Gundega Repše: Nolikt pie vietas

Apollo
0 komentāru

Tas tāds labs teiciens vispārējās agresijas apstākļos. Katrs katru liek pie vietas. Interesanti, ka šī frāze neparedz cilvēku nolikt viņa īstajā vietā, viņa būtībai, darbam un pārliecībai atbilstošajā vietā, bet tikai PIE tās.

Parasti nolikšana pie vietas notiek tad, kad esi pārāk daudz iedomājies, kad deguns iebraucis debesīs, kad pārāk klaji, neatbilstoši beznorunu etiķetei un protokolam, izmuldējies, kad nepieņēmis sava mazā bara cīņas paņēmienus un baušļus, kad esi tīši vai netīši izkāpis no sava sociālā, politiskā vai garīgā aplociņa. Tad noliek pie vietas. Ja nesatilpsti katliņā, esi nestandarta radījums, nogriezīsim pa kājai vai rokai, jo tā vai tā esi sabiedriski nederīgs šķērslis iedomātajā cilvēku dzīves kārtības un mazākuma galvās dzimušajā evolūcijas vai attīstības kārtībā. Piemērus par piegrieztajiem un apgraizītajiem var piemeklēt katrs pats pēc savas vai apkārtnes pieredzes.

Vasaras, šķiet, ir vienīgais glābiņš, lai atkoptos kā no savas unikalitātes izjūtas, tā no kolektīvisma un jebkādas ideoloģijas būrīšiem, karceriem un psiholoģiskās spīdzināšanas un tiesājošās propagandas tīkliem un tīmekļiem. Jo daba noliek pie vietas ikvienu — kā cēzarus, tā bārenītes, kā politiskos bļaurus, tā sevī ieciklētus filozofus...

Nedēļas nogalē, par spīti siltajam, audzelīgajam smīlātājam, izpētīju Zaņas upes tecējumu pa pagasta entuziastu, skolēnu un sadarbības ar amerikāņiem programmas izveidoto dabas taku, kas pēc naskas kāpelēšanas, slīdēšanas un klupšanas pa mālainām kraujām un kriteņu dūkstaino, šūpīgo zemi, aizved līdz juras laikmeta atsegumiem arhaisku, milzonīgu koku ieskautā upes cilpā (pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki un brūni māli, irdeni smilšakmeņi). Vērienīgs atvēziens pārdomām, jo īpaši vidē, kur nevienam par tevi nav nekādas daļas. Kraukļi no tevis nebīstas, apiņu staipekņi un kosu dziļie tepiķi klupina tavas brašās, mērķtiecīgās kājas, odi bezpersoniskā rijībā izmanto tevi savām eksistenciālajām vajadzībām, arī milzīgo gliemeņu kolonijām upmalā un upes dibenā nav ne mazākās ieinteresētības ne par tavu politisko piederību, ne ticību. Tu esi nolikta pie vietas. Kā viena no. Ļoti pamācoši to apjēgt pilsētas sutinātajiem un pārstresotajiem prātiem. Pat ja dzīvo lauku sētas pašpietiekamajā dabas ritmu modelī, neizdodas tik klaji izjust dabas likumu bezkaislīgo nesatricināmību, kā klejojot un sev atklājot jaunus apvāršņus, un izzinot vietas, kur tevi patiesi var nolikt pie tavas Visuma ieprogrammētas vietas. Dižajam saprātam un intelekta varenībai ar to nav tikpat kā nekāda sakara, ja vien neej gar upi kā aklais. Bet kāda gan jēga aklajam iet gar upi? Labi, ka politisko kokļu strinkšķinātājiem, rasistiem (pie kā pieskaitu arī sieviešu sava dzimuma nicināšanu) nāk atvaļinājumu laiks. Ja ne liriski līcīši un liepu žuburi, tad varbūt mazie, bezintelekta odi un knišļi visus noliks pie vietas. Uz laiku, protams.

Gundega Repše: Nolikt pie vietas

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv