Igaunija ratificē robežlīgumu un nesatraucas par Krievijas iespējamo atteikumu

Apollo
0 komentāru

Mums ir robeža, un bumba tagad ir otrā laukuma pusē, tā, atsaucoties uz sporta terminoloģiju, Igaunijas politiķi komentē robežlīguma ratifikāciju pašu parlamentā un iespējamo Krievijas reakciju. Igaunija ir izpildījusi savus solījumus Eiropas Savienībai un NATO, un tai īpaši nerūp līgumu ratifikācijas gaita Krievijā, atzīst pat tie politiķi, kas pretojās līgumu ratifikācijai.

Pirmdien ārkārtas sēdē Rīgikogu ar 78 balsīm no 101 nobalsoja par Igaunijas — Krievijas sauszemes un jūras robežlīgumu ratifikācijas likumprojektu. 18. maijā Maskavā parakstītie līgumi stāsies spēkā pēc abu valstu ratifikācijas rakstu apmaiņas, lai gan Krievija likusi noprast, ka neratificēs robežlīgumu, ja Igaunija tam pievienos vienpusējus paziņojumus.

Saskaņā ar 1992. gadā tapušo Igaunijas konstitūciju līgumu, kas maina Igaunijas valsts robežas, ratifikācijai nepieciešams divu trešdaļu vairākums parlamentā jeb 68 deputātu atbalsts. Vienīgie četri deputāti, kas balsoja pret līgumu ratifikāciju, bija labējās Tēvzemes savienības pārstāvji. Atšķirībā no Latvijas Igaunijas pamatlikums nosaka, ka valsts robeža ir noteikta 1920. gada Tartu miera līgumā un citos starpvalstu līgumos un robežas mainošus līgumus ratificē parlaments.

Pašreizējā robeža starp Igauniju un Krieviju atstāj Krievijas pusē Ivangorodu Narvas upes austrumu krastā un divas trešdaļas setu vēsturiskās zemes Igaunijas dienvidaustrumos, kas pirms Otrā pasaules kara saskaņā ar Tartu miera līgumu bija Igaunijas sastāvā.

Papildina ar preambulu

Neraugoties uz Krievijas ārlietu ministra draudiem neratificēt līgumus, ja Igaunija ratifikācijas procesā tiem pievienos vienpusējas deklarācijas, jau pirmajā lasījumā igauņu parlamentārieši līgumu ratifikācijas likumprojektam pievienoja preambulu, kas uzsver valsts tiesisko pēctecību un Tartu miera līguma spēkā esamību. Rindkopā uzsvērta 1918. gada 24. februārī dibinātās Igaunijas Republikas tiesiskā pēctecība, kā arī norāde, ka saskaņā ar Igaunijas konstitūcijas attiecīgo pantu ratificējamais sauszemes robežas līgums tikai daļēji maina Tartu miera līgumā noteikto robežu, tādēļ neietekmē pārējo līgumu un neparedz ar robežlīgumu nesaistītu divpusējo jautājumu skaršanu.

Lai arī līgumi pirmajā lasījumā tika ratificēti bez iebildēm, otrā lasījuma gaitā pagājušajā nedēļā iebildes radās opozīcijā esošajai un skaita ziņā iespaidīgajai «Res Publica» frakcijai, bez kuras atbalsta nebūtu iespējams savākt nepieciešamo vairākumu. Vairāk iekšpolitisku motīvu vadīta, «Res Publica» pieprasīja ratifikācijas likuma preambulā pieminēt Igaunijas okupāciju un aneksiju. Ceturtdien, valdošajai koalīcijai un divām opozīcijas frakcijām vienojoties, tapa galīgā preambulas redakcija. Tagad tā ietver arī atsauci uz 1991. gada Augstākās Padomes lēmumu par Igaunijas valstisko neatkarību un Rīgikogu 1992. gada deklarāciju par konstitucionālās kārtības atjaunošanu.

Negaida izmaiņas attiecībās

Igaunijas valdība, nododot līgumus ratifikācijai Rīgikogu, uzsvēra, ka robežjautājumu sakārtošana ir svarīga ne vien Igaunijai, bet arī ES un NATO, jo tā ir arī abu organizāciju ārējā robeža. Arī igauņu politiķi sarunā ar Dienu pēc līgumu ratifikācijas uzsver, ka no savas puses Igaunija izdarījusi visu, un ES neesot nekādu iebildumu, ka Igaunija vienpusēji pievienojusi līgumu ratifikācijas likumam savu skaidrojumu. Viņus nemulsina fakts, ka Krievija nevēlēsies ratificēt līgumu pēc tam, kad igauņi tam pievienojuši savu skaidrojumu. Igauņi robežlīguma ratifikācijā pastāvīgi konsultējušies ar ES, atgādina «Res Publica» deputāts, bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā Tīts Maculēvičs. «Visi soļi ir saskaņoti ar ES, un viss ir korekti. No mūsu puses ir izdarīts viss, un 11 gadus ilgušais process ir beidzies,» skaidroja T. Maculēvičs.

Viņš ir pārliecināts, ka Krievija ratificēs līgumus, jo Krievijai tie ir vairāk vajadzīgi, un tā būtu Krievijas «politiska tuvredzība» neratificēt līgumus. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Tomass Hendriks Ilvess domā, ka Krievija varētu ratificēt līgumus, taču, visticamāk, pievienos kādu rindkopu ar savu viedokli. T. H. Ilvess Rīgikogu pievienotajā «nevainīgajā» preambulā nesaskata nekā tik provokatīva, lai Krievija atteiktos ratificēt. «Mums nav jāuztraucas. Esam ratificējuši, bumba ir Krievijas laukuma pusē,» saka bijušais ārlietu ministrs.

Vērtējot ratifikācijas nozīmi ārpolitikā, igauņu politiķi uzsver izpildītos solījumus ES, bet negaida izmaiņas attiecībās ar Krieviju. «Robeža mums ir,» uzsver T. H. Ilvess, norādot, ka tagad Igaunijai ārpolitikā ir jākoncentrējas uz svarīgākām lietām — ES iekšējām problēmām. Normālas attiecības ar Krieviju nav ko gaidīt tikmēr, kamēr Krievijā valda režīms, kas savas valsts identitāti balsta padomju laika varenībā un vēsturē, uzskata eiroparlamentārietis. Arī T. Maculēvičs nedomā, ka līgumu ratificēšana nesīs kādas izmaiņas attiecībās ar Krieviju, turklāt pārmaiņas Igaunijas un Krievijas attiecībās nav atkarīgas no divpusējām attiecībām, bet gan no plašāka starptautiska konteksta.

Pesimistiskāks viedoklis par Igaunijas un Krievijas attiecību nākotni gan ir Tēvzemes savienības līderim Tenisam Lukasam, kas prognozē Krievijas spiediena pastiprināšanos, jo robežlīguma jautājumā Krievija esot panākusi savu, kamēr Igaunija piekāpusies. T. Lukasu māc bažas, ka Krievija, uzskatot Igauniju par 1991. gadā dibinātu valsti, varētu prasīt pilsonības piešķiršanu pirms 1991. gada Igaunijā dzīvojošajiem nepilsoņiem, kā arī otru valsts valodu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv