Huligāni joprojām bez soda

Apollo
0 komentāru

Rakstā ««Mazā padauziņa» — tas skanot mīļi…"«LA» 26. aprīļa numurā stāstīju par skandalozo gadījumu, kad Aizkraukles rajona Vecbebru profesionālās vidusskolas izglītības programmas «Datorsistēmas» 2. b kursa audzēkņi Jānis U., Uldis P. un Jānis B. internetā rupjiem vārdiem bija apsaukājuši jaunās skolotājas Kristīni un Sandru, par ko atskaitīti no mācību iestādes, taču Izglītības valsts inspekcijas Zemgales reģionālās daļas valsts izglītības galvenā inspektore Aija Nikolaisone pēc pārbaudes, kurā neesot pieaicināts neviens cilvēks un kura aprobežojusies tikai ar ieskatīšanos skolas normatīvajos aktos, uzdevusi skolas direktoram apturēt rīkojuma «Par atskaitīšanu no izglītības iestādes» darbību un nodrošināt visiem trim atskaitītajiem audzēkņiem iespēju turpināt mācības.

Pēc publikācijas redakcija saņēma daudzas lasītāju atsauksmes, avīzes slejās tika ievietotas jurista Pētera Turķeļa, aizkrauklietes Birutas Stafeckas, LU profesora Jāņa Porieša un zinātnieka Visvalda Pirksta un citas atsauksmes. Viņi visi vērsās pret audzēkņu visatļautību un aizstāvēja skolas pozīciju. Tomēr redakcijas aptaujā vairāki Latvijas vakara skolu vadītāji izteicās, ka izslēgšana tomēr neesot tas labākais risinājums, vairāk esot jāaudzina un jāskaidro, ka nav pareizi rīkoties tik nekrietni.

Vainu pa īstam ēl neapzinās

Skolas direktors Jānis Bakmanis stāsta: «Kad atskaitītie pēc inspektores gribas atgriezās skolā, es viņiem jautāju — vai uzskatāt, ka jums, trim audzēkņiem, ir taisnība, bet visam lielajam pedagogu kolektīvam ne? Viņi neteica ne «jā», ne «nē». Paskaidroju, ka viņi var turpināt mācības, bet pelnīto sodu noteikti saņems. Stingri brīdināju, ka tagad jāuzvedas labi, citādi atskaitīšana var palikt spēkā.»

Skolotāji stāsta, ka pirmajā laikā pēc atgriešanās abi Jāņi un Uldis drusku jutušies kā uzvarētāji. Bet drīz vien kļuvuši tādi kā paraugbērni, uzkrītoši mierīgi, reizēm gandrīz vai pazemīgi.

Kristīne: «Viņi tagad klausa! Agrāk informātikas stundās, kad pārējie cītīgi veica uzdoto, viņi savos datoros nodarbojās ar blakus lietām. Internetā iespēju tik daudz! Bet mācību stunda ir mācību stunda, katram ir jādara tas, kas uzdots. Kad aizrādīju, atskanēja — tūlīt, tūlīt. Bet vēl labu brīdi turpināja iesākto.»

Tūliņ pēc atgriešanās Jānis B. un Uldis P. dažos mācību priekšmetos centās uzlabot agrāk saņemtos nepietiekamos sekmju vērtējumus, kas bija no 1 līdz 3. «Uzlaboja» gan tikai uz 4.

Tikos ar jauniešiem cerībā, ka viņi uzvedas un mācās labāk tāpēc, ka sapratuši savu vainu, diemžēl atbildes uz jautājumiem un tas, kā viņi tās izteica, vedina domāt, ka pamatā tomēr ir bailes, ka patiešām viņus var atskaitīt no skolas.

Ievietot interneta portālā slepus iegūtu skolotāju fotogrāfiju un nosaukt viņas par «dir…» un «mazo padauziņu» — kaut kas tāds līdz šim Latvijas skolās vēl nebija pieredzēts. Bet tagad, kad jau pagājis labs laiks, kurā bija iespējams daudz ko pārdomāt, novērtēt un saprast, Jānis U. smaidot man saka: «Mēs jau tikai gribējām pajokot.»

Jānim ir divas pusmāsas. Vai arī tās viņš sauc par mazajām padauzām?

«Nē, protams. Viņas man toreiz jautāja, kāpēc tādas muļķības esmu sastrādājis. Atbildēju, ka laikus neapdomājos..»

Kad ieminos, ka viņiem vajadzēja skolotājām atvainoties un lūgt piedošanu, Jānis tikai īsi nosaka — vajadzēja. Prasu, vai dūšas pietrūka. Un atkal viena vārda atbilde: «Iespējams».

Skolotājas neesot devušas iemeslu

Daži interneta atsauksmēs par pirmo rakstu min, ka droši vien skolotājas devušas puikām iemeslu tā rīkoties — vai ar savu apģērbu vai ar izturēšanos.

Direktors J. Bakmanis: «Nekādi dziļi dekoltē, nekādi īsi bruncīši. Abas ir nopietnas skolotājas, strādā un mācās. Sandra drīz iegūs datoru zinību bakalaura diplomu, Kristīne — pedagoģijas maģistra. Abām attiecības ar audzēkņiem ļoti normālas. Nekādu piezīmju par viņu darbu nav bijis.»

Kristīne: «Sākumā mēs patiešām domājām, ka mums no skolas jāiet prom. Bet tas bija pārsteidzīgi. Tagad, kad no pārējiem skolotājiem saņemam morālu atbalstu, to saprotam ļoti skaidri. Turklāt skolotāju kolektīvs ir pārliecināts, ka direktora rīkojumā noteiktais soda mērs — atskaitīšana no skolas — ir adekvāts nodarītajai nekrietnībai.»

Bet varbūt pedagoģiska nevarība?

Kristīne: «Augstskolā man daudz iemācīja un māca vēl tagad, bet, ziniet, pat augstskolu pasniedzējiem grūti iedomāties, ka vidusskolas audzēkņi varētu rīkoties tik nekrietni».

Par atbildību vēl tikai domā

Pirms mēneša izglītības inspektore Aija Nikolaisone atteicās komentēt situāciju, sakot, ka viņa ir ierēdne un ka viņai jāsazinās ar savas inspekcijas vadību. Arī tagad viņa nav īpaši runīga, tikai uzsver: «Es pārbaudīju direktora rīkojuma atbilstību normatīvajiem aktiem.»

Kad jautāju, kāpēc viņa nav uzklausījusi vainīgo kursa biedrus, skolas pedagogu viedokli un ko viņa var teikt par sabiedrības viedokli, arī to, kas publicēts «Latvijas Avīzē», inspektore atteica: «Jā, bet ir administratīvā procesa likums, kurā ir norādīts uz nodarījuma un soda samērīgumu. Vadītājam jāatbild par to, lai sodīšana būtu saskaņā ar iekšējo normatīvo dokumentu.»

Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietas izpildītāja Valda Puiše man skaidro, ka tagad esot jāgaida Izglītības ministrijas lēmums un ka pēc tam vēlreiz skolas pedagoģiskās padomes sēdē jālemj, kā vainīgos audzēkņus sodīt. Neesot nekāda steidzamības kārta, jāgaida, kamēr viss noskaidrosies. Izglītības valsts inspekcijai esot tiesības atcelt direktora rīkojumu, kamēr dibinātājs — Izglītības ministrija — visu izskata. Iekšējās kārtības noteikumi, arī skolas nolikums esot daudzu Latvijas skolu vājā vieta. Turklāt, atskaitot audzēkņus no mācību iestādes, esot pārkāptas skolēnu tiesības uz izglītību.

Ministrijas Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts: «Profesionālo skolu direktoru seminārā iztirzāsim situāciju, papētīsim, nopietni jādomā, kā paredzēt lielāku audzēkņu atbildību. Kamēr tas nav konkrēti nodefinēts, rodas šaurās vietas, konflikti.»

Noskaidroju, ka minētajā seminārā profesionālo skolu direktoru padomei uzdots mēneša laikā izstrādāt ieteikumus par atbildības normām. Par audzēkņu tiesībām viss esot skaidrs, taču atbildības jautājums diemžēl neesot aktualizēts.

Bet laiks iet un trīs nogrēkojušies puiši joprojām nav saņēmuši nekādu sodu, kaut arī, pēc J. Bakmaņa teiktā, arī līdz šim no skolas varot atskaitīt par trim pārkāpumiem — zagšanu, tīšu mantas bojāšanu un personas aizskaršanu vai pazemošanu.

Huligāni joprojām bez soda

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv