Inese Putniece: Kāpēc cilvēki raksta negatīvus komentārus?

Apollo
0 komentāru

No rīta tu pieej pie sava datora un izlasi rakstu, kas piesaistījis tavu uzmanību. Bet kāds jau to paguvis izlasīt pirms tevis. Tu palasi citu komentārus internetā un saproti, ka katrs nākamais no tiem ir aizvien negatīvāks un negatīvāks.

Cik bieži tev tā ir gadījies? Kāpēc tā notiek? Kas liek cilvēkiem tā rīkoties?

Dažkārt ir viegli ļauties kārdinājumam un pateikt, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās, vai šai gadījumā domāt, ka negatīvi komentāri internetā neskar katru no mums personiski. Var jau censties sevi mierināt, ka tas nav nekas svarīgs un dzīvē ir daudz svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Bet tomēr — kāpēc tā notiek?

Diemžēl visvieglāk vienmēr meklēt ārēju ienaidnieku, nevis skatīties, kas notiek ar pašu. Šādi cilvēki ir gatavi izmantot jebkuru iespēju, lai mazinātu savu spriedzi. Nu, gluži kā parunā — cita acī skabargu redz, bet savā pat baļķi nepamana.

Vieglāk ir izgāzt dusmas uz citiem, bet nedomāt par sevi un savām jūtām, domām, jo tas var būt pārāk smagi, grūti, nepatīkami vai pat biedējoši. Neapšaubāmi, ka daudz vieglāk ir dusmoties uz citiem, nevis pašam sev atzīties, ka patiesībā jau dusmojies uz sevi. Par ko? Droši vien par daudzām lietām. Par to, ka nespēj nekad nevienam neko atteikt un tas jau sāk kļūt apgrūtinoši. Par to, ka priekšnieks prasa pārāk daudz, bet pārāk maz maksā. Par to, ka bērni neklausa un sieva par maz mīl un nesaprot… Variantu ir neizsmeļami daudz, un katram tie ir individuāli. Kaut kādā ziņā tā ir iespēja citiem atriebties par savu neizdevušos dzīvi un neapmierinātību ar sevi. Vieglāk ir otram pateikt, ka viņš ir muļķis, nevis domāt, ka pats nespēj sakārtot savu dzīvi.

Dažkārt šiem cilvēkiem tā ir vienīgā iespēja pievērst apkārtējo uzmanību. Šādi cilvēki jau kopš bērnības ir iemācījušies vienu uzvedības modeli — jāsāk uzvesties vienalga kā, lai tikai mani pamanītu. Pamatā viņiem ir izteikts iekšējs deficīts, kas liedz atklāti pateikt, ka jūtas sāpināts vai apbēdināts par kāda rīcību vai teikto. Viņu pieredze liecina, ka, darot vai sakot kaut ko labu, viņus nepamana. Vai, kas ir vēl sliktāk, izsmej par to. Publiski pazemo. Protams, ka šādā gadījumā zūd jebkāda vēlēšanās mēģināt atkārtoti. Taču agresija provocē agresiju, un tas ir kā apburtais loks. Paglābties no tās var, tikai atsakoties no tālākas piedalīšanās.

Dažkārt gadās, ka kāds konkrēts raksts uzrunā cilvēku personiski, piemēram, pārliecinošam humānistam ir visai grūti lasīt par necienīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Turklāt tieši tanī dienā, kad šāds cilvēks lasa konkrēto rakstu, viņam ir slikts garastāvoklis (slikti izgulējies, sastrīdējies ar kādu utt.). Tādā gadījumā, rakstot negatīvus komentārus internetā, viņam ir iespēja paust savu viedokli, un ar visu iepriekš minēto viņam ir visai maz sakara.

Dažiem cilvēkiem paust savu negatīvo viedokli internetā ir laba iespēja kritizēt visu un visus, turklāt faktiski saglabājot anonimitāti. Būtībā šādi komentāri ir bezpersoniski, jo cilvēkam nav jāuzņemas atbildība par to, ko raksta. Pat tie, kuri komentē gandrīz katru rakstu un ir pieraduši, ka uz viņu komentāriem kāds cits iebilst, patiesībā nav gatavi parakstīt komentārus ar savu īsto vārdu. Ir taču tik ērti aizslēpties aiz internetā izmantotā apzīmējuma, jo tas saglabā ilūziju, ka tas jau nemaz neesmu es pats. Tā ir kāda nepatīkama manis daļa, kuru īstenībā es varu ignorēt un aizmirst, līdzko izslēdzu savu datoru.

Taču šim jautājumam ir arī otra puse. Lasot komentārus internetā, var redzēt, ka negatīvie komentāri īpaši sasniedz dzirdīgas ausis. Tas tikai liecina, ka pats kritizētājs nemaz tik labi nejūtas, kad nākas lasīt kritiskas atsauksmes par paša rakstīto. Un jāatgriežas pie iepriekš rakstītā — agresija provocē agresiju, un pārtraukt to var tikai atsakoties piedalīties.

Inese Putniece: Kāpēc cilvēki raksta negatīvus komentārus?

Foto: «Apollo»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv