Igaunija kļuvusi par ES prezidējošo valsti

Apollo
34 komentāri

Igaunija šodien uz nākamajiem sešiem mēnešiem kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti.

Igaunija kļuvusi par ES prezidējošo valsti

Foto: AFP/Scanpix

Tāpat kā Latvijai, kas prezidentūru vadīja 2015.gada pirmajā pusgadā, arī Igaunijai šī būs pirmā prezidentūra ES Padomē valsts vēsturē.

Oficiālā un svinīgā prezidentūras atklāšana ar koncertu un amatpersonu uzrunām notika ceturtdien, 29.jūnijā, Tallinā. Igaunijas prezidentūras moto ir «Vienotība līdzsvarā», savukārt vissvarīgākais mērķis ir saglabāt ES spēcīgu un vienotu un garantēt, ka neviens nejūtas atraidīts vai atstāts novārtā.

Prezidentūras atklāšanas pasākumā kaimiņvalsts premjerministrs Jiri Ratass uzsvēra, ka Igaunija ir lepna un gatava kļūt par prezidējošo valsti ES. Pēc viņa teiktā, Igaunijai ir četras prioritātes kā prezidējošajai valstij. Tās ir atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika, droša un aizsargāta Eiropa, digitālizēta Eiropa un brīva datu kustība, kā arī iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa. Tāpat Igaunija ir gatava reformēt imigrācijas krīzi, risināt problēmas saistībā ar «Brexit», kā arī stiprināt drošību saistībā ar terorisma draudiem.

Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzteica Igauniju par sasniegumiem digitalizācijas un e-prasmju jomā, kas, pēc viņa teiktā, ir kā piemērs citām valstīm.

Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atzinīgi novērtēja Igaunijas sasniegumus e-pakalpojumu ieviešanā un pauda pārliecību, ka Igaunija lieliski tiks galā ar prezidējošās valsts pienākumiem. Tāpat Junkers norādīja uz to, ka Igaunija ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kas ievēro ilgtspējīgu fiskālo disciplīnu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka Igaunija ir gatava savai pirmajai prezidentūrai ES Padomē, lai arī tai bija gatavojusies pusgadu vēlāk. Igaunijai prezidentūra bija paredzēta nākamā gada pirmajā pusē, taču saistībā ar Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no ES, Igaunijai prezidējošās valsts pienākumi bija jāuzņemas ātrāk.

«Ja kāds man, kad biju 15 gadus veca, teiktu, ka Igaunija būs neatkarīga un kļūs par prezidējošo valsti ES, man tam būtu grūti noticēt,» teica Kaljulaida, atgādinot par Baltijas valstu okupācijas gadiem. Viņa arī atzīmēja, ka Igaunijai ir ko piedāvāt Eiropai, jo īpaši daloties ar pieredzi e-pārvaldes jomā.

Viens no plašākajiem pasākumiem Igaunijas ES prezidentūras laikā būs Digitālais samits, kurš Tallinā notiks 29.septembrī, tomēr tas nav ES oficiālo sanāksmju sarakstā, tādēļ valstu un valdību vadītājiem tā apmeklēšana nav obligāta, lai gan tikai Portugāle ir paziņojusi, ka tās valdības vadītājs neapmeklēs šo sanāksmi, jo tas ieplānota tikai dažas dienas pirms pašvaldību vēlēšanām Portugālē.

Kopumā Igaunijas ES prezidentūras laikā no 1.jūlija līdz 31.decembrim plānotas apmēram 20 augsta līmeņa sanāksmes, vizītes un konferencēs, kā arī vēl apmēram 200 ar prezidentūru saistītu pasākumu.

Igaunijas prezidentūras laikā turpināsies bloka sarunas ar Lielbritāniju par tās aiziešanu no ES.

ES prezidentūru rotācijas kārtībā dalībvalstis pārņem uz sešiem mēnešiem. Trīs pēc kārtas esošo prezidentūru starpā tiek saskaņotas prioritātes, lai saglabātu pēctecību ES politikas veidošanā visam blokam nozīmīgos jautājumos.

Igaunija ES prezidentūru pārņem no Maltas, bet nākamā gada 1.janvārī to nodos Bulgārijai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv