Ilgstoša sēdēšana pie datora izraisa galvassāpes

Apollo
0 komentāru

Mediķi ir satraukušies par strauji progresējošu mūsdienu tendenci, kad arvien vairāk jaunu cilvēku vecumā jau no 20 gadiem sūdzas par muguras un galvas sāpēm.

Ilgstoša sēdēšana pie datora izraisa galvassāpes

Foto: Apollo

Sāpju izraisītājs lielākoties ir darbs ar datoru, taču cilvēki šādos gadījumos mēdz «ārstēties» ar pretsāpju tabletēm, nevis mēģina noskaidrot sāpju cēloni. Pretsāpju zāles tikai noņem simptomus, nevis ārstē, tādēļ mediķi baidās par sekām, ko problēmas nerisināšana atstās uz jauno cilvēku veselību, kļūstot vecākiem, portālu «Apollo» informēja Zane Rudoviča, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ilgstošs darbs pie datora rada ļoti lielu muskuļu noslogojumu mugurai un kakla daļai un ir visbiežākais muguras un galvas sāpju ierosinātājs. Medicīnas sabiedrībā «ARS» fizioterapeites Linda Kidika un Tatjana Rušmane ik dienas izstrādā vingrojumu programmas cilvēkiem, kuri cieš no šādām veselības problēmām.

Pēc medicīnas sabiedrības «ARS» fizioterapeitu novērojumiem, vairāk nekā 60% no visiem pacientiem ir problēmas ar muguras, kakla daļas un galvas sāpēm, kuru izraisītājs ir darba dienas pavadīšana pie datora. Lūkošanās monitorā rada nopietnu kakla daļas muskuļu saspringumu, savukārt darbošanās ar datorpeli izraisa labās lāpstiņas un pleca saspringumu. Šo muskuļu noslogojuma rezultātā sākas roku tirpšanu, muguras sāpes un arī galvassāpes.

Vispirms uz sasprindzinājumu reaģē muskuļi. Muskulis sasprindzinās, saīsinās un var pat saspiest nervu. Ja muskuļi netiek izkustināti un atbrīvoti, tad tālāk radītais saspringums sāk ietekmēt arī kaulus, kas savukārt izraisa nopietnākas problēmas, piemēram, mugurkaula deformāciju, ko būtībā vairs nav iespējams koriģēt.

Medicīnas sabiedrības «ARS» fizioterapeite Linda Kidika atklāj, ka cilvēki neuztver pietiekami nopietni mediķu brīdinājumus par sekām veselībai, ko rada ikdienas darbs pie datora: «Mēs redzam savus vecākus, vecvecākus, kuri, gadiem ejot, sāk izjust muguras problēmas, taču tās lielākoties izraisa muskuļu un kaulu novecošanās. Taču pašlaik nopietnas muguras problēmas tiek konstatētas jau 25-30 gadus veciem cilvēkiem, kas agrāk nebija novērojams. Ir pat grūti prognozēt, kādas būs sekas, «datoru laikmeta» cilvēkiem, kļūstot vecākiem.«

Otra nopietnā problēma, ar kuru sastopas lielākā daļa biroja darbinieku, ir biežas galvassāpes, kuras parasti cilvēki mēdz norakstīt uz nogurumu vai pārpūli, neiedomājoties, ka sāpju iemesls var būt muskuļu sasprindzinājums, kas rodas no ilgstošas skatīšanas nepareizi noregulētā monitorā.

Medicīnas sabiedrības «ARS» fizioterapeite Tatjana Rušmane skaidro: «Kakla muskuļu sasprindzinājums iespaido galvas asinsriti, galva netiek pietiekami apasiņota, un rodas sūdzības par galvassāpēm vai reiboni. Parasti šādos gadījumos cilvēki iedzer kārtējo pretsāpju tableti, nevis meklē sāpju cēloni. Tie cilvēki, kurus biežās galvassāpes sāk nomākt, meklē palīdzību pie ārsta - veic dažādas izmeklēšanas, analīzes. Taču bieži izmeklējumu rezultāti ir normas robežās, taču galva arvien turpina sāpēt. Šādos gadījumos galvassāpju cēlonis ir sasprindzinātā kakla daļa. Vienīgais veids, kā atbrīvoties no šīm sāpēm, ir vingrinājumu veikšana, kas atbrīvotu kakla muskuļus.»

Statistikas dati ir satraucoši: medicīnas sabiedrības «ARS» fizioterapeites atklāj, ka katrs trešais pacients cieš no šādām galvassāpēm. Vairākums sāpes remdē ar pretsāpju tabletēm, necenšoties problēmā izdziļināties, bet gan pakļauj sevi riskam iedzīvoties grūti ārstējamās slimībās.

Fizioterapeites norāda, ka visās iepriekšminētajās problēmās vainojams ne tikai mazkustīgs dzīvesveids, - veselības problēmas saasina arī neadekvāts slodzes sadalījums. Visbiežāk cilvēki piecas dienas nosēž birojā, bet nedēļas nogalē mēģina to kompensēt, darot ko ļoti aktīvu, piemēram, slēpojot, braucot ar ūdensslēpēm, izmēģinot «Aerodium» un tml. Šāda pēkšņa aktivitāte un slodze gan rada traumas, gan arī noslogo jau tā pa nedēļu saspringušos muskuļus. Vienīgais veids, kā izvairīties no traumām un sāpēm, - fiziskas aktivitātes un izkustēšanos veikt vismaz ik pārdienas, tādējādi muskuļiem neradot šoku no pēkšņām pārmaiņām, turklāt pirms fiziskām aktivitātēm vienmēr jāveic iesildošie vingrojumi.

L. Kidika uzsver: «Vislielākais risks iedzīvoties nopietnās veselības problēmās ir tiem cilvēkiem, kuru ikdiena tiek pavadīta pamīšus automašīnā un biroja krēslā, un visbeidzot noslēgumā - dīvānā ar TV pulti rokā. Visas dienas garumā tiek sasprindzināti muskuļi ap labo lāpstiņu - strādājot ar datorpeli, pārslēdzot ātrumus automašīnā, runājot pa telefonu, kā arī operējot ar TV pulti. Šāds ikdienas sasprindzinājums pilnīgi noteikti rada veselības problēmas. Jautājums tikai, vai šīs problēmas tiek risinātas?»

Fizioterapeites uzsver, ka nav tādu brīnumlīdzekļu vai zālīšu, kuras iedzerot, šis saspringums no ilgstošas sēdēšanas mazinātos. Vienīgais risinājums ir kustības un vingrinājumi, kas atbrīvotu saspringušos muskuļus. Ir jāapzinās, ka šīs problēmas pašas no sevis neatrisināsies un, lai kā negribētos to dzirdēt - ir jāvingro un jāizkustas.

T.Rušmane norāda, ka bieži cilvēkiem ir maldīgs priekšstats par fizioterapiju kā ārstēšanas metodi. Fizioterapijā cilvēkam ir jādarbojas pašam - ārsts izmeklē un novērtē pacienta stāvokli, un izstrādā individuālo vingrojumu plānu. Bieži pietiek tikai ar vienu apmeklējuma reizi, kura laikā tiek izstrādāts vingrojumu plāns, pēc kura pacients patstāvīgi var darboties brīvajos brīžos.

Fizioterapeites atklāj, ka, praktizējot medicīnas sabiedrībā «ARS», vingrojumu plānus vienmēr cenšas pielāgot pacienta ikdienas gaitām un ieradumiem, lai cilvēkam šos vingrojumus būtu vieglāk veikt un ietvert savas dienas ritumā. Piemēram, vīrietim, kura ikdiena paiet, braucot automašīnā, L.Kidika izstrādājusi īpašus vingrojumus, kurus viņš var veikt, piemēram, uzpildot degvielu. Tās ir dažādas kustības ar noliekšanos un izstaipīšanos, piemēram, ieliekšanās bagāžas nodalījumā, atspiešanās pret automašīnas jumtu un tml. No malas nevienam šīs kustības neliksies dīvainas, tāpēc pacientam tās pildot, nerodas diskomforts un neērtības sajūta. Tāpat iespējams pielāgot vingrojumus biroju darbiniekiem un citiem sēdoša darba darītājiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv