Iesaldē ES konstitūciju un nevienojas par budžetu

Apollo
0 komentāru

Vēlā piektdienas vakarā no Briseles pienākošās ziņas liecināja, ka vienīgā vienošanās, ko šajā ES liktenim izšķirošajā Eiropadomes sanāksmē būs spējuši panākt dalībvalstu līderi, iespējams, būs rūgtais lēmums iesaldēt ES konstitūcijas ratifikācijas procesu vismaz uz diviem gadiem.

Smago diskusiju starplaikā premjers Aigars Kalvītis tiešraidē Latvijas televīzijas ziņu raidījumam Panorāma norādīja, ka domstarpības par ES budžetu parādījušas šķelšanos starp dalībvalstīm, uz kuru pleciem gulst lielāko iemaksu veikšana kopējā savienības budžetā, un tām dalībvalstīm, kuras nevēlas pazaudēt gadiem ilgi saņemto ES finansiālo atbalstu, kā arī jaunajām dalībvalstīm, kas cer uz finansējumu un sagaida konstruktīvu attieksmi no vecajām dalībvalstīm. Ministru kabineta preses pārstāve Jana Vektere vēlā 17. jūnija vakarā Neatkarīgajai norādīja, ka sarunu gaisotne ir pesimistiska. ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers sarunu gaitā atzinis, ka ir «diezgan pārliecināts» par dalībvalstu nespēju panākt vienošanos par finanšu perspektīvām.

Īsi pirms pulksten 22 piektdienas vakarā parādījās ziņa, ka Lielbritānija noraidījusi ES prezidējošās valsts Luksemburgas piedāvājumu izejai no strupceļa sarunās par ES finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam, jo briti tā rezultātā septiņu gadu periodā zaudētu 25 līdz 20 miljardus eiro.

Tomēr briti solījās neizmantot katrai valstij esošās veto tiesības, atzīstot, ka piedāvātajā budžeta variantā ir lietas, kas neapmierina arī citas valstis.

Kā ziņo Reuters, nepiekāpīga bijusi arī Francija, pieprasot garantijas, lai netiktu samazināti maksājumi franču lauksaimniekiem pēc tam, kad 2007. vai 2008. gadā ES pievienotos agrārās valstis Rumānija un Bulgārija. Eiropas Komisija kā risinājumu piedāvāja iespēju rast kompromisa variantu, lai 2008. gada beigās to pārskatītu.

Premjera padomnieks Pēteris Ustubs Neatkarīgajai jau iepriekš norādīja, ka, ES dalībvalstīm nespējot vienoties par finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam, iekavētos Latvijas nacionālā attīstības plāna apstiprināšana, jo nebūtu skaidrs, kādu finansējumu mūsu valsts saņems un uz kādiem virzieniem plānā likt uzsvaru.

Turklāt, ja līdz 2006. gada pirmajai pusei finanšu perspektīva netiks apstiprināta, turpinoties sarunām par to, sāktos arī ES budžeta apspriešana katram gadam atsevišķi. Latvija tādā gadījumā saņemtu mazāk finansējuma nekā septiņu gadu finanšu perspektīvas ietvaros.

Aģentūra LETA ziņo, ka Latvija nākamajā finanšu perspektīvā vēlētos ik gadu no ES fondiem saņemt 600 miljonus eiro (421,7 miljonus latu), kas būtu par 50 procentiem jeb 200 miljoniem eiro (140,6 miljoniem latu) vairāk, nekā mūsu valsts no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda saņem patlaban.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv