Ierēdņu skaitu samazina simboliski

Apollo
0 komentāru

Valsts pārvaldes iestādes šim gadam formulējušas grandiozu uzdevumu — samazināt veselas 69 slodzes kopā visās 17 ministrijās un Valsts kancelejā.

Ierēdņu skaitu samazina simboliski

Foto: AFI/EPA

Treknajos gados ministriju ierēdņi vien bija uzvēluši sev veselu 3831 slodzi, kuru pildīšanu nodrošināja vēl citas 64 538 slodzes ministriju pakļautības un pārraudzības iestādēs. Šādi skaitļi tika fiksēti 2008. gada 1. janvārī. Visa 2008. gada garumā skanēja runas par nepieciešamību šos skaitļus samazināt. Gada otrajā pusē runas sāka vērsties darbos. No ministriju darbiniekiem novēlās 389 slodzes, sākot ar tām, kuras nesa papīra cilvēki, t. i., ilgstoši neaizņemtas štata vietas. Ar pārvaldi saistītās iestādēs kopumā tika likvidētas 4228 slodzes. Šim gadam plānots samazināt 69 slodzes ministrijās un 1777 — dažnedažādās pārvaldes iestādēs.

Divos gados iegūst nulli

Divu gadu garumā veiktās štatu samazināšanas finansiālais efekts būtu vien 19,3 miljoni latu, no kuriem jāatskaita vismaz 2,3 miljoni latu, ko izmaksāt dažādos pabalstos atlaižamiem cilvēkiem. Rēķinoties ar valsts ieņēmumu matemātisko samazinājumu, zaudējot nodokļu maksātājus, pārvaldes darbinieku samazinājuma finansiālais efekts tuvojas nullei. Jo īpaši niecīgs tas izskatās attiecībā pret 7,5 miljoniem eiro, kurus Latvija cer aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda sapulcinātajiem kreditoriem. Viņiem tiek solīts atdot parādu uz valsts izdevumu samazināšanas rēķina, bet nekāds izdevumu samazinājums pagaidām nav manāms. To pašu var teikt, salīdzinot iecerēto ietaupījumu ar naudas plūsmu Latvijas Valsts kasē. Šā gada janvāra pirmajā pusē valsts budžeta ieņēmumi bijuši 87 miljoni latu, bet izdevumi — pusotras reizes lielāki. Līdz ar to valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais deficīts 77,5 miljonu latu apmērā. Varētu gan piebilst, ka pusmēneša dati nav pārliecinošs arguments, lai paredzētu valsts parādu pieaugumu tādā pašā tempā.

Cerēsim, ka daudzus maksājumus valsts budžeta iestāžu darbiniekiem un pensionāriem valdība jau ir pasteigusies izdarīt, bet lielāko daļu no janvāra nodokļiem valsts tikai vēl ievāks. Tomēr finanšu ministrs Atis Slakteris brīdina, ka «ekonomiskā situācija Latvijā nekļūst labāka».

Naudu drukājam paši

Nodokļi u. tml. ieņēmumi pašreizējā brīdī gan nav izšķirošie, lai uzturētu valsts maksātspēju. Kopā pērnā gada septembrī Latvijas Banka (LB) laida apgrozībā latus, kas segti ar Latvijas valsts parādzīmēm. Šo latu daudzums septembra beigās bija 10 miljoni, bet pagājušā gada beigās — jau 639,3 miljoni. Decembrī to daudzums pieauga par aptuveni 85 miljoniem latu. Šos latus iespējams nest atpakaļ uz LB un apmainīt pret valūtu, lai apgādātu valsti ar degvielu, banāniem u. c. sociālo stabilitāti nodrošinošām precēm par salīdzinoši stabilu cenu. «No SVF aizdevuma saņemtos līdzekļus valdība noguldīja LB, tādējādi palielinot arī LB ārvalstu konvertējamās valūtas krājumus,» LB preses dienests atbildēja uz «Neatkarīgās» jautājumu, kā LB spēj izpildīt savu solījumu un atpirkt visus piedāvātos latus par fiksētu kursu. No SVF saņemtais naudas pievedums ir apturējis bēgšanu no latiem. Kopš pērnā gada septembra LB nācās iztērēt aptuveni vienu miljardu eiro latu atpirkšanai, bet pērnā gada pēdējās un šā gada pirmajās divās nedēļās LB nav latus ne atpirkusi, ne pārdevusi.

Lielā viltība

Naudas aizdevums Latvijai dod laiku meklēt daudz būtiskākus valsts budžeta līdzekļu taupīšanas veidus nekā viena otra ierēdņa atbrīvošana no darba vienā otrā iestādē. «Nodarbināto skaita samazināšana valsts iestādēs notiek, pildot valdības uzdevumu, bet lielie taupīšanas soļi vēl tikai sekos,» «Neatkarīgajai» atzina Finanšu ministrijas preses pārstāve Diāna Bērziņa. «Tie attieksies uz izdevumiem veselības aizsardzībai un medicīnai un tiešām dos vērā ņemamas summas,» viņa solīja.

Pašreizējie paziņojumi par dažu ierēdņu atlaišanas niecīgo finansiālo efektu tiek sniegti tāpēc, lai pierādītu, ka nav taču citas izejas, kā vien faktiski ieviest pilnīgu maksas medicīnu un izglītību paralēli tam, ka Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt aizvien lielākus nodokļus. Pārvaldes aparāta pašsaglabāšanās viltība šajā gadījumā ir tāda, ka tas ir ar mieru upurēt atsevišķus ierēdņus un iestādes kā nosaukumus, bet sakopo visus spēkus iestāžu kā ēku (telpu) nosargāšanai. Nav finansiāla ieguvuma, ja valsts iestādē, kur iepriekš bija 100 cilvēki, tagad par divkāršotu cenu tiek apsildīti un apgādāti ar ūdeni un ar tualetes u. c. papīriem 90 ierēdņi. Tam jānozīmē, ka ierēdņu skaita samazināšana finansiālu efektu nedod un to nemaz neesot vērts turpināt.

Sabiedrībai ir cerības uz nodokļos samaksātās naudas novirzīšanu reāliem pakalpojumiem medicīnā vai izglītībā tikai tad, ja sabiedrība piespiedīs valdību likvidēt nevis atsevišķas ierēdņu štata vietas visās iestādēs, bet daudzas iestādes likvidēt pilnībā. Ja nav citu risinājumu, tad to ēkas vajadzētu uzspridzināt tieši tāpat, kā savulaik tika spridzināts Skrundas radiolokators.

KAS MAINĪJIES VALSTS PĀRVALDES IESTĀDĒS?

Andris Deniņš, auditorfirmas «BDO Invest Rīga» valdes priekšsēdētājs:

— Ierēdņu atlaišana un iestāžu likvidācijas plāni likuši sasparoties visai valsts pārvaldei — kādu vienu iestādi izcelt man nebūtu pamata. Cilvēki izprot situāciju, izprot atbildību par saviem lēmumiem. Pārvaldes sistēmā bija uzkrājušās problēmas, kas lika to būtiski pārveidot. Tas tagad tiek darīts un tiks turpināts, kaut arī tas izraisa jaunas problēmas. Piemēram, no darba atlaistie cilvēki nespēj atmaksāt savus kredītus. Šādas problēmas tiek identificētas, un risinājumi tām tiek meklēti.

Viktors Šadinovs, biznesa konsultants:

— Man nācās ciešāk sekot Iepirkumu uzraudzības birojam, kur darba apjoms pēdējā laikā būtiski pieauga. Jo mazāk valsts iepirkumu un pasūtījumu, jo niknāk uzņēmēji par tiem cīnās. Tas ietver uzņēmēju sūdzības birojam par saviem konkurentiem. Piemērs rāda, ka nedrīkst mehāniski samazināt štatus un atalgojumu visām iestādēm vienādi. Ir vajadzīgs audits, kas parādīs, ka ir arī tādas iestādes, kuru budžets jāpalielina.

Jānis Jenzis, tūrisma menedžeris:

— Līdzekļu taupīšana var radīt bēdīgas sekas. Mans novērojums attiecas uz tūrisma nozari. Pretēji šīs nozares viedoklim tika likvidētas Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvniecības Latvijas kaimiņzemēs, bet saglabāta pārstāvniecība Japānā — ne tur, no kurienes gaidāmi tūristi, bet tur, uz kurieni gribas aizbraukt vienam otram no Latvijas. Tādējādi tika iznīcināti vairāku gadu darba rezultāti un izdarīts tā, lai Latviju apmeklējošo tūristu skaits samazinātos.

Juris Poga, arhitekts:

— Man jāsadarbojas gan ar valsts, gan ar pašvaldības iestādēm, kas visas šā gada sākumā sākušas darboties krietni operatīvāk, nekā bija pierasts un nekā tika gaidīts. To viegli izskaidrot ar ekonomisko situāciju, kas ietver būvprojektu skaita samazināšanos. Tiktāl viss būtu labi, bet paliek bažas par to, ar ko beigsies iestāžu solītā pārkārtošana: uz kādām adresēm tad nāksies iet un cik efektīvi spēs strādāt apvienotas vai jaunizveidotas iestādes.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

16.08.2017
Ienākt apollo.lv