Imunitāte — bruņas pret slimībām

Apollo
0 komentāru

Ļaujoties vispārējai panikai, nereti neievērojam ekspertu piebildes, ka draudi lielākoties attiecināmi uz cilvēkiem ar vāju imunitāti, portālu «Apollo» informēja klīnikas «Premium Medical» imunoloģe Inta Jaunalksne.

Imunitāte — bruņas pret slimībām

Foto: «Scanpix»/«Reuters»

Pirms dažiem gadiem ar bailēm sekojām tā sauktās putnu gripas izraisītajam panikas vilnim pasaulē, pašlaik visu prāti pārņemti ar bailēm un neziņu par cūku gripu. Pirmais nāves gadījums, cilvēki aptiekās sāk pirkt maskas un imunitāti stiprinošus līdzekļus, izskan ziņas par jauno «pretcūkugripas» vakcīnu.

Vide, kurā dzīvojam, un to raksturojošie faktori (steiga un pastāvīgi paaugstināts stress), protams, atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka imunitāti. Tomēr neizgulētās naktis, pārslodze un nogurums gluži nav tas, kas izraisa vāju imunitāti. Patiesībā bieži vien cilvēkam pašam nav ne jausmas par to, cik reāli stipra vai vāja tā ir, cik spēcīgs ir viņa organisms un vai ir iemesls pakļauties bara instinktam, kā vieglāko un ātrāko risinājumu izvēloties dažādas vakcīnas.

Jaunalksne skaidro: «Aizvien biežāk gan no mediju puses, gan no pašiem pacientiem mēs dzirdam izskanam imunitātes jēdzienu. Imunoloģija kā zinātniski medicīniska disciplīna veidojusies no pagājušā gadsimta 60. gadiem. Tā ir salīdzinoši jauna medicīnas nozare, medicīnas studentiem imunoloģija kā atsevišķs kurss tiek pasniegts no pagājušā gadsimta 90. gadiem, tā ka arī ārstiem tas ir jauns virziens. Kas ir imunitāte? Imunitāte ir organisma spēja atbildēt uz antigēnu… vīrusu, baktērijām, sēnītēm, parazītiem, vienšūņiem. Imūnai sistēmai šie izraisītāji ir laikus jāatpazīst, jāreaģē un jāiznīcina. Imūnās atbildes reakcija ir kompleksa, un tās atbildē iesaistīta vesela virkne komponentu (leikocīti, limfocīti, citokīni, antivielas u. c.), kuru darbības rezultātā mēs vai nu esam veseli, vai slimojam. 

Katram no mums imūnatbildes reakcija un uzņēmība pret vienu vai citu vīrusu ir individuāla. Ja mūsu imūnsistēma strādā labi, mēs praktiski neslimojam, tad arī nav iemesla panikai! Tāpēc iesaku satrauktajiem laikus noskaidrot, kādā stāvoklī ir gan imūnsistēma, gan veselība kopumā. Ārsts izvērtēs, cik bieži un cik smagi cilvēks slimo, un nozīmēs imunoloģiskus testus, paņemot asins analīzes. Izvērtējot šo testu rezultātus, varēs objektīvi secināt, kā darbojas organisma imūnatbilde un vai to vajag koriģēt vai ne. Tā ir katra cilvēka individuālā atbildība par savu veselību.»

Pašlaik imunoloģe Inta Jaunalksne rekomendē ievērot priekšnoteikumus, lai apkārt būtu mazāk antigēnu:
• vēdināt biežāk telpas,
• uzturēties svaigā gaisā,
• mazāk apmeklēt pasākumus, kur ir daudz cilvēku,
• pietiekami daudz atvēlēt laiku miegam,
• uzturā pēc iespējas vairāk lietot augļus, dārzeņus, ķiplokus, sīpolus.

Ja cilvēkam ir hroniskas, smagas slimības, tad gan būtu vēlams pakonsultēties ar savu ārstu un izvērtēt vakcinācijas iespējas un riskus.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv