Gribi nosūtīt draugam paciņu? Rēķinies ar neizskaidrojamiem «drošības pasākumiem»

Apollo
163 komentāri

«Šodien pastā saskāros ar interesantu lietu. Nosūtot draugam paku uz ārzemēm, man tika paziņots, ka jāuzrāda dokumenti. Tas ir ieviests no 2016.gada 1.decembra. Pasta operators, kas pieņem paku, dokumenta numuru ievada sistēmā. Sāku jautāt, kāpēc - jo mani samulsināja jaunā kārtība... Sarunas gaitā noskaidrojās, ka pasta sistēmā nemaz nav ailes, kas paredzēta speciāli dokumenta numuram. Proti, kasiere iesit caur kasi to numuru vietā, kas paredzēta sūtītāja, tas ir mana, e-meila adresei. Tāds lūk, vājprāts,» raksta kāda sociālā tīkla «Facebook» lietotāja. 

Gribi nosūtīt draugam paciņu? Rēķinies ar neizskaidrojamiem «drošības pasākumiem»

Foto: bblumpie, CC BY-SA 2.0

«Čekā neparādās, ka manu dokumenta numuru būtu reģistrējuši. Pajautāju, kāpēc tāda lieta vajadzīga? Man pateica, ka pastā neviens nezinot. Tā vajag, un viss. Palūdzu pateikt likumu, uz kura pamata to dara. Izrādās to arī neviens nezina,» raksta sieviete. 

«Novembrī atnācis kaut kāds cirkulārs, kur bijis norādīts, ka tagad jāreģistrē ne tikai dokumenti tiem, kuri sūta paciņas uz cietumu ieslodzītajiem, bet visiem. «Latvijas Pasta» mājas lapā brīdinājumu par šo jauno noteikumu neatradu,» norāda sieviete. 

Neoficiāli pasta nodaļā norādīts, ka tas tiekot darīts ar mērķi: «Lai kontrolētu cilvēkus, kuri kaut ko mēģina pārdot un caur pastu nosūtīt. Šo informāciju uzkrāj pasta vadība un nodod Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai varētu cilvēkus atrast un sodīt. Ceru, ka esmu pārpratusi situāciju... Man radās sajūta, ka atrodos Orvela romānā «1984» vai arī esmu nonākusi atpakaļ Soviet Latvija,» savā pieredzē dalījās sieviete. 

Pēc tam, kad portāls «Apollo» sazinājās ar ieraksta autori, no viņas noskaidrojām, ka sieviete sazinājusies ar Lietuvas pastu un saņēmusi atbildi, kurā teikts, ka Lietuvas likumdošana neparedz par pienākumu pasta klientiem uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un sniegt datus. Tāpat šie dati netiekot pastā saglabāti. 

«Uzzināju, ka Itālijā, Lielbritānijā, Lietuvā un Holandē neprasa ne tikai uzrādīt paciņas saturu, bet arī pat ne parādīt dokumentus. Un, jā - vakar iegāju vienā pasta nodaļā. Manā klātbūtnē cita sieviete sūtīja tieši tādu paku kā es pirms tam, un viņai neprasīja pat uzrādīt dokumentus,» portālam «Apollo» atklāja sieviete. 

Portāls «Apollo» sazinājās ar «Latvijas Pastu», lai noskaidrotu, pēc kādiem kritērijiem tad tiek izraudzīts, kurai personai datus prasīt, bet kurai nē. «Latvijas Pasts» Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte atsūtīja šādu informāciju:

«Pasta likuma 51.panta 3.daļa nosaka, ka pasta sūtījuma nosūtītājam ir pienākums norādīt personu apliecinoša dokumenta datus un personas datus: «Nododot pasta komersantam nosūtīšanai pasta sūtījumu — bandroli, sīkpaku vai pasta paku, sūtītājam ir pienākums rakstveidā norādīt personu apliecinoša dokumenta datus un personas datus.» 

Minētā kārtība attiecoties uz visām bandrolēm, sīkpakām un pakām gan Latvijā, gan nosūtot uz ārzemēm, bet ne uz citiem sūtījumu veidiem, piemēram, vēstulēm. Tātad, ja sūtījums neatbilst nevienam no uzskaitītajiem sūtījumu veidiem, sūtītājam personas dati nav jānorāda. Tie nav jānorāda arī, piemēram, tādas juridiskas personas pilnvarotam pārstāvim, kurai noslēgts apkalpošanas līgums ar «Latvijas Pastu». Datus «Latvijas Pasts» uzglabā atbilstoši likuma prasībām un nenodod tos trešajām personām, izņemot gadījumus, kad likumā noteiktajā kārtībā informāciju pieprasa ar attiecīgu kompetenci apveltītas tiesībsargājošās institūcijas.  

Šāda likuma prasība nekādi neaizskar lietotāja tiesības, bet gan gluži pretēji – pasargā no gadījumiem, kad personas citu personu vārdā mēģina sūtīt neatļautas preces vai priekšmetus, piemēram, narkotiskas, sprāgstošas un viegli uzliesmojošas vielas. Kā zināms, pēdējo gadu laikā narkotiskās vielas proaktīvi tiek atklātas arī pasta sūtījumos, un svešas personas datu izmantošana ir viens no nelikumīgiem veidiem to pārsūtīšanas mēģinājumos.

Pērn «Latvijas Radio» vēstīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jau tagad ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no, piemēram, «Latvijas Pasta». Tā pārstāve Gundega Vārpa apliecināja, ka “«Latvijas Pasts» regulāri apkopo un sniedz VID tā pieprasīto informāciju.» 

«Latvijas Pastam», protams, nav nekādas likumā noteiktas kompetences pārbaudīt personu saimniecisko darbību. Tā ir tikai un vienīgi Valsts ieņēmumu dienesta likumā noteiktā kompetence. Attiecīgi «Latvijas Pasts», Valsts ieņēmumu dienestam lūdzot sniegt informāciju par darījumiem, kas notikuši ar mūsu uzņēmuma starpniecību, šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniedz tādā griezumā, kādā Valsts ieņēmumu dienests to prasa,» sacīja Vārpa.

Tāpat viņa piebilda, ka «Latvijas Pasts» spēj identificēt kā regulārus, tā neregulārus paciņu sūtītājus, kas par nosūtītajām paciņām saņem samaksu, izmantojot pasta norēķinu sistēmu: «Protams, visi darījumi, kur ir reģistrētie sūtījumi vai pēcmaksas sūtījumi, kur šī samaksa iet caur mūsu norēķinu sistēmu, visi šie darījumi ir identificējami un visas šīs personas ir identificējamas.»

Tādēļ iedzīvotājiem, kam dažādu mantu pārdošana, izmantojot interneta vietņu starpniecību ir ierasta lieta, jārēķinās, ka kādā brīdī arī viņi var nonākt Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā un saņemt uzaicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību.

Portāls «Apollo» sazinājās ar Datu valsts inspekciju (DVI) , lai skaidrotu, vai piedzīvotā situācija pasta nodaļā ir pieņemama un vai VID ir tiesīgs no «Latvijas Pasts» pieprasīt fizisku personu datus? 

«Ņemot vērā minēto, DVI secina, ka konkrētajā gadījumā «Latvijas pastam» ir tiesības, savukārt pasta sūtījuma sūtītājam ir pienākums rakstveidā norādīt personu apliecinoša dokumenta datus un personas datus, līdz ar to šāda personas datu apstrāde ir atbilstoša,» skaidro Datu valsts inspekcijā.

Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) tiesībām pieprasīt Sabiedrībai fizisko personu personas datus DVI norāda, ka šāda personas datu apstrāde ir veicama, ņemot vērā šajā vēstulē minētos un FPDAL noteiktos nosacījumus. 

Ņemot vērā to, ka DVI sniegtās ziņas neietver informāciju par datu subjekta veiktās konkrētās personas datu apstrādes mērķi un tiesisko pamatu, DVI konkrētajā gadījumā nevar norādīt, vai attiecīgās personas datu apstrādes gadījumā VID, pieprasot Sabiedrībai fizisko personu personas datus, un «Latvijas Pastam», nododot VID šos personas datus, ir pārkāpusi FPDAL noteiktās prasības.

DVI informē, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 3. un 4.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana, nodošana. 

Personas datu apstrāde ir jāveic saskaņā ar FPDAL, kura 7.pants paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja tās veikšanai pastāv tiesisks pamats – pastāv vismaz viens no FPDAL 7.panta nosacījumiem. Gadījumā, ja datu subjekts nav piekritis savu personas datu apstrādei, tad šo personas datu apstrādi pārzinis ir tiesīgs veikt, ja pastāv kāds cits no FPDAL 7.panta 2.-6.punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai, veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro arī FPDAL 10.panta pirmās daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru personas datu apstrādi drīkst veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, personas datu apstrāde nav atbilstoša FPDAL un to nedrīkst veikt.

Saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

29.03.2017
Ienākt apollo.lv