IeM par ugunsgrēka iemesliem: izslēgt nevar neko

Apollo
14 komentāri

Par ugunsgrēka iemesliem Rīgas pilī pagaidām ir pāragri runāt; precīzus ugunsgrēka iemeslus noskaidros sāktā kriminālprocesa laikā, piektdien žurnālistiem sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone- Godmane.

IeM par ugunsgrēka iemesliem: izslēgt nevar neko

Foto: AFP/Scanpix

Viņa teica, ka kriminālprocesa laikā tiks veiktas ekspertīzes, kuru laikā skaidros iespējamos aizdegšanās cēloņus. «Izslēgt šobrīd nevar neko,» piebilda Pētersone-Godmane, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai tā nebija ļaunprātīga dedzināšana.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta šefs Oskars Āboliņš savukārt žurnālistiem atzina, ka pagaidām notikuma vietā nekas aizdomīgs nav konstatēts. Vienlaikus viņš atgādināja, ka par aizdegšanās cēloņiem ir pāragri runāt.

Āboliņš arī norādīja, ka ugunsgrēku dzēst bija visai apgrūtinoši, jo tehnikas vienības nevarēja tik vienkārši piekļūt uguns perēklim. Savukārt VUGD mašīnas bija pārāk platas, lai iebrauktu pils pagalmā un dzēstu uguni no turienes, tāpēc pieņemts lēmums ugunsgrēku dzēst no augšas, izmantojot vairākas kāpnes un pacēlāju.

Saistībā ar to, ka ūdens spiediens hidrantu tīklā bija pārāk mazs, tika pieņemts lēmums ūdeni ņemt no Daugavas, taču ugunsdzēsējus pievīla 1986.gadā ražotais sūknis, tāpēc izmantotas automašīnas.

Āboliņš arī sacīja, ka glābēji darīja visu iespējamo, lai ugunsgrēku likvidētu un izteica pateicību visiem dzēšanas darbos iesaistītajiem. «Gribu pateikties vīriem, kas strādāja pašaizliedzīgi,» viņš sacīja.

Latvijas valsts nav tik bagāta, lai uzturētu helikopterus, kas speciāli paredzēti dzēšanai, norādīja VUGD šefs.

«Neesam tik bagāti, lai uzturētu tādas tehnikas vienības,» uz jautājumu vai Latvijai būtu nepieciešami moderni helikopteri, kas paredzēti ugunsgrēku dzēšanai atbildēja Āboliņš.

Viņš arī paskaidroja, ka ugunsgrēka laikā tika lemts, vai izmantot esošos helikopterus, taču tika pieņemts lēmums to nedarīt. Āboliņš paskaidroja, ka helikopterus izmantot traucēja krēsla, kas apgrūtināja redzamību.

Vienlaikus Āboliņš arī uzsvēra, ka pirms lēmuma izmantot dzēšanai helikopterus ir jārēķinās ar sekām - ūdens daudzums un svars ir ievērojams, kas tiek uzreiz uzgāzts virsū degošajam objektam, līdz ar to jārēķinās, ka šādas darbības ēkai var radīt dažādas sekas.

Jau ziņots, ka ceturtdien vakarā sākās ugunsgrēks Rīgas pilī.Liesmu izplatību Rīgas pilī ugunsdzēsējiem izdevies ierobežot vien pulksten 3.53. Kopējā pils degšanas platība bijusi 3200 kvadrātmetru – jumta konstrukcijas un bēniņu telpa dega 2400 kvadrātmetru platībā,4.stāvs izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvs – 200 kvadrātmetru platībā.

Pašlaik notiek Rīgas pils Priekšpils remonts, tādēļ Valsts prezidenta rezidence ir pārcelta uz Melngalvju namu.

Rīgas pilī atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv