairākas iespējas.

Ne premjers, ne ekonomikas, ne finanšu, ne zemkopības ministrs nevarēja zemniekiem sniegt konkrētus priekšlikumus, kā varētu rīkoties, lai glābtu Latvijas piena nozares saimniecības no govju izkaušanas.

Skaidrs ir tas, ka noteikti būs jāpārvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu nosacījumi, jo ekonomiskā situācija kopš 2006. gada ir kardināli mainījusies un tā neatbilst krīzes apstākļiem.

Viena no iespējām ir garantiju sistēmas iedarbināšana. Jau rīt valdība pieņems lēmumu par uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu, kas ļaus VAS «Latvijas Hipotēku un zemes bankai» piesaistīt kredītresursus 71 000 000 latu apjomā no Ziemeļu Investīciju bankas. Šo programmu varēs izmantot arī zemnieki un piena pārstrādes uzņēmumi.

Neziņu rada arī tas, ka, sniedzot garantijas piena pārstrādes uzņēmumiem, nav garantijas tam, ka piena pārstrādes uzņēmumi norēķināsies ar piena ražotājiem. Zemnieki un arī finanšu ministra Ata Slaktera (TP) padomnieks Andris Miglavs uzskata, ka daļa problēmu atrisinātos, ja zemniekiem piederētu savs pārstrādes uzņēmums.

Miglavs uzskata, ka zemniekus tikai viens atbalsta pasākums neizglābs no esošās situācijas, tāpēc ir jāapvieno vairāki pasākumi, lai varētu zemniekus paglābt no bankrota.

Godmanis uzsvēra, ka decembrī no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma pirmā daļa — 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu) bija paredzēta valsts budžeta finansēšanai un patlaban valstī nav brīvo līdzekļu, kas stāvētu neizmantoti. Pārējie 3,163 miljoni latu, ko šogad saņems valsts, ienāks vairākās daļās, sākot no marta otrās puses.

Diskusijas laikā tika runāts arī par to, kā veicināt Latvijā ražoto pārtikas produktu noietu iekšzemē un kā pasargāt Latvijas tirgu no nekvalitatīviem importa produktiem. Vairāki diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka valstī tomēr netiek veikta pietiekama Latvijas tirgus aizsardzība.

Tika izteikts priekšlikums uz laiku samazināt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības piena produktiem, lai tie varētu vieglāk nonākt tirgū.

Godmanis teica, ka viņš jau esot izteicis priekšlikumu lielo pārstrādes uzņēmumiem deleģēt savus pārstāvjus, kuri kopā ar PVD inspektoriem varētu veikt importēto piena produktu uzraudzību.

«Zemnieku saeimas» valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Krievārs pēc sanāksmes teica, ka šī tikšanās bija sabiedrisko attiecību pasākums, kur katrs no dalībniekiem izstāstīja savu pozīciju, kuru mēs esam dzirdējuši jau vairākus gadus.

«Reāla diskusija sākās brīdī, kad ieradās premjers, kuru tiešām interesēja, kāpēc lauksaimniekiem ir radušās šādas problēmas un kā tās varētu mēģināt risināt. Mēs esam devuši valdībai vienu nedēļu, lai tā pieņemtu lēmumu, kā tiks īstenotas četras mūsu izvirzītās prasības. Ja atbildi nesaņemsim, tad lemsim par tālāko rīcību,» sacīja Krievārs.

Jau ziņots, ka lauksaimnieki vēlas kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, kā arī Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu izmaksu līdz 31. martam. Lauksaimnieki arī prasa nacionālo subsīdiju naudas tūlītēju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% valsts budžeta atbalstu lauksaimniecībai.

Atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem ir jāparedz valsts garantēta kredītlīnija apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi var norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai, pieprasa lauksaimnieki.

Savukārt vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai lauksaimnieki vēlas saņemt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.

Perspektīvā lauksaimnieki arī vēlas skaidru, stabilu lauksaimniecības stratēģiju, tiešo maksājumu izlīdzināšanu ES valstu starpā, kā arī piena cenas regulāciju — nosakot, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka kā piena iepirkuma cena govju īpašniekiem.

Kā ziņots rīt, 27. janvārī, paredzētās miermīlīgās lauksaimnieku protesta akcijas notiks visā valstī vairāk nekā 27 vietās, lai vērstu valdības uzmanību uz lauksaimniecības nozares krīzi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.12.2017
Ienākt apollo.lv