Helēna Demakova: «Jaunā laika» motīvs — sagraut

Apollo
0 komentāru

Uz Nacionālās bibliotēkas, jaunas koncertzāles un muzeja likteni attiecināt pārfrāzētu šekspīrisko «būt vai nebūt» jautājumu, protams, ir pārspīlēti. Tomēr ir zināms pamats bažām, jo daži — es neapgalvoju, ka visi, — partijas «Jaunais laiks» (JL) pārstāvji pēdējās nedēļās ir sākuši darbības, kuru slēptais motīvs ir vienkāršs — sagraut šo triju projektu nākotni.

Visi bibliotēkas celtniecībai nepieciešamie privātie nekustamie īpašumi bibliotēkas celtniecības vietā ir pārņemti valsts rīcībā. Jūlijā tiks parakstīts līgums par bibliotēkas tehniskā projekta izstrādi. Bibliotēkas visā Latvijā ir saņēmušas jaunus datorus un programmatūru. Ir izveidota potenciāli efektīva valsts aģentūra «Jaunie trīs brāļi», kuras uzdevums ir šo trīs objektu celtniecība.

«Jaunos trīs brāļus» vada Zigurds Magone — viens no labākajiem celtniecības speciālistiem valstī, kurš agrāk vadījis ļoti veiksmīgo Rīgas lidostas piebūves projektu. Paredzams, ka ap gadumiju būvlaukumā sāksies rosība. Arhitekts Gunārs Birkerts, norādot, ka ir apmierināts ar projekta virzību, nesenajā intervijā piebilda: «Repšes valdība — tā nojauca projektu.» (NRA, 31. V)

Šī notikumu hronika ļauj labāk konstatēt, kas patiesībā ir pamatā JL dažu pārstāvju (it īpaši Kultūras ministrijas iepriekšējās vadības) diezgan, atvainojiet, histēriskajai reakcijai, ko man pagājušās nedēļas trešdienā bija jāuzklausa minētās partijas Saeimas frakcijas sapulcē. Formālais iemesls — JL protestē pret bibliotēkas celtniecības uzticēšanu aģentūrai «Jaunie trīs brāļi», jo aģentūras izmaksas (aptuveni 0,25% gadā no projektu kopējās tāmes!) esot pārāk lielas. Un to saka JL, kura priekšsēdētājs organizēja Latvijas Bankas naudas glabātavas celtniecību — ēkas, kas, kā atzīst būvniecības eksperti, ir uz kvadrātmetru viena no dārgākajām celtnēm Eiropā. Bankas ēkas celtniecību vadīja Einara Repšes līdzgaitnieks Juris Kozlovskis, 2003. un 2004. gadā saņemot 68 tūkstošus latu.

«Jauno trīs brāļu» salīdzinošās izmaksas būs stipri mazākas nekā Latvijas Bankā un līdzīgas JL pārstāvju pašreiz un agrāk (piemēram, «Aģentūra Rīga 800») pārvaldīto valsts aģentūru finansējumam.

Vienlaikus ir jāapzinās, ka bibliotēkas, koncertzāle un muzejs ir grandiozas XXI gadsimta celtnes, kuru uzbūvēšanai ir nepieciešami visaugstāk kvalificētie būvniecības un citu jomu eksperti valstī. Kā savulaik izteicās Einars Repše: «Nevar funkcionēt valsts pārvalde, kurā amatpersonas nesaņem adekvātu atalgojumu.» Lai nodrošinātu aģentūras darba atbilstību visaugstākajiem caurskatāmības kritērijiem, tiek gatavots Godaprāta memorands ar sabiedrību par atklātību «Delna», kā arī notiek sadarbība ar Valsts kontroli.

JL pārstāvju patiesais nolūks, šķiet, ir likt šķēršļus pirmām kārtām jau Nacionālās bibliotēkas projekta virzībai. Vienlaikus ir jākonstatē mēģinājumi sakūdīt atsevišķas kultūras cilvēku grupas pret šīm ilgtermiņa investīcijām kultūrā. Tomēr budžeta plānošanā nekad nedrīkst jaukt investīciju un atalgojuma daļu — tām jābūt līdzsvarotām, citādi attīstība valstī tiks bremzēta.

Viens no sāpīgākajiem — gan cilvēciski, gan nozares tālākai attīstībai kopumā — ir kultūras darbinieku zemais atalgojums. Salīdzinājumam — 2004. gadā sabiedriskajā sektorā strādājošiem vidējā alga bija 243 lati, bet kultūras nozarē strādājošiem — 177 lati. Protams, ir izņēmumi, teiksim, nacionālo kultūras iestāžu vadītāji saņem vidēji ap tūkstoš latu, tāpat arī komerciāli veiksmīgo Dailes teātra izrāžu aktieru atalgojums ir ap tūkstoš latu. Mums ir izdevies palielināt algas Valsts Mākslas muzeja un Vēstures muzeja darbiniekiem, mūzikas un mākslas skolu skolotājiem visā Latvijā, Mūzikas, Mākslas un Kultūras akadēmijas mācībspēkiem, arī Nacionālās operas baleta un kora māksliniekiem, Nacionālās bibliotēkas speciālistiem un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas inspektoriem.

Tomēr ir skaidrs, ka atalgojums nozarē kopumā vēl ir tālu no vēlamā. Vidējā alga arhīvu sistēmā ir 140 latu, bet muzejos — 120 latu. Tieši arhīvu un muzeju darbinieki, manuprāt, ir ļoti pelnījuši darba samaksas palielināšanu. Ne mazāk kā mediķi vai skolotāji. Taču tas nenozīmē, ka Kultūras ministrija neprasa Finanšu ministrijai un valdībai algu palielinājumu aktieriem, Valsts akadēmiskajam korim un citiem kultūras cilvēkiem. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu vienmēr pieņem visa valdība solidāri.

Raksta ierobežotais apjoms neļauj detalizēti aplūkot visu jau paveikto un ieceres kultūras jomā. Nacionālā kino finansējuma dubultošana (JL valdība vēlējās šo nozari likvidēt vispār), pilnas valsts dotācijas atjaunošana Okupācijas muzejam (ko JL valdība atņēma), septiņi miljoni Eiropas naudas investīcijām kultūras pieminekļos (JL valdības laikā kultūras jomā naudas investīcijām nebija vispār), finansējuma atjaunošana iepriekšējā līmenī un palielināšana Valsts kultūrkapitāla fondam (ko JL atņēma), dotācijas palielināšana Nacionālajai operai (ko JL savā laikā samazināja), līdzekļu piešķiršana Liepājas koncertzāles projektam (kam JL nepiešķīra nevienu santīmu, bet tagad noliedz, ka vispār esot solījuši atbalstu).

Ir jāmin arī Dziesmu un deju svētku likuma izstrādāšana sadarbībā ar Raimondu Paulu, Latvijas novadu kultūrkartēšana sadarbībā ar Reģionālās attīstības ministriju, trīspusējais līgums starp Rīgas domi, Aizsardzības un Kultūras ministriju par Brāļu kapu apsaimniekošanu, pirmo reizi piešķirtās investīcijas Doma baznīcai. Uzskaitījumu varētu turpināt.

Investīcijām un algām kultūras jomā panāktais finansējuma summārais pieaugums gada laikā, kopš esmu amatā, ir aptuveni 19 miljoni latu. Savukārt laikā, kad Kultūras ministriju vadīja JL pārstāvji, vienīgais finansējuma palielinājums simfoniskajiem orķestriem bija iespējams, atņemot naudu Okupācijas muzejam un arhīvu sistēmai, bet akūti nepieciešamo aktieru algu palielinājumu budžetā bija iestrādājusi vēl ministre Kārina Pētersone.

Man nekad nav gājušas pie sirds politiķu ķildas, vēl jo vairāk, ja tās ir nevis politiskas debates par idejām, bet gan mēģinājumi aizskart otru cilvēku. Diemžēl JL pēdējās aktivitātes, pie kuru organizācijas stāv Kultūras ministrijas iepriekšējā vadība, rada iespaidu par otro variantu.

«Delnas» vadītājs Roberts Putnis, analizējot Latvijas politiku, pēdējā «Rīgas Laika» numurā diezgan precīzi konstatē iespaidu, ka Latviju pārvalda «vīriešu kliķes», kamēr «sievietes ir tās, kas cita citu apkaro». Latvijas politikā sievietēm kopumā (ar izņēmumiem) joprojām ir maza ietekme. Bet, atgriežoties pie bibliotēkas, koncertzāles un muzeja, ir skaidrs, ka šo projektu īstenošana lielā mērā jau ir kļuvusi neatgriezeniska, un oponentu protesti nozīmē tikai to, ka vairāk laika būs jāveltī atspēkošanas un izskaidrošanas aktivitātēm. Vienlaikus gandarī tas, ka par kultūras jautājumiem sabiedrība runā aizvien vairāk, kultūra ir «darba kārtībā».

Kultūras ministre Helēna Demakova

Kultūras ministre Helēna Demakova

Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv