Grib likvidēt vienīgo latviešu skolu piecos apkārtējos pagastos

Apollo
0 komentāru

Daugavpils rajona Skrudalienas pagasta vadība nonākusi dilemmas priekšā — likvidēt latviešu vai krievu skolu, šodien raksta «Latvijas Avīze».

Pasākums Skrudalienas pamatskolā

Pasākums Skrudalienas pamatskolā

Foto: www.skrudaliena.lv

Pagastam vairs nav naudas divu tā teritorijā esošo — latviešu un krievu — skolu uzturēšanai, tāpēc vismaz viena jāslēdz. Skrudalienas latviešu skolas bērnu vecāki uzskata: šo skolu likvidēt nedrīkst, jo tā ir vienīgā latviešu skola piecos apkārtējos pagastos, kuros latviešu valodu prot vien retais. Taču tikpat kareivīgi par savas skolas saglabāšanu gatavi iestāties arī krievu skolas skolēnu vecāki.

«Viss. Divas mēs vairs nevaram uzturēt,» tā pagājušajā mēnesī notikušajā Daugavpils rajona skolu direktoru un pašvaldību vadītāju sanāksmē, spriežot par pāriešanu uz modeli «nauda seko skolēnam», bijis spiests atzīt Skrudalienas pagasta priekšsēdētājs Jānis Razguļajevs. Telpu uzturēšanas izmaksas divās pagasta skolās — Skrudalienas pamatskolā, kur vienīgajā starp pieciem pagastiem mācības notiek tikai latviešu valodā, un Silenes pamatskolā, kas ir mazākumtautību skola, — ir pārāk augstas, lai pie krīzes budžeta turpinātu uzturēt abas.

Nolūkā izvērtēt, kā labāk veikt optimizāciju, janvāra nogalē izveidota ekspertu grupa ar Sabiedrības veselības aģentūras, Valsts ugunsdzēsības dienesta, Izglītības pārvaldes un rajona padomes pārstāvjiem, kas, apmeklējot abas skolas, secinājusi: apvienošana jāveic uz krievu skolas bāzes.

Skrudalienas pamatskola, kurā ir 350 skolēnu vietas, bet patlaban mācās 74 bērni, atrodas 14 kilometrus no Daugavpils. Te krustojas vairāki ceļi, «tādēļ ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā vietā. Arī sabiedriskais transports ir labs,» stāsta skolas direktore Anita Kļuka. Skolas ēka celta Ulmaņa laikos, pamatakmeni liekot 1936. gadā. Kā uzsver direktore, jau šīs skolas vēsturiskais nolūks bijis nodrošināt izglītību latviešu valodā apvidū, kur pārsvarā dzīvo tikai krieviski runājošie. Apliecinot savus vārdus, viņa rāda laikrakstā «Latgales Laiks» publicētu pirmskara Skrudalienas Draudzīgā aicinājuma pamatskolas absolventes vēstuli, kuras autore atceras, ka šī skola jau pirmsokupācijas laikos bijusi kā «Latvijas konsulāts Krievzemē».

Padomju gados Skrudalienas skola pārtapa par vidusskolu, bet 1992. gadā atkal tika reorganizēta par pamatskolu (mācības notika tikai krieviski). Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. Šādu piemēru Daugavpils rajonā ir ļoti maz — pēdējos desmit gados no krievu valodas apmācības uz pilnu apmācību latviski pārgājušas tikai Medumu, Subates un Eglaines pamatskolas.

«Ar latviešu valodu man būs labākas iespējas gan iestāties mācīties tālāk, gan atrast darbu,» vaicāta, kādēļ izvēlējusies šeit mācīties, latviski atbild Skrudalienas pamatskolas devītklasniece Andželika Kupete. Viņa, tāpat kā gandrīz visi Skrudalienas skolēni, nāk no krievu ģimenes. «Pirms deviņiem gadiem laidām savu meitu šajā skolā, lai viņai būtu vieglāk integrēties sabiedrībā. Tagad viņa ļoti labi runā latviski. Dēls pašlaik mācās sestajā klasē, un mēs gribam, lai arī viņš labi prastu latviski. Protams, svarīgi arī, ka skola tuvu mājām,» stāsta Irēna Hrapāne. Zīmīgi, ka viņa pati latviski nerunā.

Savukārt otra pagasta skola — Silenes mazākumtautību pamatskola — atrodas astoņus kilometrus tālāk uz Baltkrievijas robežas pusi. Tajā mācās 100 skolēnu, skolas ēka ir krietni lielāka un modernāka: celta 1982. gadā kā vidusskola 480 skolēniem, ar lielu sporta zāli un rotaļu laukumu. «Mūsu mācību apstākļus ar Skrudalienas skolu, kurai jau sen vajadzīgs pamatīgs iekštelpu remonts, ir grūti salīdzināt,» slavē Silenes pamatskolas direktore Tatjana Klopova.

Tam, ka krievu skola ir labākā tehniskajā stāvoklī, piekrīt arī Kļuka. «Taču tas nenozīmē, ka te, Skrudalienā, nevarētu mācīties. Pat ja mums nav pakešu logu, piekurināt varam.» Savukārt Klopova uzsver vēl citu apstākli par labu Silenes skolai: 58 no 100 skolēniem uz skolu šeit nāk kājām, kurpretī Skrudalienas pamatskolā lielākā daļa uz skolu ceļu spiesti mērot ar autobusu, jo nedzīvo skolas tuvumā. «Tātad, ja nāktos mainīt skolu, lielākā daļa mūsu bērnu būtu spiesti sākt braukāt ar autobusu. Skrudalienas bērni jau tagad brauc, viņiem lielas pārmaiņas nerastos.»

«Mācību korpuss, kabineti, pirmsskolas bērnu uzturēšanās apstākļi, sporta bāze — tas viss Silenē ir labāks nekā Skrudalienā,» norāda Bulaša. Abās ēkās nepieciešams remonts, taču latviešu skolā nepieciešami apjomīgāki ieguldījumi: jāremontē iekštelpas, jāceļ sporta zāle, jālabo elekroinstalācija, attīrīšanas iekārtas, kamēr Silenē kārtībā savedams tikai jumts un fasāde.

«Bērni mācās, ne jau uz fasādes sēdēdami, bet gan klasēs, tādēļ loģisks ir slēdziens, ka apvienotā skola jāveido uz Silenes pamatskolas bāzes,» saka Bulaša. «Protams, nedrīkst aizvērt esošo izglītības programmu. Vēl jo vairāk, ja Skrudalienā ir latviešu programma, bet Silenē — krievu.» Tāpēc speciālistu ieteikums ir Silenes skolu pārveidot par divplūsmu skolu. «Uz to pārietu mācīties gan bērni, gan skolotāji no Skrudalienas latviešu skolas un turpinātu to pašu programmu. Mainītos tikai ēka. Saturā — nekas,» apgalvo Izglītības pārvaldes vadītāja.

Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone uzsver, ka par izglītības iestāžu reorganizāciju lemj dibinātājs, tātad pašvaldība, lēmumu saskaņojot ar ministriju: «Protams, vienošanās vispirms jāpanāk pašvaldībā, pēc iespējas izdiskutējot ar visām sabiedrības grupām.» Ja pagasts nolems pretēji ekspertu ieteikumiem, ministrija «lūgs vēlreiz šo lēmumu izdiskutēt un pieprasīs papildu informāciju».

Lemšana par skolas likteni Skrudalienas pašvaldībā bija paredzēta pirmdien, bet, kā informēja Razguļajevs, tomēr nolemts to pārcelt uz marta beigām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv