Indra Burkovska: 050555

Apollo
0 komentāru

«Es gribētu, lai manā dzimšanas dienā viss ir izpušķots ar meijām, spēlē pūtēji un dzied kapela «6. jūdze»… Bet ne šoreiz. Kādreiz. Varbūt…» saka aktrise Indra Burkovska. Viņai šodien [5. maijā — «Apollo»] apaļa jubileja.

Indra Burkovska aforismos lasījusi: ja sieviete piemin savu vecumu, tas nozīmē, ka viņa mēģina ar kaut ko spekulēt. «Es arī spekulēšu, jo man ļoti patīk mans personas kods: nulle pieci, nulle pieci, pieci pieci. Un šogad mana jubileja sanāk nulle piektajā, nulle piektajā, nulle piektajā…»

Skatītāju iemīļotās aktrises savā dzimšanas dienā nebūs uz skatuves, un viņai nebūs lielas balles. «Nē, šogad nebūs. Braukšu uz Kuldīgu pie vecākiem. Dēls arī tiek līdzi, meitai gan jāstrādā,» saka aktrise un atklāj, ka patiesībā šodien ar saviem tuvajiem un draugiem viņa būs Kuldīgas muzejā.

Izrādās, muzejam jau daudzus gadus ir tradīcija — tas reizi gadā vāc kopā novadniekus. Īpaši jaukas tādas tikšanās reizes bijušas padomju laikos. «Jo visi šie cilvēki — viņu vidū aktieri Ēvalds Valters un Oļģerts Šalkonis, scenogrāfs Andris Freibergs, rakstnieki un dzejnieki — bija īsti, neviens neliekuļoja.»

Šodien Indrai līdzi solījušās braukt arī draudzenes no Rīgas — aktrises Ruta Vītiņa, Raimonda Vazdika un Ieva Pļavniece —, lai kuplinātu šo vakaru ar dziesmām. Indra gan piebilst: tas nav afišēts kā jubilejas vakars, bet mamma plātsmaizi būs izcepusi…

Lietas mainās

Piecdesmit gadu sievietei ir tāds kā krīzes vecums, un ar sev raksturīgo veselīgo humoru aktrise teic, ka nu ir jāpiestrādā pie «jaunās programmas», kā ar godu sagaidīt vecumdienas… Viena lieta viņai jau skaidra: to var izdarīt, nepārtraukti mācoties.

«Tāpēc tagad Kultūras akadēmijā mācos pedagoģiju, eju angļu valodas kursos. Vēl mācos spēlēt tenisu, tur man arī ir ļoti laba trenere. Ir ļoti svarīgi kustēties, žēl tikai, ka nevaru to darīt regulāri. Un vēl — pagājušogad mācījos dārzkopības kursos, un arī tur man paveicās ar skolotāju.

Viņa man iemācīja — ja ābele ir veca, tad tā jāņem ārā tāpat kā burkāns. Un viņai ir taisnība, tieši tā — lietas mainās. Un cilvēkiem arī jāmainās.» Aktrise ir pārliecināta — ja tas nenotiek, draud izolācija, vientulība un nesapratne. Tāpēc svarīgāks par monologu ir dialogs. Arī uz skatuves.

Indra saka — arī teātrī lietas mainās. Tāpēc viņai vairs nevajadzētu lauzties spēlēt kaislīgas mīlētājas. «Es tagad mēģinu Trīni. Ai, cik burvīga loma! Un apbrīnojama sieviete ir Trīne — ar plašu sirdi, un daudzus viņa mīl,» stāsta aktrise un atklāj, ka «Trīnes grēki» Voldemāra Šoriņa režijā pirmizrādi piedzīvos Līgo vakarā Kandavā. «Man patīk tas nosaukums — «Trīnes grēki». Nevis noziegumi, bet grēki. Un grēkam tomēr ir kas salds klāt…»

Nu kaut vai penāli

Sagaidot jubileju, Indra atceras dažādus mirkļus no bērnības. Piemēram, cik ļoti gribējusi, lai viņai uzdāvina kādu lietu, kas būtu tikai viņai. Nu kaut vai penāli — tā viņa teikusi omītei, un savā astotajā dzimšanas dienā to arī dabūjusi — no īsta koka.

«Un vēl vienmēr gribēju, lai man būtu pašai savs rakstāmgalds — lai nebūtu jāmācās virtuvē: tur uzklāju uz galda avīzi un liku grāmatas…» Bet rakstāmgaldu Indrai neuzdāvināja — viņa to vinnēja loterijā par 30 kapeikām. «Patiesībā vinnēju gumijas laivu par 90 rubļiem, bet mēs ar papu paņēmām naudu un aizbraucām uz Ventspili — tā jau padomju laikos bija bagātāka pilsēta nekā Kuldīga —, un nopirkām lielu rakstāmgaldu.»

 Aktrise saka: rakstāmgalds viņu organizē, pie tā rodas labas idejas. «Vēl man labas idejas rodas, govi slaucot. Jā, jā. Kad jūtu, ka pietrūkst ideju, zinu: jābrauc pie mammas govi slaukt…»

Vai vienkārši iemīlējies

Jaunībā Indra rakstīja dienasgrāmatu, jo īpaši — izjūtas, domas un secinājumus, sākot studēt Teātra fakultātē: gan par fragmentiem, ko mēģināja, gan par pedagogiem. «Tagad, kad eju pie studentiem, pārlasu — un jūtu, ka zinu, ko viņi domā… Jā, mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, bet izjūtas… tās jau nav daudz mainījušās. Nedomāju, ka tas ir labi vai slikti. Slikti varbūt ir tāpēc, ka cilvēki nav kļuvuši prātīgāki — joprojām karo, joprojām pasaulē ir agresija. Un labi savukārt, ka ir tādas izjūtas, kas, kamēr būs cilvēki, pastāvēs: kad kā bērns pirmoreiz izkrāso zīmējumu, vai no rīta pamosties un kāds tev uzvārījis kafiju, vai priecājies par saviem bērniem, vai vienkārši esi iemīlējies …»

Aktrise smej: memuārus raksta, kad nav ko darīt. Viņai šobrīd ir daudz darba, visu laiku kaut kas notiek. Uz jautājumu, vai tas viss tiek pierakstīts dienasgrāmatā, Indra atteic: jā, bet slinkāk. Tagad viņa liek rakstīt saviem maģistrantūras studentiem Kultūras akadēmijā.

«Tas, ka katru dienu pār mums nāk milzīga informācijas gūzma, ir drausmīgi, mēs esam informācijas apstaroti. Bet jautājums, kas tad ir galvenais, paliek. Un tas ir jautājums par brīvību, tādā nozīmē, lai mēs varētu brīvi vērtēt un brīvi vēlēties. Tāpēc lieku viņiem rakstīt savas domas un izjūtas — gribu, lai cilvēki tiek galā vismaz ar sevi.»

Bet par sevi Indrai viss skaidrs: dzimšanas dienā viņa grib sajust, ka viņu mīl un atceras, bet dāvanā grib sagaidīt… nu kaut vai penāli.

 

Indra Burkovska

Teātra un kino aktrise. Dzimusi 1955. gada 5. maijā Kuldīgā. Beigusi Kuldīgas 1. vidusskolu; Kuldīgas mūzikas skolā mācījusies klavierspēli; vienu gadu mācījusies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē un braukusi ekspedīcijās uz kalniem. Pēc skolas beigšanas strādājusi par kravas auto šoferi. Beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1977) Strādājusi Valmieras drāmas teātrī; Jaunatnes teātrī; Dailes teātrī; «Skatuve»; «Kabata»; «Austrumu robeža». Šajā sezonā spēlē izrādēs «Stikla zvērnīca» JRT, «Pikantā zvaigzne», «Kronis». Precējusies. Divi bērni — meita Rasa (23) un dēls Juris (19).

Indra Burkovska

Indra Burkovska

Foto: AFI/Normunds Mežiņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv