Igauņi jau smaida

Apollo
0 komentāru

Tipālo dzīvokļu cenas Tallinā tāpat kā Viļņā ir augstākas, nekā Rīgā. Tajā pat laikā pārējos tirgus segmentos tās ir praktiski vienādas. Loģisks secinājums – pašreizējais lietu stāvoklis nevar ilgt mūžīgi.

Igauņi jau smaida

Foto: , claudio_ar, CC licence

Daudzi ārzemnieki Baltijas valstu tirgu uzskata par tādu kā vienotu ekonomisko telpu. Un tikai retais no viņiem iedziļinās sīkumos, cenšoties noskaidrot, ar ko situācijā Latvijā atšķiras no, teiksim, Igaunijas vai Lietuvas. Krīze, tā teikt, visur ir krīze un tās attīstības scenārijs ir visai līdzīgs. Jo vairāk, ja runa ir par nekustamo īpašumu tirgu tik mazās un apmēram vienādās pēc to ekonomiskās attīstības līmeņa kaimiņu valstīs. Tomēr tas tā izskatās tikai pirmajā brīdī. Iepriekšējā numurā «m2» stāstīja par situāciju Viļņas nekustamo īpašumu tirgū. Izrādījās, ka Lietuvas galvaspilsētas sekundāro mājokļu tirgus ir pamanījies ieņemt stingras aizsardzības pozīcijas 700 eiro/kv.m. rajonā, kas pēc Rīgas mēriem ir nu jau vienkārši karaliska cena. Vidējā cena, uz kuru Rīgas sērijveida dzīvokļu pircējus orientē analītiķi, ir 460-480 eiro/kv.m. Tas ir turpat par 35% lētāk, nekā Lietuvas galvaspilsētā. Bet kāda ir situācija Tallinā? Uzdevis sev šādu jautājumu, kataloga «m2» žurnālists devās apciemot mūsu ziemeļu kaimiņu.

 Viela pārdomām

Iekams pāriet pie skaitļiem, atļaušos dažas atkāpes par vērojumiem ceļā uz Igauniju. Ilgus gadus, runājot par mūsu valsts galveno ceļu uzturēšanu, kā piemērs, uz ko tiekties, tika minēta Lietuva. To apstiprinās gandrīz vai katrs autobraucējs. Latvijā ceļi vienās bedrēs, bet iebraucot Lietuvā, mašīna ripo pa ceļu kā pa galdu. Braucot uz Igauniju, nācās konstatēt, ka arī uz ziemeļiem no Latvijas ceļi krietni labākā stāvoklī, nekā pie mums. Komandējuma laikā pa Igauniju tika nobraukts vairāk nekā 700 kilometru, apbraucot valsti pa perimetru. Nu, labi, par šoseju Pērnava-Tallina nav runas – kā nekā Via Baltica, taču arī maršrutos Tallina-Narva un Narva-Tartu-Valga ceļš ir ļoti labā stāvoklī: līdzens asfalts, nekādu iebrauktu sliežu, daudzos posmos atļautais kustības ātrums ir palielināts līdz 100 km/st. Jā, bija arī divi slikti posmi, taču tajos pilnā sparā ritēja remontdarbi. Pietika šķērsot Igaunijas-Latvijas robežu un iebraukt Valkā, kā gribējās teikt: Sveika, dzimtene! Sajūtu tevi ar gan ar piekto atbalsta punktu, gan visiem mašīnas riteņiem! Ja vēl mums būtu dažādas klimatiskās zonas. Bet nav taču! Gan Latvijā, gan Igaunijā ir mērens piejūras klimats. Domājot, kāpēc tā atšķiras ceļu stāvoklis, gribot negribot nonāc pie: Tur mazāk zog, vai, ja jau tiek ievērotas visas ceļu būves tehnoloģijas?! Un tad kļūst kaut kā skumji…

 Tikpat skumji kā no Latvijas ekonomikas ministra Kaspara Gerharda paziņojuma, ka aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas struktūrām mūsu valstij ir izdevīgāk, nekā pārdot valsts daļas uzņēmumos. Igauņi laikam līdz pat šai dienai nav sapratuši visu šīs progresīvās idejas dziļo domu un tādēļ ne tikai pamanījās līdz pagājušā gada decembrim izveidot 1,8 miljardus eiro lielu uzkrājumu – viņu valstsvīri, apspriežot jautājumu par valsts 2010. gada budžeta caurumu lāpīšanu, izteica gatavību, ja nepieciešams, pārdot 3 000 valsts īpašuma objektu. Loģika pavisam vienkārša: jo mazāk būsi parādā ārzemju onkulim, jo vairāk vietas manevram, gan politiskajos, gan ekonomiskajos jautājumos. „Taisnība, ka jūs par mums anekdotes stāstot? Par to, kādi mēs tādi lēni”, - smaidot un kaut kā bērnišķīgi naivi man apvaicājās igauņu mākleri. Nācās vien teikt taisnību un, nolīdzinot situāciju, diplomātiski piemetināt, ka lietuviešu folklorā zobgalību objekta lomā bieži vien ir paši latvieši.

 Taču, ja salīdzināt stāvokli Igaunijā un Latvijā, būsim godīgi, ne mums par viņiem smieties, bet viņiem par mums. Un arī IKP kritums viņiem ir mazāks: Igaunijas ekonomikas ministrija paredz 14% samazinājumu, bet Latvijā tiek prognozēts 18-20% kritums. Arī mazumtirdzniecības apjoms mūsu kaimiņiem ir samazinājies par 16%, kamēr mums par 30,3%. Un, lūk, vēl viens skaitlis, kuru minēja nekustamo īpašumu kompānijas «UUS MAA» pārstāvji: no tiem igauņiem, kas zaudēja darbu gada sākumā, aptuveni 40% jau ir pratuši atrast jaunu darbu.

 Tomēr negribētos, lai lasītājiem rastos iespaids, ka Igaunija ir gatavā paradīze. Igaunijas iedzīvotāji situāciju uztver pavisam savādāk. „Pie mums tagad ir grūti. Bet jums tomēr vieglāk! Rau, rūpniecība ir palikusi!” – ar pārliecību man teica sarunas biedrs, ar kuru sarunājos Narvā, gaidot savu kārtu, lai šķērsotu Igaunijas-Krievijas robežu. Interesanti, par kādu tādu rūpniecību viņš runāja? Vai arī vajadzēja redzēt, ar kādu sajūsmu igauņu mākleri runāja par Latvijas aviokompāniju «AirBaltic» – par to, kādus reisus tā piedāvā no Igaunijas pilsētām. Tā teikt, re, kāda ekspansija! Un mums ir veicies, ka varam par mazu naudu lidot uz daudzām Eiropas pilsētām. Bet tas, ka Latvijas valsts kontrolētais uzņēmums «AirBaltic» strādā ar lieliem zaudējumiem, tas viņiem nebija interesanti. Tas, atceroties, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, no kādas puses paskatīties uz to vai citu lietu. Un, ja cītīgāk parakt, tad trūkumus var atrast visur. Taču mūsu uzdevums ir vienkārši salīdzināt.

 Ar ticību stabilizācijai

«Lai arī septembrī tika reģistrēta neliela lejupslīde, tagad mēs uzskatām, ka labāku runāt par mājokļu cenu stabilizāciju», ­– «m2» korespondentam paziņoja kompānijas «Pindi» pārstāvis Andress Teders. Šodien saskaņā ar kompānijas  „Pindi" rīcībā esošajām ziņām cenu indekss 17 Igaunijas lielākajās pilsētās septembra laikā ir nokrities par 4% līdz 9 902 kronām (633 eiro) par kvadrātmetru. Šeit jāpiezīmē, ka mūsu ziemeļu kaimiņi savos apskatos parasti norāda «vidējo temperatūru», t.i., vidējo cenu visai pilsētai un visiem dzīvokļu veidiem. Tas nav grūti, jo absolūti visi nekustamo īpašumu darījumi tiek reģistrēti Zemesgrāmatā.

Spriežot pēc kompānijas «UUS MAA» pārstāvju sniegtajiem statistikas datiem, dzīvokļu vidējā cena Tallinā ir 714 eiro par kv.m. Minimālā cena tika fiksēta šā gada jūlijā – 669 eiro/kv.m., bet maksimālā – 1 614 eiro/kv.m. – 2007. gada aprīlī. Nav grūti aprēķināt, ka pašreizējā vidējā tirgus cena ir 44% no augstākās cenas.

«Tirgus ir sasniedzis savu zemāko punktu, – pārliecināti apgalvoja «UUS MAA» izpilddirektors Mika Saksdorffs. – Nelielas svārstības vēl ir iespējamas, taču svarīgāks ir fakts, ka ir manāma interese no pircēju puses. Viņi redz zemu cenu un sāk pirkt». Septembrī Igaunijā tika noslēgts 781 dzīvokļu pirkšanas-pārdošanas darījums – pēdējos 11 mēnešos augstākais aktivitātes rādītājs. Igauņu mākleri tagad ar lepnumu rāda grafikus, kuros līknes tiecas augšup. Darījumu apjoms 2009. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 16,8%, bet trešajā – vēl par 11,1%.

Runājot konkrēti par galvaspilsētas tipālo mājokļu cenām, kompānijas «Pindi» pārstāvji Andress Tenders un Andrejs Kolukanovs minēja aptuveni 9 000 kronas (575 eiro) par kvadrātmetru, bet kompānijas «UUS MAA» pārstāvji – 10 000 kronu (639 eiro) par kv.m. Lai kāda tā arī būtu, bet vienalga augstāka, nekā Rīgā! Šeit igauņu mākleri atstāja sev vietu manevram, paziņojot, ka konkrētā cena ir atkarīga no mājas stāvokļa. No malas izskatījās, ka Tallinas tipālo mājokļu stāvoklis ir labāks, nekā Rīgā. Pie mums sērijveida dzīvojamo māju siltināšana un uzlabošana tikai sāk uzņemt apgriezienus, bet igauņi par to ir parūpējušies jau sen. Un it kā pat bez jebkādas Eiropas palīdzības – tikai un vienīgi pēc māju iedzīvotāju iniciatīvas.

«Par investoru pieplūdumu nav runas, taču viņu atdzīvošanās ir manāma. Tie ir somi un zviedri, un vaicā viņi pēc dzīvokļiem pilsētas centrā, ­– ar saviem novērojumiem dalījās Mika Saksdorffs. – Interesējošā cena ir 1 000 – 1 200 eiro/kv.m. robežās. Elitārāks segments ir dzīvokļi Tallinas Vecpilsētas rajonā. Tur pārdevēji prasa 2 līdz 4 tūkstošus eiro/kv.m. Ja runājam par tiem, kas prasa maksimālo cenu, tad, ja būs reāls pircējs, tie atdos arī par 3 000 eiro/kv.m.».

Tallinā jaunajos projektos nepārdoti palikuši aptuveni 1 500 dzīvokļi. Tas ir kopējais skaits. Tajā pat laikā atsevišķi lielie attīstītāji ir sekmīgi pārdevuši praktiski visu portfeli. Pie tam, nevis kaut kad sen atpakaļ, bet gan tagad – krīzes apstākļos. Tā, piemēram, kompānijai «YIT» septembra beigās bija palikuši tikai 15 nepārdoti dzīvokļi. Un tas tāpēc, ka attīstītājs nevis turēja cenu, bet gan nolaida to jau pagājušā gada beigās – šā gada sākumā. Jauno dzīvokļu tirdzniecība norit sekmīgi, ja par tiem prasa 800-950 eiro/kv.m.», – tā to komentēja «UUS MAA» speciālisti. Pozitīvas emocijas Tallinas nekustamo īpašumu tirgus dalībniekiem rada informācija par to, ka kompānija „YIT” ir nodomājusi jau nākamā gada pavasarī atkal ķerties pie jaunu projektu realizācijas. Te jāpiebilst, ka 2009. gadā Igaunijas galvaspilsētā netika iesākts neviens privāts daudzdzīvokļu dzīvojamais projekts.

 Praktiska pieeja

Tajā pat laikā jau tiek realizēta pilsētas mājokļu programma, saskaņā ar kuru tiks uzcelti 1 000 jaunu dzīvokļu. Pēc lūgumu izskatīšanas šie dzīvokļi tiks piešķirti īrēšanai pieprasītiem sociālās sfēras darbiniekiem: policistiem, glābējiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, kā arī jaunajām ģimenēm un studentiem. Visai praktiska pieeja: tavs darbs ir vajadzīgs pilsētai – tad nu arī saņem jauna dzīvokļa atslēgas. Pirmie simts dzīvokļi Raadiku kvartālā tiks piešķirti jau oktobrī.

Bija interesanti uzzināt, ka kopš augusta Tallinā vairs nepastāv piespiedu dzīvokļu īrnieku rinda, tas ir to cilvēku rinda, kas saskaņā ar likumu var pretendēt uz pašvaldības palīdzību, lai tiktu pie jumta virs galvas. Šiem cilvēkiem pilsēta vai nu piešķīra dzīvokļus, vai arī izmaksāja naudas kompensācijas. Piecos gados, lai izmitinātu rindā reģistrētos iedzīvotājus, kuru 2003. gadā bija 3 500 ģimenes, no Tallinas budžeta jaunu māju celtniecībai tika iztērēti 747 miljoni kronu (47 miljoni eiro).

Ja privāto attīstītāju mājokļu projekti Tallinā pagaidām ir iesaldēti, tad ar komerciālajiem projektiem stāvoklis ir mazliet labāks.

Tā oktobrī noslēdzās daudzfunkcionāla konferenču centra «Solaris» celtniecība. Starp citu, tajā atvēries arī latviešu, restorāns „Lido”. Tiesa, neiztikt arī bez skandāla: daudzfunkcionāla konferenču centra kinozālei jau paguvuši iebrukt griesti.

«Tahesaju City» kvartāla teritorijā pamazām «aug» celtniecības universālveikals «Bauthaus», kura platība būs 20 000 kv.m. To plānots atvērt 2010. gada pavasarī, un tas kļūs par Igaunijā lielāko celtniecības preču veikalu. Tā kā viss notiek, un dzīve turpinās. Un igauņu mākleri cer, ka nākampavasar arī ekonomika sāks sūtīt pozitīvus signālus, un arī bankas atdzīvosies. Taisnību sakot, «m2» sarunu biedri par tām īpaši arī nesūdzējās. Kā piemēru viņi minēja Nordea banku un tās hipotekāro politiku. Ja ir uzkrājumi, kas sedz 20% jaunā mājokļa vērtības, tad saņemt atlikušos 80% ir reāli. Vēl vairāk, ja ir papildu nodrošinājums – ar hipotēkas saistībām neapgrūtināts tipveida dzīvoklis, banka var nofinansēt darījumu arī par visiem 100%. Pircējam tas liekas izdevīgi: viena lieta ir pārdot veco dzīvokli tagad, kad cenas ir zemas, un pavisam cita – pēc vairākiem gadiem, kad par to pašu dzīvokli varēs saņemt lielāku naudu.

«Tā arī uzrakstiet – igauņi smaida», - plati smaidot, mūsu sarunu rezumēja kompānijas «UUS MAA» izpilddirektors Mika Saksdorffs. Viņš arī pauda cerību, ka ekonomikas stagnācijas periods tuvojas beigām gan Latvijai, gan Igaunijai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
23

2017. gada 23. augusts

Vārda dienas

Vitālijs, Valgudis, RalfsRalda, Vitāls, Vitālis, Vitālija, Vitars, Vitaliss, Vitalisa, Vitalis, Vitalina, Vitalijs, Vitalija, Rolita, Rolijs, Rolfs, Raldis, Sprīdītis

Valūtu kursi

23.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv