Grībauskaite Kārļa Lielā balvas saņemšanas ceremonijā pateicas savai tautai

Apollo
9 komentāri

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien Vācijā saņēmusi gadskārtējo Kārļa Lielā balvu par centieniem vienot Eiropu un veicināt tās ekonomisko stabilitāti.

Grībauskaite Kārļa Lielā balvas saņemšanas ceremonijā pateicas savai tautai

Foto: AFP/Scanpix

Saņemot augsto godalgu, prezidente pateikusies Āhenes pilsētai, kas, viņas vārdiem runājot, novērtējusi gan sarežģīto Lietuvas vēsturi, gan tās šodienu.

Vienlaikus viņa veltījusi pateicības vārdus visai savai tautai, vēršoties pie tās lietuviski. «Par to, ka esat Lietuvas pilsoņi, par to, ka mīlat savu valsti, strādājat Lietuvas labā un Eiropai, man gribētos šo apbalvojumu piešķirt jums visiem,» sacījusi Grībauskaite.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs, sveikdams balvas laureāti, viņu vērtējis kā izcilu Lietuvas un Eiropas patrioti un neikdienišķu politiķi, kas 2009.gadā no darba Eiropas komisāres amatā atgriezusies strādāt Lietuvā, lai palīdzētu savas valsts pilsoņiem cīnīties ar krīzi.

«Eiropas acis šodien ir pievērstas Lietuvai,» uzsvēris Āhenes mērs Marcels Filips. Pēc viņa sacītā, Eiropai šobrīd nepieciešamas jaunas idejas, kas ne vienmēr nāk no «tā dēvētajiem lielajiem un stiprajiem Eiropas balstiem - valstīm ar iesīkstējušām struktūrām, kuras ir tik lielas, ka jau darbojas kā bremzējošs faktors.

«Eiropai ir labi, ka tai ir nelielas dalībvalstis, elastīgi partneri,» izteicies Filips, pauzdams viedokli, ka tādas personības kā Lietuvas prezidente piešķir Eiropas politikai savdabību un palīdz orientēties situācijā.

Lietuvas prezidente savā runā uzsvērusi, ka Eiropai šobrīd jādarbojas kopā un vairāk nekā jebkad tai nepieciešama stipra griba atbildīgu lēmumu pieņemšanā. «Izaicinājumiem var stāties pretī, uzņemoties atbildību, un tā jāuzņemas visiem - gan līderiem, gan katram eiropietim,» viņa norādījusi.

«Solidaritāte nozīmē, ka mēs ne tikai kopīgi pieņemam lēmumus, bet tos arī kopīgi īstenojam. Daudzi [lēmumi] paliek neīstenoti, un ik reizi mēs gribam pieņemt aizvien jaunus, lai gan paši nevaram sev atbildēt ne par to, kādi rezultāti panākti, ne arī kāda ir pievienotā vērtība eiropiešiem. (..) Bez politiskās gribas nebūs nedz solidaritātes, nedz kāroto rezultātu,» viņa sacījusi.

Pēc Grībauskaites teiktā, Eiropai visupirms nepieciešama atbildīga fiskālā politika, kuras būtība ir ļoti vienkārša - ir jādzīvo pēc savām iespējām. Kā paraugu viņa minējusi Lietuvu, kurai krīzes laikā klājies ļoti smagi, taču cilvēki bijuši saprātīgi un pacietīgi un šobrīd Lietuvas ekonomikas pieaugums ir viens no lielākajiem Eiropā. «Protams, izvairīties no ekonomiskajām krīzēm nākotnē nevarēsim, bet varam nostiprināt savu finansiālo sistēmu noturību,» viņa piebildusi.

Augstā godalga, kas tiek dēvēta arī par «Oskaru» politikā, Grībauskaitei piešķirta par Lietuvas ieguldījumu Eiropas Savienības vienotības un visas Eiropas ekonomiskās stabilitātes stiprināšanā. Kārļa Lielā balvas komiteja uzsvērusi arī Lietuvas prezidentes lomu ES budžeta reformu īstenošanā un Baltijas valstu dinamiskas attīstības veicināšanā.

Balvas pasniegšanas ceremonija, ko tiešraidē varēja vērot gan Vācijas, gan Lietuvas televīzijā, notika Kārļa Lielā pilī, tagadējā Āhenes rātsnamā. Grībauskaiti sveica ES prezidents Hermans van Rompejs, bijušais Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Renē van der Lindens, EP vicespīkere Anni Podimata, kā arī agrākie šīs balvas laureāti - Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible, bijušais EP vadītājs Pats Kokss un bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Žans Klods Trišē. Ceremonijā bija klāt EP deputāti, ES dalībvalstu vēstnieki, diplomāti, Vācijas lietuviešu kopienas pārstāvji un Lietuvas politiķi - Česlovs Juršēns, Seima Eiropas lietu komitejas vadītājs Ģedimins Ķirķils, EP deputāts no Lietuvas Vītauts Landsberģis un Seima deputāts Andrjus Kubiļus.

Kārļa Lielā balvu, kas ir viens no prestižākajiem Eiropas apbalvojumiem, 1950.gadā iedibināja Āhenes pilsēta. Kara izvārdzinātajā Eiropā tā kļuva par simbolisku pamudinājumu stiprināt Eiropas tautu saprašanos, solidaritāti un vienotību. Šo godalgu savulaik saņēmis arī Vācijas kanclers Konrāds Adenauers, Lielbritānijas premjeri sers Vinstons Čērčils un Edvards Hīts, Spānijas karalis Huans Karloss, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, pāvests Jānis Pāvils II, ASV prezidents Bils Klintons, Vācijas kanclere Angela Merkele un citi ievērojami Eiropas un pasaules līderi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv