Ingus Kuplais: «Eirovīzija» iztikusi bez politikas?

Apollo
0 komentāru

Vairākus gadus pēc kārtas dziesmu konkurss «Eirovīzija» tika apsūdzēts pārliekā mākslas politizēšanā. Pēc šāgada festivāla parādījās viedokļi, ka beidzot šai tendencei pielikts punkts. Tuvplānā vērojot, gluži tā vis nešķiet.

Grieķija — pret Austrumiem?

Četru iepriekšējo uzvarētāju — Igaunijas, Latvijas, Turcijas un Ukrainas — sakarā tika izteikti pieņēmumi, ka «Eirovīzijā» var uzvarēt tikai «jaunattīstības» valstis — vārdu sakot, mūziķu sniegums tiek vērtēts pēc politiskiem, ekonomiskiem un tamlīdzīgiem motīviem, snieguma māksliniecisko vērtību atstājot novārtā. Šāgada festivāls, kurā pirmo vietu ieguva Grieķija, it kā pielika punktu «politiskajām» runām. Grieķijas uzvaru jau iepriekš paredzēja gan mūzikas speciālisti, gan arī daudz pragmatiskākie bukmeikeri (tiesa, viņi savās prognozēs ņēma vērā visu pieejamo informāciju). Arī pati uzvarētāja Helēna Paparizū intervijās pēc fināla izteicās, ka pat neizietu uz skatuves, ja nebūtu pārliecināta par uzvaru.

Tomēr, neraugoties uz pašu grieķu pārliecību, daudzi gaidīja dažādus pārsteigumus. Var teikt, ka tie arī tika sagādāti — tiesa, vairāk tie attiecas uz organizatoru un producentu ambīcijām, nevis vietu sadalījumu. Piemēram, ukraiņi nepavisam nebija mierā pēc tam, kad viņu «oranžās himnas» dziedātāji «Greenjolly» palika tikai piektie no beigām. Valsts mediji teju «mātes vārdiem» gānīja neko nesaprotošos rietumniekus, kam Ukrainas «augstā dziesma» neizraisīja nekādas emocijas. Un nelīdzēja ne oranžo karogu vicināšana, ne arī dziedāšana līdzi…

Tāpat pagalam sašutis bija arī Fiļa Kirkorovs, kura draudzene Balkrievijas pārstāve Anželika Agurbaša, par spīti vīra (gaļas magnāta Nikolaja Agurbaša) ieguldītajiem 3,5 miljoniem dolāru, vispār neiekļuva «Eirovīzijas» finālā.

Veltās cerības

Vēl pirms festivāla sākuma Kirkorovs lepni stāstīja, ka viņa lolojums noteikti iekļūšot fināla piecniekā. «Anželika mani lūdza ar viņu strādāt, zinot manu lielo pieredzi mūzikas biznesā un konkrēti «Eirovīzijā»,» savas spalvas pirms festivāla atklāšanas spodrināja bijušais Allas Pugačovas «zaika» un tagadējais žurnālistu lamātājs Kirkorovs, «viņa gribēja, lai es producēju uzstāšanos, sameklēju viņai dziesmu un izdaru visu pārējo. Ar lielu prieku piekritu, jo patiešām «Eirovīziju» pazīstu kā savu kabatu!» Arī par Allas Borisovnas audzēkni Natāliju Podoļsku Kirkorovs izteicās ļoti atzinīgi un bija pārliecināts par viņas snieguma augstu novērtējumu. Rezultāts — 15. vieta finālā — liecina labāk par jebkādiem vārdiem un komentāriem. Jā, par komentāriem — Agurbašs pēc sieviņas izgāšanās «Eirovīzijas» pusfinālā publiski izlamāja Fiļu vai no panckām ārā. Kā mēdz teikt, kāds darbs, tāda alga…

Rietumos spriež dažādi

Augstas kaislības virmoja arī Rietumeiropā, piemēram, Vācijā ap «Eirovīzijas 2005» atlases kārtu izcēlās pamatīgs skandāls — piecas nedēļas pirms lielā konkursa Vācijas pārstāves Gracijas ierašanās Kijevā bija nopietni apdraudēta. Lieta bija šāda: pēc tam, kad Vācijā izskanēja apsūdzības, ka ar atlases kārtas balsojuma rezultātiem notikušas nepieļaujamas manipulācijas, 12 iepriekšējo «Eirovīziju» dalībnieki atklātā vēstulē aicināja 22 gadus veco dziedātāju atteikties no brauciena uz Kijevu. Vēstuli parakstījušie mūziķi pauda, ka Gracija un viņas menedžeri viltojuši atlases kārtas balsojuma rezultātus. Ja Gracijas nervi nebūtu izturējuši, Vācija šogad vispār nebūtu piedalījusies šajā festivālā. Gracija atlasē uzvarēja ar 52,8 procentiem balsu.

Līdzīga rakstura pretenzijas, tiesa, jau pēc «Eirovīzijas 2005» fināla, izskanēja Lielbritānijā, kuras pārstāve Džavīne palika trešā no beigām. Džavīne visai niknā tonī nodēvēja festivāla fināla balsojumu par klaju falsifikāciju, savukārt Oksfordas universitātes studentu grupa veica aprēķinus par «Eirovīzijām» laikā no 1992. līdz 2003. gadam un apgalvoja, ka viņu iegūtie skaitļi viennozīmīgi liecinot par to pašu — balsu skaitīšanas rezultāti ir viltojums. Tiesa, oficiāla pamatojuma ne Džavīnes, ne arī studentu izteikumiem līdz šim nav.

Noslēgumā tomēr gribētos citēt kāda kolēģa viedokli: «Var jau vainot politisko situāciju, sliktu festivāla organizāciju un visu ko citu, tomēr ir skaidri redzams, ka visneapmierinātākās sejas rāda un vislielāko troksni ceļ tie cilvēki un organizācijas, kas ieguldījuši lielu naudu savos kandidātos, kuri savukārt izgāzušies. Nevienam taču negribas iemaksāt milzu naudu par sev adresētu izsmieklu! Tāpēc arī peripetijas.«

Daži skaitļi
Par to, cik dalībnieku un no kādām valstīm piedalījās šāgada «Eirovīzijā», informācijas bijis un ir vairāk nekā pietiekami, tāpēc sniedzam dažus datus par pašu norises vietu — Kijevas Centrālo sporta pili.

Sēdvietas — vairāk nekā 7000.

VIP zona — 270 lūgtajiem viesiem.

Pasākuma nodrošinājums — 2200 cilvēku liela starptautiska komanda.

Apsardze — 850 policisti un citu drošības struktūru pārstāvji.

Translācija — 113 komentētāji 50 translēšanas istabās.

Aizkulises — 39 ģērbtuves ar vietu aptuveni 400 cilvēkiem. Aizkulišu absolūtā kapacitāte — 650 cilvēku.

Matu modelēšanas un grimēšanas zona — 64 darba vietas.

Skatuve — galvenā skatuve: stikla grīda, ko balsta 140 kolonnas; mazākās sānu skatuves: pārvietojamas gan horizontāli, gan vertikāli.

Vizuālie efekti — 300 kustīgās gaismas un 500 statiskie gaismas avoti, kuru darbību 40 dienu laikā programmēja 30 cilvēku komanda.

Aparatūras svars — aptuveni 55 tonnas

Kabeļu tīkls — 102 236 metri kabeļu elektrības un datu pārvadīšanai.

Ingus Kuplais: «Eirovīzija» iztikusi bez politikas?

Foto: Reklāmas foto

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Ko zvaigznes sola šonedēļ?

Vairāk

Ko zvaigznes sola šomēnes?

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv