Iespējami politiķiem netīkami pavērsieni Lemberga stipendiātu lietā

Apollo
0 komentāru

Ir ļoti iespējams, ka tuvāko nedēļu laikā jauni pavērsieni sagaidāmi tā sauktajā «Lemberga stipendiātu lietā» - izmeklēšanā, kurā tiek skaidrota iespējamā politisko partiju un politiķu kukuļošana, - informē laikraksts «Diena».

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Foto: Lita Krone/LETA

Jaunumus varot sagaidīt arī ar Tautas partijas (TP) līdera Andra Šķēles vārdu saistītajā digitālās TV lietā, kurā uz apsūdzēto sola sēž vairākas Šķēlem pietuvinātas personas, viņu vidū finansists Harijs Krongorns.

Jāņa Maizīša vadītā prokuratūra turpina izmeklēšanu vēl vismaz trijos kriminālprocesos, kuros tiek dzītas pēdas gan, iespējamām ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm saistītām naudas shēmām, gan darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar Šķēles interesēm.

Kā informē laikraksts, tāda ir, piemēram, izmeklēšana, kas saistīta ar digitālās TV afērā iesaistītās britu pastkastītes firmas «Kempmayer» dalībnieka ārzonas kompānijas «Ratcliff» patieso labuma guvēju noskaidrošanu. Ēnas šajā kriminālprocesā, iespējams, krīt arī uz Šķēli, kurš saistību ar digitālās TV lietu kategoriski noliedz.

Lai arī ģenerālprokurors tieši neietekmē izmeklētāju darbu, pastāv bažas, ka, šajā amatā ieceļot «vajadzīgo» cilvēku, viņš nāks ar uzstādījumu kriminālprocesu virzītājiem konkrētos termiņos pabeigt izmeklēšanu vai arī lietas izbeigt.

Pastāv arī bažas, ka «motivēts» ģenerālprokurors atsaucīgāk reaģēs uz apsūdzēto un viņu advokātu sūdzībām, ka viņa mugurkauls nebūs tik spēcīgs, lai pretotos iespējamam politiskajam spiedienam, informē «Diena».

Augstākās tiesas (AT) priekšsēža Ivara Bičkoviča rīcība piektdien nepārsteidza. Viņš nebija gatavs kritizēt Saeimu par divkosīgo rīcību, balsojot pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaru termiņa pagarināšanu. Bičkovičs nebija gatavs arī pateikt, ka stingri turēsies pie Maizīša kandidatūras atkārtotas virzīšanas ģenerālprokurora amatam, bet izvēlējās ieturēt pauzi, paziņojot, ka jaunu ģenerālprokurora amata kandidātu nenosauks līdz 11.maijam, kad beidzas Maizīša pilnvaras.

Tomēr vairāki zinoši juristi, viņu vidū ar Saeimas darbu saistīti, «Dienai» norādījuši, ka Bičkovičam būtu jārāda mugurkauls un Maizīti jāizvirza atkārtoti. «Kamēr nav noskaidroti iemesli, kāpēc tautas kalpu vairākums balsoja pret Maizīti, tikmēr AT priekšsēdis nevarētu virzīt citu kandidātu,» atzina Saeimas aprindām tuvs jurists, kurš vēlējas palikt anonīms.

Bičkoviča solis par pauzes ieturēšanu jauna kandidāta virzīšanā, neizslēdzot, ka atkārtoti var tikt izvirzīts Maizītis, signalizējot vai nu par to, ka AT priekšsēdis tiešām vēlas noskaidrot patiesos iemeslus ceturtdienas balsojumam, vai arī - par rūpīgi aprēķinātu scenāriju, lai, norimstot sabiedrības sašutumam, pēc Maizīša pilnvaru beigām nāktu klajā ar vajadzīgo kandidātu.

Neoficiāli izskan, ka vajadzīgais kandidāts esot kāds Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, kura vārdu «Dienai» pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Bez viņa starp kandidātiem, kuri varētu raisīt diskusijas par piemērotību šim amatam, neoficiāli minēti divi Ģenerālprokuratūras virsprokurori. Viens no tiem ir prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors Modris Adlers. Viņš izmeklēja tā saukto «Latvenergo» trīs miljonu lietu, kas meta ēnu uz toreizējo premjeru TP līderi Andri Šķēli.

Otrs ir prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš minēts kā kandidāts, pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Starp neitrāliem kandidātiem minēts bijušais AT priekšsēdis, tagadējais senators Andris Guļāns un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. Viņš ir starp tām trim personām, kuras Bičkovičs atbilstoši likumam tiesīgs iecelt par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju.

Informācija, kas nonākusi «Dienas» rīcībā, kā arī jau iepriekš pētītais vedina spriest, ka Saeimas deputātu balsojums pret Maizīša pilnvaru pagarināšanu ne velti bijis tāds. Proti, viņa vadītās prokuratūras izmeklētāju darbs pēdējos mēnešos, visticamāk, nav bijis tīkams apsūdzētajam Lembergam un atsevišķām aizvien pie varas esošām partijām.

Kā ziņots, Saeima 15.aprīlī ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu tomēr neievēlēja pašreizējo Ģenerālprokuratūras vadītāju. Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 45, pret bija 47 deputāti.

Tā kā balsojums bija aizklāts, nav zināms precīzs balsu sadalījums, taču iepriekš atbalstu Maizītim solīja gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas pirmās partijas/"Latvijas ceļa» deputātus, kuriem bija brīvais balsojums.

Maizītis ir 49 gadus vecs. Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti viņš beidzis 1984.gadā.

Kopš 1994.gada Maizītis strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru. Pirms tam, 1991.-1994.gadā, viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.

2000.gada maijā Saeima pirmoreiz apstiprināja Maizīti ģenerālprokuratūras vadītāja amatā uz pieciem gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv