Ienākumi uz iedzīvotāju jau virs pirmskrīzes līmeņa; Latvija atpaliek no kaimiņiem

Apollo
113 komentāri

Baltijas valstis turpina tuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim: 2011.gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas, proti, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības un valūtas kursu svārstības, ir pārsnieguši pirmskrīzes virsotni.

Ienākumi uz iedzīvotāju jau virs pirmskrīzes līmeņa; Latvija atpaliek no kaimiņiem

Foto: Reinis Oliņš/Apollo

Kā liecina «Swedbank» mēneša apskats, līdz šim gan lielāki ieguvēji no tā bijuši darba devēji, nevis darba ņēmēji.

Kopš iestāšanās ES straujāk progresējusi Lietuva, kura ir pietuvojusies Igaunijas līmenim, liecina bankas dati.

Tikmēr Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, turklāt ne tikai ienākumu konverģences ziņā. Salīdzinājumā ar 2004.gadu, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir pieaudzis, un ienākumu nevienlīdzības mazināšanā Latvijai klājies visvājāk no Baltijas valstīm.

Pārdomātas un savlaicīgas strukturālās reformas ir kritiskas, ja Latvija vēlas tuvoties turīgāku valstu līmenim un panākt kaimiņus – ja reformas netiks īstenotas, Latvijas atpalicība varētu vēl pieaugt, secināts «Swedbank» mēneša apskatā.

Kā piemēru banka min nepieciešamību sekmēt konkurētspēju un produktivitātes izaugsmi, uzlabot investīciju vidi, veicināt mobilitāti un darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū. Turklāt, lai izaugsme būtu iekļaujošāka un skartu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku, ir nepieciešama mērķētāka un efektīvāka sociālā atbalsta sistēma.

Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks skaidro, ka pēc straujas un dziļas recesijas Baltijas valstu ekonomikās atkal vērojama izaugsme. Izaugsmes pamatā ir eksports, tā apjomi ir auguši, tāpat arī eksportējošo nozaru īpatsvars ekonomikā. Izzuduši neilgtspējīgie tekošo kontu deficīti. Mazinājusies ienākumu plaisa salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni – ņemot vērā pirktspējas atšķirības, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir pārsniedzis uzplaukuma laikos sasniegto virsotni.

Attiecībā uz ienākumu konverģenci no Baltijas valstīm vairāk ir progresējusi Lietuva, tuvojoties Igaunijai un attālinoties no Latvijas. 2011.gadā ienākumi Igaunijā bija 70% no ES vidējā (57% 2004.gadā), Lietuvā 66% (52%) un Latvijā 59% (46%).

Kazāks skaidro, ka Igaunija šobrīd ieņem līderpozīcijas: tai ir iekļaujošākais darba tirgus (piemēram, lielākais nodarbinātības un aktivitātes līmenis), augstākā reālā vidējā neto darba alga, un tās sociālā sistēma ir visatbalstošākā.

Lietuva, kā norāda ekonomists, uzrādījusi lielāko progresu ienākumu konverģences ziņā, turklāt pēdējos gados tā būtiski samazinājusi darbaspēka nodokļu slogu un ienākumu nevienlīdzību. Zem ES vidējā līmeņa ir samazinājies arī bezdarba slazds, proti, ienākumu īpatsvars, kas tiek nomaksāts nodokļos, darba ņēmējam sākot strādāt un zaudējot bezdarba pabalstus.

Tādējādi attiecībā uz minētajiem parametriem Lietuva pietuvojusies Igaunijai. Tomēr nodarbinātības līmenis Lietuvā joprojām ir zemākais Baltijas valstu vidū.

Tikmēr Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, un dažās jomās, piemēram, darbaspēka nodokļu sloga un ienākumu nevienlīdzības ziņā, atšķirība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir palikusi vēl izteiktāka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv