Grāmatvedim ir jāspēj pateikt NĒ

Apollo
0 komentāru

Uzņēmēja DZINTRA UIBO 15 gadus veiksmīgi darbojās tirdzniecības biznesā ar plaši zināmu uzņēmuma nosaukumu – Amaija, līdz kopā ar biznesa partneriem 2007. gadā nolēma šo biznesu pārdot starptautiskiem investoriem. Savukārt pirms gada tika nolemts sākt darbību pilnīgi citā jomā, izveidojot grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu ar šo pašu jau zināmo nosaukumu – Amaija. Par līdzšinējo pieredzi, nākotnes plāniem, kā arī grāmatveža profesijas niansēm un iespējām uzņēmēju iztaujāja žurnāla Bilance galvenais redaktors GUNTARS GŪTE.

Grāmatvedim ir jāspēj pateikt NĒ

Foto: «Apollo»

Pieredze un zināšanas

- Kādēļ nolēmāt mainīt darbības profilu no tirdzniecības jomas uz pakalpojumiem, turklāt izvēloties specifisku pakalpojumu – grāmatvedību un finanšu konsultācijas?

- Es gan nedomāju, ka tas būtu ļoti krass pavērsiens darbības jomā. Latvijā daudzi uzņēmēji mēdz mainīt darbības jomas, kas turklāt ikdienā gandrīz nemaz nesaskaras un tādējādi ir pilnīgi atšķirīgas. Ja esi biznesā un ja tev ir sapratne par biznesa attīstības tendencēm un principiem, tad vari būt veiksmīgs jebkurā nozarē, jo tirgus un biznesa principi pamatā ir vienādi. Un arī grāmatvedības ārpakalpojums ir tāds pats bizness kā citi.

- Kādēļ izlēmāt sniegt tieši grāmatvedības pakalpojumus?

- Tam par iemeslu noteikti bija gan mana, gan manas sadarbības partneres un uzņēmuma līdzīpašnieces Anitas Melderes pieredze iepriekšējā – tirdzniecības – biznesā. Turklāt abas skolas laikā mācījāmies klasē, kurā pastiprināti mācīja matemātiku, savukārt augstskolas laikā mans mīļākais priekšmets bija tieši augstākā matemātika. Mani vienmēr ir interesējuši ekonomikas un finanšu jautājumi, un domāju, ka tieši izpratne par matemātiskajām un loģiskajām kopsakarībām mums ļāva būt veiksmīgām arī iepriekšējā biznesā. Kad tirdzniecības biznesā bijām sasniegušas visu, ko uzskatījām par iespējamu mūsu spēkiem, un pareizajā laikā šo biznesu pārdevām, sapratām, ka mūsu zināšanas grāmatvedības un finanšu jomā ir atbilstošas pieprasījumam Latvijā, un tādēļ nolēmām sākt jaunu biznesu. Jāsaka – jebkuram cilvēkam laimes izjūtu rada tas, ka viņš ir kaut kur noderīgs. Arī veiksmīgu biznesu var veidot tikai tad, ja tas, ko piedāvāsi, būs noderīgs un vajadzīgs. Un mūsu uzņēmuma piedāvājums ir nepieciešams Latvijā tieši šobrīd – gan tāpēc, ka ir krīze, gan arī tāpēc, ka, manuprāt, tieši šajā laikā grāmatvedības pakalpojumu biznesā notiks kvalitatīvi uzlabojumi.

- Kādā ziņā?

- Uzskatu, ka grāmatvedības jomā ārpakalpojumus Latvijā izmanto vēl stipri nepietiekami. Mēs esam saskārušies ar cilvēkiem, kuri ir ieguvuši ļoti labu izglītību, taču ir vai nu ļoti jauni un vēl bez pietiekamas pieredzes praktiskajā darbā, vai arī  grāmatvedības jomā strādājuši vadošos amatos jau kopš PSRS laikiem. Savukārt ir jau pagājuši 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, un tie cilvēki, kuriem šobrīd ir aptuveni 30 gadu un kuri ir ieguvuši labu izglītību, nāks šajā grāmatvedības pakalpojumu biznesā, jo tirgus sāks strauji attīstīties.

- Pašlaik Latvijā pārsvarā grāmatvedību un finanšu jautājumus kārto uzņēmumā strādājoši grāmatveži, nevis ārpakalpojuma sniedzēji. Turklāt dzirdēts, ka tomēr savam grāmatvedim uzticība ir lielāka un sadarbība daudz operatīvāka un veiksmīgāka nekā ar speciālistu, kurš ir piesaistīts no malas.

- Piekrītu. Mēs arī esam ar šādu jautājumu saskārušies. Jāatzīst, arī man iepriekšējā biznesā bija ļoti ērti, ka mana uzņēmuma grāmatvedis visu laiku faktiski bija blakus un es ar viņu varēju strādāt. Turklāt uzņēmuma galvenais grāmatvedis darbojās arī kā finanšu direktors, kurš prognozēja un plānoja dažādus ar biznesu saistītus jautājumus. Un mums bija gan interesanti, gan arī svarīgi pārrunāt ar uzņēmuma darbību un nākotni saistītus jautājumus. Tieši šā iemesla dēļ daudzi uzņēmēji nevēlas atteikties no savu grāmatvežu algošanas, jo viņi bažījas, ka līdz ar to finanšu jomā paliks vieni paši – bez partnera atbalsta. Tādēļ es pieminēju gaidāmās kvalitatīvās pārmaiņas, ka grāmatvedības ārpakalpojumu biznesam ir jāveidojas ar augstāku prestižu, lai uzņēmēji, izmantojot grāmatvedību kā ārpakalpojumu, nevis zaudētu, bet nepārprotami iegūtu papildu plusus. Tas ir gan cilvēciskais faktors, gan savstarpējā uzticēšanās un daudzi citi būtiski aspekti.

- Kāda ir pasaules pieredze grāmatvedības ārpakalpojumu jomā?

- Pasaules pieredze ir ļoti dažāda. Piemēram, viesnīcu tīklu īpašnieki algo paši savus grāmatvežus, savukārt nelielu viesu māju vai viesnīciņu īpašnieki paši ved savu grāmatvedību, un tikai reizēm uzaicina konsultantus, auditorus, lai viņi pārliecinātos, vai viss tiek darīts atbilstoši pašreizējiem grāmatvedības standartiem un likumdošanai, vai no viņu puses nav palaistas garām  kādas nianses. Bet, salīdzinot ar pasaules pieredzi, jāatzīst, ka mūsu vājā vieta ir patlaban populārie viena grāmatveža, nevis uzņēmuma sniegtie grāmatvedības ārpakalpojumi,  tādējādi iztrūkst tā sauktais četru acu princips, kad dokumentāciju izskata vismaz divi speciālisti, ievērojami samazinot iespējamu kļūdīšanos. Un arī gan cilvēkresursi, gan tehnoloģiskās iespējas vienam ir ievērojami mazākas, nekā to var piedāvāt grāmatvežu komanda. Protams, arī turpmāk saglabāsies pieprasījums pēc individuāliem šāda pakalpojuma sniedzējiem, tomēr uzskatu, ka šī proporcija patlaban ir pārāk liela un nākotnē tai noteikti būtu jāmazinās par labu lielākām grāmatvedības pakalpojumu firmām. Tas ir līdzīgi kā tirdzniecības biznesā, kad mazās firmas, kas savu darbību sāka deviņdesmitajos gados, ar laiku meklēja sadarbības iespējas un veidoja lielākus uzņēmumus vai iekļāvās jau esošos tirdzniecības tīklos. Tāpēc pašlaik individuāli praktizējošajiem grāmatvežiem jau laikus būtu vērts domāt par iespēju apvienoties vai pievienoties jau izveidotiem grāmatvedības uzņēmumiem, tādējādi palielinot gan pašiem savu konkurētspēju, gan arī sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Piemēram, arī mēs būtu gatavi izskatīt iespēju uzsākt sadarbību ar vēl citiem grāmatvežiem, kuri varbūt patlaban praktizē individuāli. Protams, noteicošais faktors šādai sadarbībai būtu līdzīga izpratne par mūsu darbu, profesionalitāte un atbildība, taču jebkurā gadījumā šāda kopīga sadarbība paaugstinātu gan mūsu, gan arī šādu individuālu grāmatvežu konkurētspēju.

Sagaidāmas kvalitatīvas izmaiņas tirgū

- Kā jūs vērtējat Latvijas grāmatvežu kompetences un izglītības līmeni kopumā? Vai šis rādītājs ir pietiekami augsts, lai pakalpojuma sniedzēji varētu būt droši par precizitāti?

- Ja grāmatvedim ir atbilstoša izglītība – it sevišķi augstākā –, tas ir ļoti pozitīvi. Man šķiet, ka tieši drīzumā grāmatvedības pakalpojumu tirgū ieplūdīs profesionāļi, kuri pēdējos gados studējuši un apguvuši zināšanas grāmatvedībā, turklāt apvienojumā ar biznesa vadību. Jāsaprot, ka ne visi grāmatveži spēs būt arī finanšu direktori, jo par tiem kļūst tikai paši labākie. Taču uzņēmumiem ir dažādas prasības. Un, iespējams, vienam uzņēmumam vajag grāmatvedi klasiskajā izpratnē, bet citam – finanšu direktoru, kuram ir ne tikai grāmatvedības vešanas kompetence, bet arī zināšanas, kas ļauj skatīties un plānot uzņēmuma darbību daudz plašākā un tālākā mērogā.

- Esmu pamanījis tendenci, ka Latvijas uzņēmumos grāmatvedim visai bieži nākas pildīt ne tikai pamatfunkcijas, bet arī finanšu direktora, nereti arī lietveža, personāla vadītāja un citus pienākumus. Tas taču traucē pamatdarbā…

- Tieši tādēļ ir vērts izvēlēties grāmatvedību kā ārpakalpojumu, ko dažādas firmas sniedz dažādā apjomā. Un, ja gadījumā uzņēmējam tiešām vajadzēs “cilvēku orķestri”, tad, piemēram, mūsu uzņēmēju šāds klients ļoti apmierinātu, jo faktiski jebkurš grāmatvedis zināmā mērā konsultē uzņēmēju, ar kuru viņš sadarbojas. Dažreiz konsultācijas mēdz būt visai vienkāršas, piemēram, par jaunumiem nodokļu jomā. Taču, ja uzņēmējs tiešām grib būt efektīvs un veikt uzlabojumus, un pārbaudīt savas biznesa idejas ar konsultantu, kurš pārzina viņa iespējas, tad tieši plaša profila grāmatvežiem, kuri spēs uz biznesu raudzīties vispusīgi, ir nākotne. Turklāt – ja cilvēks sadarbības partnerim vai darba ņēmējam uzticējis savu finanšu kārtošanu, tad viņam ir pamats gaidīt arī vispusīgu atbalstu un padomus par dažādiem jautājumiem.

- Manuprāt, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji ir vistiešākie konkurenti tiem grāmatvežiem, kuri strādā uzņēmumos kā darba ņēmēji. Varbūt ir tieši pretēji – grāmatvedim nevajadzētu baidīties no šāda stratēģiskā konsultanta piesaistīšanas no malas? Tā varētu būt sadarbība starp grāmatvedi un šo konsultantu firmu?

- Tāda iespēja noteikti pastāv. Taču mēs esam saskārušies arī ar tādām situācijām, kad, pārņemot biznesa finanšu jautājumu kārtošanu klientam, kuram iepriekš jau bijuši konsultanti no malas, un tas izmantots kā vienreizējs pakalpojums, reizi dažos gados pieaicinot nodokļu vai finanšu konsultantus pārbaudīt uzņēmuma finanses, tad konsultants tiešām veic grāmatvedības un finanšu sistēmas pārbaudi, bet biznesa jautājumu konsultācijas uzņēmējs varbūt nemaz nav spējīgs samaksāt – ja tas ir tikai vienreizējs pasākums. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs – īsā laika posmā konsultantam ir jāveic milzīgs darbs, iedziļinoties uzņēmuma darbības niansēs, kas prasa lielus resursus. Daudz efektīvāk un lētāk ir noslēgt ilgtermiņa vienošanos par konsultēšanu. Tādējādi konsultantu iespējams piesaistīt regulāri, un arī process notiek daudz vieglāk, jo visa nepieciešamā informācija jau ir konsultanta rīcībā.

Jāprot argumentēt savu viedokli

- Cik svarīga uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir grāmatveža spēja un uzdrīkstēšanās pateikt stingru NĒ uzņēmuma īpašniekiem situācijā, kad uzņēmējs ir iededzies par kādu, viņaprāt, lielisku ideju, bet grāmatvedis skaidri redz – tas ir pārāk riskanti un var radīt zaudējumus iecerētās peļņas vietā?

- Bet tā ir grāmatveža kompetence! Grāmatvedim ir jāspēj atrast argumentus, lai pierādītu uzņēmuma īpašniekam, ka ideja nav dzīvotspējīga. Un to var pateikt tā, lai neaizskartu uzņēmēja pašlepnumu. Ja uzņēmumā strādā šāds grāmatvedis, tad tas nenoliedzami ir ieguvums. Protams, uzņēmējam vienmēr paliek iespēja ieklausīties vai neieklausīties grāmatveža padomā. Arī mēs savā praksē esam ar to saskārušies – pat neesam paņēmuši par klientu šādu uzņēmēju, kas jau sākotnēji iepazīstināja mūs ar konceptu, kā viņš īstenos savu biznesu un kāda loma atvēlēta mums. Tieši tādēļ nolēmām atteikt sadarbību, jo bija diezgan skaidri saprotams, ka koncepcija netiks mainīta arī tad, ja paudīsim stingrus argumentus, kādēļ tomēr būtu jāizvēlas cits ceļš.

- Ir bieži dzirdēts viedoklis – lai nopelnītu, ir jābūt gatavam arī pietiekami daudz pirms tam investēt. Cik svarīga ir grāmatveža kompetence, lai spētu pierādīt īpašniekam, ka labas peļņas gūšanai nākotnē ir nepieciešams ieguldīt desmit reizes vairāk, nekā iecerējis uzņēmējs?

- Mums šajā jautājumā vēl nav lielas pieredzes, kā pierādīt klientam, ka ir nepieciešams investēt, tomēr praksē  bijis gadījums, kad pārliecinājām uzņēmēju investēt tehnoloģiju iegādē, lai tādējādi viņš varētu veiksmīgi paplašināt biznesu. Protams, jebkurš uzņēmējs, kurš vēlas paplašināt savu biznesu un paaugstināt konkurētspēju, piekritīs šim mērķim ieguldīt finanšu līdzekļus, lai arī ikvienam ir grūti izlemt un ieguldīt brīvos līdzekļus ar domu, ka ieguldījums tiks atpelnīts tikai ilgākā termiņā.

- Kāds ir pareizākais risinājums situācijā, kad uzņēmēja un grāmatveža vai finanšu konsultanta domas par ieguldījumu stratēģiju atšķiras?

- Tāpēc ir jābūt labi attīstītam tirgum grāmatvedības un finanšu pakalpojumu jomā, lai uzņēmējam būtu izvēles iespējas. Ja ir pieejams ļoti niecīgs konsultantu loks, uzņēmējs varbūt nevar atrast sev pieņemamu konsultantu, ar kuru saskanētu viedokļi par biznesa attīstības perspektīvu. Un te ir jāatceras svarīga patiesība – klientam vienmēr ir taisnība un grāmatvedis ir priekš tā, lai atbalstītu klienta intereses, vienlaikus iesakot labākos risinājumus. Tomēr, no otras puses raugoties, – mēs kā konsultanti nekad nepiekritīsim virzienam vai stratēģijai, kas mūsu izpratnē būs absolūti nepieņemama, jo mums ir svarīga pašu reputācija, ko esam ieguvuši 15 darbības gados – arī savā iepriekšējā biznesā.

Jebkurai videi ir jāpiemērojas

- Kā ir būt grāmatvedim šodienas Latvijā, kad likumdošana mainās ļoti bieži un pat neprognozēti?

- Manā skatījumā katram uzņēmējam ir jārēķinās ar to vidi, kādā viņš vēlas strādāt un būt veiksmīgs, neatkarīgi no tā, kādi lēmumi tiek pieņemti valstiskā mērogā. Jāapzinās, ka vide jau nepiemērosies uzņēmējam – viņam ir jāspēj piemēroties šai videi. Protams, dažādas uzņēmēju asociācijas strādā, lai sakārtotu un padarītu vieglāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Tomēr arī katram pašam ir jāspēj pielāgoties, jābūt dziļām un plašām zināšanām, lai spētu pareizi prognozēt un veiksmīgi strādāt.

- Vai Latvijā ir iespējams kaut ko prognozēt?

- Jāprognozē un savs darbības lauks jāpārvalda tā, lai netiktu viss likts uz vienas kārts. Pašreiz biznesu nedrīkst orientēt, rēķinoties ar vienu virzienu un scenāriju.

- Valdība patlaban aktīvi stāsta, ka atbalsta un atbalstīs biznesu. Kāda ir uzņēmēja sajūta – vai ir jūtams valsts atbalsts?

- Ja godīgi, šobrīd plānojam savu attīstību, rēķinoties, ka vismaz tuvākajā laikā nekādi uzlabojumi nav gaidāmi. Un neko daudz neceram sagaidīt no šīs valdības. Protams, pozitīvi, ka Valsts ieņēmumu dienests tomēr pagriežas ar seju pret uzņēmējiem un vairs nav kā bubulis, kurš tikai soda. Tomēr manā skatījumā vismaz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām lielas pozitīvas izmaiņas nav gaidāmas, bet tālākā attīstība būs atkarīga tikai no tā, kādus speciālistus būsim ievēlējuši augstajos amatos.

- Bieži tiek uzsvērts, ka Latvijā ir daudz talantīgu, gudru un kompetentu cilvēku, kuri varētu labi pārvaldīt valsti, tomēr viņi nekandidē uz valstiskiem amatiem. Rodas jautājums – kāpēc?

- Tāpēc, ka viņi tiešām ir gudri – tādēļ jau arī tur neiet. Ja, būdams gudrs, tomēr ieej politikā un nevari realizēt iecerēto, bet iegūsti tikai negatīvu imidžu sabiedrības acīs, tad kāda jēga tur vispār iesaistīties? Es patiešām augstu vērtēju pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski, bet jāatzīst, ka viņam šobrīd iet ļoti grūti – kaut arī viņš ir gudrs, panākt neko nav varējis. Gudri cilvēki pašlaik neko nepanāks.

- Vai tiešām mūsu pašu – sabiedrības, uzņēmēju, valdību – vaina ir galvenais faktors, kāpēc Latvijas ekonomikai ir visgrūtāk no Eiropas Savienības valstīm?

 Mums ir ļoti daudz pozitīvu īpašību – esam zinoši, strādīgi un apzinīgi. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā ilgstoši ir bijušas nepietiekami kvalitatīvas valdības, kuras īstenoja līdzšinējās ekonomiskās stratēģijas. Jācer, ka jau tuvākajā nākotnē pārsvaru gūs tiešām izglītoti, zinoši un kompetenti cilvēki, kuri spēs skaidri definēt mērķus un ceļus, kā tos sasniegt.

- Tagad ir moderni teikt, ka krīze ir īstais brīdis, lai dibinātu uzņēmumu. Vai piekrītat šādam viedoklim?

- Zināmā mērā tam var piekrist, jo šajā laikā iešūposimies un no krīzes iziesim jau spēcīgi un gatavi veiksmīgi strādāt. Savukārt pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka ļoti daudzi izvēlas dibināt tieši grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumus. Tā ka šajā lauciņā konkurence kļūs lielāka, un es uzskatu, ka tas ir pozitīvi, jo konkurence veicina kvalitātes paaugstināšanos un plašāku pieejamību uzņēmējiem tieši šādu konsultantu algošanā.

- Patlaban kā būtisks faktors ekonomikas atveseļošanai tiek uzsvērta nepieciešamība palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu gan uz Eiropas Savienības, gan citām valstīm. Vai saredzat iespējas Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū? Arī, piemēram, jūsu uzņēmumam, piesaistot klientus ārvalstīs?

- Es pieļauju šādu iespēju, jo globalizācija turpinās un vienotais tirgus kļūst lielāks.  Latvijā darbojas dažādi starptautiski uzņēmumi, kuri, iespējams, izmanto arī Latvijas grāmatvežu pakalpojumus. Un, ja šā uzņēmuma vadību apmierinās Latvijas grāmatveža pakalpojumi, tā ieteiks savu partneri arī citām kompānijas struktūrām neatkarīgi no tā, kurās valstīs tās darbojas. It sevišķi apzinoties, ka šodien nav obligāti jāatrodas tieši attiecīgajā valstī, jo daudzas konsultācijas vai pārbaudes var īstenot ar interneta starpniecību. Protams, ir būtiski apzināties – lai veiksmīgi piedāvātu savus pakalpojumus citu valstu tirgos, Latvijas uzņēmējiem, šajā gadījumā tieši grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, ir ļoti precīzi jāpārzina attiecīgās valsts likumdošana, kas regulē grāmatvedības jomu, kā arī jāpārzina attiecīgajā valstī pieņemtos standartus un citas nianses.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv