Ikars Kubliņš: Mediju kauja par naudu

Apollo
0 komentāru

Latvijas mediju dienas kārtībā atkal nonācis jautājums par sabiedriskā radio un televīzijas finansēšanas mehānismu. Sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi prasa lielāku finansējumu, komercmediji — reklāmas tirgu, bet tikmēr politiķu vidū nesaprotas pat vienas partijas biedri.

Trešdienas mēģinājums diskutēt par šo tematu raidījumā «Kas notiek Latvijā?» izvērtās nesakarīgā polemikā, kur tika sajaukti visdažādākie problēmas aspekti. Politiķu intereses (tuvojoties vēlēšanām, rūpēties par savu tēlu tautas acīs), no vienas puses, komercmediju biznesa intereses (pārņemt visu Latvijas reklāmas tirgu savās rokās), no otras, pazudina pašu jautājuma būtību — kā veicināt kvalitatīvu, neatkarīgu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu (TV un radio) darbību.

Sabiedriskie mediji ideālajā versijā ir gan «sargsuns», kurš sabiedrības interesēs uzrauga pārējo varas formu (īpaši — likumdevēja varas) rīcību, gan viedokļu plurālisma kā demokrātijas stūrakmeņa nodrošinātājs, gan spēks, kas ceļ sabiedrības izglītotības un kultūras līmeni. Eiropā atšķirībā no ASV radio un televīzija vēsturiski balstījusies uz šādiem, nevis tirgus ekonomikas principiem, kas atzīst par labu visu, ko iespējams pārdot. Tomēr pēdējos gadu desmitos komercializācijas tendences (televīzijas gadījumā revolucionārs pavērsiens bija kabeļtelevīzijas ieviešana) guvušas virsroku, un komercmediji tagad ieņem dominējošo pozīciju.

Latvijā situācija ir diezgan savdabīga — stingri skatoties, sabiedrisko mediju šeit nemaz nav, jo teorētiski par tādiem pieņemts uzskatīt sabiedrības abonentmaksu, nevis valsts dotētas raidorganizācijas. Latvijas Radio gadījums ir pavisam interesants: šeit sabiedriskā un valsts medija iezīmes saplūst kopā ar komercmedija elementiem — «Latvijas Radio 2» pseidomūzikas pārsātinātā programma ir viskomerciālākā radiostacija, kādu vien iespējams iedomāties, tomēr ar saviem lielajiem reitingiem tā darbojas kā finansiālais amortizators pārējiem Latvijas Radio kanāliem. «Latvijas Radio 2» radītais efekts ir diametrāli pretējs sabiedriskā medija izglītības un kultūras standartu paaugstināšanas misijai, taču, pateicoties «Latvijas Radio 2», Latvijas Radio gada bilances ir pozitīvas, nevis negatīvas kā Latvijas Televīzijai.

Tomēr — ja jau Dzintris Kolāts pašlaik tik skaļi pieprasa valdībai radio un TV finansējumu iekļaut nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstā, spēles noteikumiem būtu jābūt skaidriem un viennozīmīgiem. Šajā sakarā pamatota vakardienas raidījumā bija Zigmara Liepiņa replika: «Nesaprotu, kāpēc viņiem četras programmas tiek finansētas!» Protams, ka galvenokārt tas attiecas tieši uz Latvijas Radio 2. kanālu — situācija, kad valsts finansēta sabiedriskā radio struktūrā ietilpst absolūti komerciāla programma, ir absurda divkosība.

Savukārt Liepiņam nevar piekrist jautājumā par reklāmas tirgus varmācīgu pārdali par labu komercmedijiem, sabiedriskajos medijos reklāmu aizliedzot vispār, par ko «Radio SWH» prezidents pat solījās doties cīņā uz Satversmes tiesu. Situācija, kad sabiedriskais medijs saņem gan valsts dotācijas, gan reklāmu ieņēmumus, kamēr komercmediji vienīgi pēdējos, šķiet netaisnīga, tikai virspusēji skatoties. Skaidrs, ka reklāmdevējus piesaista lieli reitingi, savukārt lielus reitingus piesaista komerciālas programmas (t. i., nevis sabiedrisko mediju programmas, kam jāpilda pavisam citas funkcijas, bet gan komercmediju programmas). Tātad komercmediju statuss jau pēc definīcijas tiem piešķir privilēģijas auditorijas (un līdz ar to — arī reklāmdevēju) piesaistē. Tāpēc nekādas netaisnības te nav, protams, līdz brīdim, kamēr sabiedriskais medijs nesāk piekopt tādu dubultmorāli kā «Latvijas Radio 2» gadījumā. Liepiņam būtu lielāks pamats protestēt pret faktu, ka sabiedriskais medijs sāk darboties pēc komercmedija principiem auditorijas un reklāmdevēju piesaistē, nevis pret to, ka sabiedriskais medijs vispār pastāv reklāmas tirgū.

Ikars Kubliņš: Mediju kauja par naudu

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv