Ieslodzītie pašnāvības mēģinājumus veic uzmanības pievēršanai

Apollo
0 komentāru

Pašnāvības gadījumu skaits ar letālu iznākumu cietumos ir visai mazs, galvenokārt pašnāvības mēģinājumus un tā dēvēto pašsakropļošanos ieslodzītie veic, lai pievērstu sev uzmanību un mēģinātu manipulēt ar cietuma darbiniekiem. Tā ceturtdien Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) un Tieslietu ministrijas (TM) organizētajā seminārā «Pašnāvības profilakse cietumos» atzina lielākā daļa pasākumu dalībnieku.

Seminārā par suicīdu, tā mēģinājumiem, cēloņiem, risinājumiem diskutēja neliels skaits Pārlielupes, Jelgavas, Matīsa, Cēsu nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādes un Brasas cietumu darbinieki, arī mediķi. Diskusiju vadīja IeVP Sociālās rehabilitācijas daļas psiholoģe Marina Daliba, kam bija visai grūti «iekustināt» cietuma darbiniekus uz atklātām sarunām.

Tomēr teju visu klātesošo cietumu pārstāvji atzina, ka ieslodzītie visai reti patiesi vēlas beigt savu dzīvi. Visbiežāk viņi ar sevis kropļošanu mēģina risināt dažādu veidu problēmas, kas saistītas gan ar noteikto režīmu ieslodzījuma vietās, gan arī personiskās problēmas.

Lai gan cietumos pamatā notiekot pašsakropļošanās gadījumi, eksperti norādīja, ka tie var arī novest līdz letālam iznākumam. Tie ir vienlīdz bīstami, jo nav paredzami apstākļi. Kā vienu no piemēriem kāda eksperte minēja gadījumu, kad sieva bija vīram draudējusi, ka izdarīs pašnāvību, lai dzīvesbiedru iebaidītu un panāktu viņa uzvedības uzlabošanos. Vienu vakaru sieva ielikusi galvu cilpā un gaidījusi noteiktā laikā pārrodamies vīru, tomēr viņš aizkavējies. Iznākums bija letāls.

Cietumu pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka ieslodzījuma vietās pietiekamā skaitā nav psihologu, kas strādātu ar šādiem cilvēkiem — ar noslieci uz pašnāvībām. Sevišķi būtisks šis jautājums esot Jelgavas cietumā, kur sodu izcieš uz mūžu notiesātie un tie, kuru soda termiņš cietumā ir 15–20 gadu.

Viens šāda veida seminārs jau ir noticis. Tajā, ņemot vērā arī statistikas datus, secināts, ka jūtīgāka psihe ir tieši izmeklēšanas cietumos esošajām personām. Tāds ir Centrālcietums, kurā arī notiek visvairāk pašnāvību un to mēģinājumu.

No 1999. gada līdz šim gadam nepilngadīgie izdarījuši vienu pašnāvību ar letālu iznākumu, bijuši vairāki mēģinājumi. Tomēr Cēsu nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādes darbinieces atzīst, ka jauniešiem ir bagāta fantāzija — viņi mēģina sevi sakropļot, lai apliecinātu, ka ieslodzījumā atrodas nepamatoti. Ar fantāzijas bagātību darbinieces domājot tos gadījumus, kad jaunietis sevi sakropļo, gūstot nelielu rētu, bet ar pilienu asiņu nosmērē visas kameras sienas, radot baisu iespaidu.

Visi cietumu darbinieki šodien seminārā bija vienisprātis — tie, kas vēlas tiešām savu dzīvi beigt, pamatā to arī paveic, iepriekš nevienam par to nesakot un nebaidot.

Seminārā galvenais mērķis ir palīdzēt sociālajiem darbiniekiem strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir tieksme uz pašnāvības mēģinājumiem, kā arī atšķirt, kurš cilvēks tiešām ir tendēts uz sevis nonāvēšanu un kurš tikai izsaka tādus draudus.

Pēc Suicidoloģijas dienesta datiem, Latvija atrodas trešajā vietā pašnāvību skaita ziņā. Pirmo vietu ieņem Lietuva, bet otro — Krievija. Latvijas cietumos pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas aptuveni 40 pašnāvības, no tām trešā daļa — Rīgas Centrālcietumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv