Grāmata: Šlesera firma deviņdesmitajos gados krāpusies ar nodokļiem

Apollo
0 komentāru

Politiķa Aināra Šlesera (PLL) vadītā firma SIA «Skandi» deviņdesmitajos gados īstenojusi krāpšanos ar nodokļiem, importējot zivis no Norvēģijas un Dānijas, turklāt par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijā tikusi ierosināta krimināllieta, kas vēlāk gan noilguma dēļ izbeigta, teikts šodien klajā nākušajā Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes grāmatā «Šofera dēls minhauzens».

Grāmata: Šlesera firma deviņdesmitajos gados krāpusies ar nodokļiem

Foto: Evija Trifanova/LETA

Grāmatas 2.nodaļā ar nosaukumu «No valsts apkrāpēja - par uzņēmējdarbības paraugu» tiek stāstīts, ka 1994.gada jūnijā Šlesers kopā ar Ventu Pilānu un Kasparu Kuimetu nodibinājuši SIA «Skandi», tās pamatkapitālā ieguldot 5000 latu vērtu automašīnu «Opel Omega», 7000 latu vērtu automašīnu «Ford Tranzit», ofisa mēbeļu komplektu un žalūzijas ap 2000 latu vērtībā, kā arī par 1000 latiem novērtētu mobilo telefonu «Nokia 150».

«Skandi» tolaik importējusi «visas iespējamās pārtikas preces, kuras ražo Norvēģijā». «Tas gāja diezgan labi, bet sapratām, ka tas nevar ilgi vilkties, jo Latvijā nāk iekšā lielās firmas un tās strādā ļoti konceptuāli. Sākām strādāt ļoti daudzās jomās. Ļoti veiksmīgs bija darbs ar zivīm, kur mēs vienkārši bijām starpnieki,» grāmatā citēts žurnālam «Klubs» Šlesera savulaik stāstītais.

Kā vēstīts grāmatā, Šlesera uzņēmums krāpis Latvijas valsti «pēc primitīvas krāpnieciskas shēmas, kuras būtība - ievedamo preču un produkcijas uzdošana par būtiski lētākām, kā rezultātā Latvijas valsts kasei garām iet ievērojamas nodokļu maksājumu summas». «Turklāt interesanti, ka pašmāju muitas iestāžu darbiniekus jaunajiem uzņēmējiem nākamā Latvijas «ekonomikas motora» un kristīgo vērtību aizstāvja vadībā sekmīgi izdodas ilgāku laiku vazāt aiz deguna, toties «Skandi» Skandināvijas partneri izrādās nesalīdzināmi godīgāki,» apgalvots grāmatā.

Grāmatas autori min piemēru - 1994.gada beigās «Skandi» Šlesera vadībā vienā darījumā iegādājas no Norvēģijas kompānijas «Nor Star Seafood» zivis, kas Latvijas valstij tiek deklarētas kā 23,7 tonnas saldētu siļķu un kuru muitas vērtība tiek norādīta 2,2 Norvēģijas kronas jeb 19 santīmi kilogramā, kā arī 100 kilogramus saldētu garneļu, kuru vērtība tiek uzrādīta 30 Norvēģijas kronas jeb 2,64 lati kilogramā. Par šo apjomu Latvijas institūcijām tiek uzrādīta pavadzīme.

Atsaucoties uz avotiem Norvēģijas nodokļu dienestos, grāmatas autori raksta, ka pavadzīme ar tādu pašu numuru aizpildīta arī šajā valstī un «Nor Star Seafood» tajā norādījusi ko pilnīgi citu, proti, ka uz Latviju eksportētas kopumā 23,8 tonnas produkcijas, taču saldētu siļķu kravā bijis 16 tonnas, bet garneles uz Latviju izvestas piecas reizes lielākā apjomā, proti, 0,5 tonnas. Kravā turklāt bijušas arī 7,3 tonnas saldētu lašu, ko Šlesera firma Latvijas valstij nav deklarējusi. Laša vērtība, kā raksta grāmatas autori, bijusi 15 reizes lielāka nekā deklarēto siļķu vērtība, proti, 33,7 Norvēģijas kronas kilogramā.

Kā izriet no «Nor Star Seafood» informācijas, «Skandi» Latvijas iestādēm kā saldēto siļķu vērtību deklarējusi 2,2 kronas kilogramā, taču zivju patiesā cena bijusi 3,4 kronas kilogramā, raksta grāmatas autori, norādot, ka arī ievestās garneles maksājušas būtiski dārgāk.

Grāmatā minēts piemērs arī no «Skandi» sadarbības ar Dāniju. Atsaucoties uz Dānijas kompānijas «O.H.Fiskeeksport» datiem, tiek norādīts, ka 1995.gada jūlija beigās uz Latviju ar «Skandi» starpniecību eksportētas 15,2 tonnas zivju, kuru vērtība, pēc dāņu uzrādītās, bijusi 468 000 Dānijas kronu, kas atbilst 44 000 latu.

«Trīs dienas vēlāk zivis jau tiek deklarētas Latvijas muitas iestādēm, rēķina numurs ir tas pats, arī svars nav mainījies, taču brīnumainā kārtā zivju vērtība ir strauji samazinājusies - līdz nepilniem 16 000 ASV dolāru jeb 8400 latu. Un... mūsu varoņa kompānija tikai vienā konkrētā darījumā ir sekmīgi apkrāpusi Latvijas valsti par vairāk nekā 35 000 latu,» teikts grāmatā.

Izdevuma autori norāda, ka nav precīzu datu, cik šādu «veiksmīgu darījumu» ir bijis. «Taču droši zināms, ka jau nepilnus piecus mēnešus pēc tam, kad mūsu varonis pamet SIA «Skandi» valdes priekšsēdētāja [tātad galvenās par uzņēmuma darbību atbildīgās amatpersonas] posteni un oficiāli šķiras arī no savām kapitāldaļām kompānijā, Finanšu policija sāk krimināllietu par SIA «Skandi» izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 1995.gadā ievedot zivis un vēžveidīgos produktus kā reiz no Norvēģijas un Dānijas.«

Minēto faktu apliecinājis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura paspārnē Finanšu policija strādā. VID informējis, ka 1996.gada 22.oktobrī sākta krimināllieta pret SIA «Skandi Trading House Ltd», kura reģistrācijas numurs sakrīt ar SIA «Skandi» numuru, pēc Latvijas Kriminālkodeksa 148.panta 1.daļas par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas.

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem VID, grāmatas autori apgalvo, ka «izmeklēšanu mēģināts dažādos veidos bremzēt un novilcināt, kas beigu beigās nākamajam savu godīga un veiksmīga uzņēmēja reputāciju pieminošajam ofšoru pretiniekam arī izdevies, - 2000.gada 29.novembrī krimināllieta tiek izbeigta nevis pierādījumu trūkuma vai cita iemesla dēļ, bet gan sakarā ar iestājušos noilgumu».

Šlesers kopā ar kompanjoniem SIA «Skandi» pametis 1996.gadā, kad par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva ārzonas firma «Hortus Trading Group LLC».

Kā ziņots, šodien klajā nāk «Baltic Screen» un apgāda «Atēna» izdotā grāmata par Šleseru «Šofera dēls minhauzens». Kā aģentūru LETA informēja «Baltic Screen», grāmata esot «stāsts par puiku, kurš nolēma būt pilnīgi citādāks nekā viņa tēvs šoferis - neuzticīgs vīrs, dzīves neveiksminieks un garīgi slims slepkava, kuru grāmatas galvenais varonis ir centies noliegt visu savu mūžu un no kura uzvārda atteicies, kā vien iespējams».

«Puika darīja, ko varēja, kaut Dieviņš viņam nebija devis pārāk daudz, - viņš nebija ne ļoti gudrs, ne apdāvināts, bet no savas dzimtas vīriešu dzimuma pārstāvjiem acīmredzami bija mantojis galvenokārt muldēšanas un «šeptēšanās» talantus. Citā zemē viņš būtu kļuvis par kuslu Minhauzena parodiju un kā tāda arī vadītu savu dzīvi, taču puikam paveicās - viņš piedzima un auga zemē, kur tieši šie talanti izrādījās pieprasīti. Vēl uzaudzējis prāvu nekaunības slānīti, apveltīts ar neikdienišķu enerģiju, mūsu varonis kļuva par to Aināru Šleseru, kādu mēs pazīstam šodien,» turpina grāmatas autori.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.08.2017
Ienākt apollo.lv