Interesanti fakti par ēšanu, kalorijām un pieņemšanos svarā

Apollo
17 komentāri

Normālam vidusmēra pieaugušajam ir ap 9 000 garšas kārpiņu, kas atrodas uz mēles, aukslējām un rīklē, raksta www.kursuzsauks.lv. Bērniem ir daudz garšas kārpiņu vaigu iekšpusē, taču tās pazūd jaunības gados. Kas to lai zina, kas pie tā ir vainojams? Katrai kārpiņai ir mazas receptoršūnas, kas pa nerviem novada četras pamatgaršas uz smadzenēm.

Interesanti fakti par ēšanu, kalorijām un pieņemšanos svarā

Foto: Normunds Norenbergs

Kārpiņas mēles galā galvenokārt sajūt saldo garšu un kārpiņas mēles vidū reaģē uz sāļo. Skābumu uztverošās kārpiņas ir dislocējušās mēles sānos, bet rūgtumu uztver kārpiņas, kas atrodas mēles aizmugurējā daļā. Šīs kārpiņas, kas sajūt rūgtu, ir 10 000 reizes jūtīgākas par tām, kas uztver saldu. Tas ir tāds senlaikos nepieciešams drošības pasākums, lai brīdinātu mūs par indīgām vielām. Mēdz jau teikt, ka labāk vēlu nekā nekad, taču mūsdienu pasaulē ar smalkajām daudzveidīgajām indīgajām vielām labāk uz rūgtuma kārpiņām pārlieku nepaļauties.

Smaržai ir ārkārtīgi svarīga nozīme mūsu garšas uztverē. Kartupelis, piemēram, garšotu gandrīz tāpat kā ābols, ja mēs nevarētu sajust tā smaržu. Pētījumi rāda arī, ka nav iespējams atšķirt dažādu veidu gaļu bez ožas palīdzības. To pašu, neveicot īpašus pētījumus, varētu droši teikt arī par čipsiem.

Ap 45 gadu vecumu garšas kārpiņas sāk sarauties un garšas izjūta jūtami pavājinās. Tāpēc arī vecāki cilvēki ēdienam ber klāt vairāk garšvielu nekā jauni, lai gan nieres, aknas un citi orgāni tiem ir jāsaudzē vairāk kā jaunajiem. Arī izteicieni no sērijas «cukurs agrāk bija saldāks» izskaidrojami ar sarukušajām garšas kārpiņām.

Cilvēkam ir aptuveni 9 tūkstoši garšas kārpiņu, bet daudziem dzīvniekiem to ir ievērojami vairāk. Citiem – mazāk.

Putnam – 200 vai mazāk

Sikspārnim – 800

Aitai – 15 000

Cūkai – 15 000

Trusim 17 000

Govij – 35 000

Citi fakti par ēšanu

Aptuveni 45 % no visas zemeslodes iedzīvotājiem ēdot lieto nazi, karoti un dakšiņu, 36 % izlīdzas ar irbulīšiem, 11 % ēd ar rokām, izmantojot nazi, un astoņi procenti ēd neapbruņojošies.

Cilvēka ķermenis ir neticami efektīvs, pārstrādājot uzturu degvielā. Lai 1 stundu brauktu ar riteni ar ātrumu 16 km/h, ķermenim nepieciešams tikai 85 g karbonhidrātu – rupji lēšot, tas pats, kas 45 g benzīna. Ja mūsu ķermenis pārtikas vietā lietotu benzīnu, mēs varētu nobraukt ar riteni 320 kilometrus, patērējot vienu litru benzīna.

Puskilograms sviesta ķermenī rada trīsreiz vairāk enerģijas nekā ½ kg sprāgstvielas TNT.

Ilgākais laiks, ko cilvēks var izturēt bez ēšanas, ir aptuveni 60 diennaktis. Pasaules rekords neēšanā ir 382 dienas, bet kaut kas tāds ir iespējams tikai lietojot īpašus vitamīnu kompleksus. Bez šķidruma vidusmēra cilvēks spēj izturēt tikai aptuveni sešas dienas. Atšķirībā no pārtikas, ķermenis nespēj uzglabāt šķidrumu ilgākus laika periodus. Lai gan mēs vidēji uzņemam ap 3 litriem šķidruma ik dienu, 2,5 l tiek izvadīti no ķermeņa ar urīnu, sviedriem un elpu.

Katrs kilograms atbilst 3500 kalorijām. Ja mēs katru dienu apēdam par 500 kalorijām vairāk nekā patērējam dažādās aktivitātēs, mūsu svars pieaugs par puskilogramu, kad apritēs nedēļa, jeb par 26 kilogramiem, kad paies gads.

Daudziem cilvēkiem palielināt svaru ir tikpat grūti, kā citiem to nomest. Normālam vidusmēra cilvēkam būtu jāapēd ap 30 kartupeļu, lai viņa svars pieaugtu par puskilogramu.

Daudzums, kas būtu jāapēd, lai pieņemtos svarā par puskilogramu:

Selerijas – 700

Mazi tomāti – 117

Āboli – 50

Maizes šķēles – 50

Banāni – 41

Vīnes desiņas – 23

Pilnpiens – 22 glāzes

Šokolādes torte ar šokolādes glazūru, 40 cm diametrā – 1

Ar selerijām pieaugt svarā tomēr neiznāks, jo košļājot kātus, tiek patērēts vairāk kaloriju, nekā uzņemts. Toties ar šokolādes torti tā lieta ies ātrāk, tas ir fakts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv