Ievieš kriminālatbildību arī juridiskām personām

Apollo
0 komentāru

Saeima šodien trešajā — galīgajā — lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas Latvijā ievieš jaunu krimināltiesību institūtu — juridiskās personas kriminālatbildību.

Grozījumos noteikts, ka juridiskā persona pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma tikai Krimināllikuma sevišķajā daļā īpaši paredzētajos gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu juridiskās personas interesēs izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas locekle, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenot kontroli.

Šāda pieeja juridiskās personas kriminālatbildības noteikšanai nozīmē, ka juridiskās personas pie kriminālatbildības tiks sauktas tikai par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, turklāt tikai tad, ja juridiskā persona no noziedzīgās darbības guvusi vai varējusi iegūt kādu labumu.

Lai nodrošinātu, ka noziedzīgo nodarījumu izdarītājam, saucot pie atbildības un sodot juridisko personu, nebūtu iespēja izvairīties no kriminālatbildības, likuma grozījumi nosaka, ka vainīgās fiziskās personas ir saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas vienlaikus ar juridisko personu, kas izveidota vai izmantota noziedzīgās darbības realizēšanai.

Likums paredz četrus pamata soda veidus, kādi var tikt piemēroti juridiskajām personām: likvidācija, tiesību ierobežošana, konfiskācija, naudas sods.

Likumprojektam ir noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks — vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma stāšanos spēkā. Šāds termiņš ir noteikts tāpēc, ka kriminālprocesuālā kārtība, kādā juridiskās personas tiks sauktas pie kriminālatbildības un sodītas, tiek noteikta jaunajā Kriminālprocesa likumā.

Patlaban Krimināllikuma 12. pantā noteikts, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas juridiskās personas līdzdalībnieks. Pastāvot šādai kārtībai, netiek pilnībā nodrošināts taisnīgums, jo, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, saucot pie kriminālatbildības un sodot vienīgi faktisko noziedzīgā nodarījuma izdarītāju, pati juridiskā persona paliek nesodīta, un tā turpina savu darbību.

Līdz ar Krimināllikuma grozījumiem Saeima trešajā lasījumā akceptēja arī izmaiņas Sodu reģistra likumā, kas paredz, ka reģistrējami būs ne tikai fizisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi un administratīvie pārkāpumi un juridisko personu izdarītie administratīvie pārkāpumi, bet arī juridisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi.

Saeima neatbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu noteikt, ka par aprūpes vai uzraudzības pienākumu tīšu nepildīšanu, ja tā dēļ bērns, kurš nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, guvis smagus miesas bojājumus vai iestājusies viņa nāve un ja to izdarījušas personas, no kurām bērns ir materiāli vai citādi atkarīgs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.

Toties tika atbalstīts priekšlikums, kas nosaka, ka par likumā noteiktās personu speciālās aizsardzības kārtības neievērošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Šāds sods pienāksies arī par aizsargājamās personas identitātes datu vai atrašanās vietas izpaušanu, ko izdarījusi persona, kurai sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu vai citiem apstākļiem bijusi zināma informācija par speciāli aizsargājamo personu un kura bijusi brīdināta par šo ziņu neizpaušanu.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par tīšu speciālās aizsardzības pasākumu organizācijas, metožu, taktikas, līdzekļu vai ziņu par aizsardzības pasākumu veikšanā iesaistītajām personām izpaušanu, ko izdarījusi aizsargājamā persona, ja šo darbību dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz 120 minimālajām mēnešalgām, bet, ja šis nodarījums izraisījis cilvēka nāvi vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv