Īrijā notiek referendums par Lisabonas līgumu

Apollo
0 komentāru

Īrijā piektdien notiek atkārtotais referendums par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu, kura rezultātu ar bažām gaida gan Briselē, gan pārējo dalībvalstu galvaspilsētās.

Īrijā notiek referendums par Lisabonas līgumu

Foto: Scanpix/AP

Eiropas Savienības (ES) lielvaras likušas likmi uz to, ka Īrijas vēlētāji atkārtotajā tautas nobalsošanā tomēr atbalstīs tā dēvēto reformu līgumu, kas ļautu blokam spēlēt ietekmīgāku lomu starptautiskajā arēnā un novērstu kārtējo institucionālo krīzi, kura draud paralizēt tā darbību.

Pozitīvs balsojums likvidētu vienu no pēdējiem šķēršļiem ES lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai un pastiprinātu spiedienu uz eiroskeptiski noskaņotajiem Čehijas un Polijas prezidentiem, kuri līdz šim atturējušies sekot citu dalībvalstu līderu piemēram un atteikušies parakstīt viņu pārstāvēto valstu parlamentu apstiprinātos līguma ratifikācijas aktus.

Savukārt negatīvs īru balsojums kārtējo reizi bremzēs ES tālākās integrācijas un paplašināšanās procesu, kā arī iedragās gan sabiedrības, gan investoru uzticību, tādējādi vismaz īslaicīgi sašūpojot arī eiro kursu.

«Ir sajūta, ka tas būs «Jā» balsojums,» intervijā aģentūrai «Reuters» atzina Eiropas Reformu centra pārstāvis Hugo Breidijs. «"Jā» balsojums ļaus ES uzlabot lēmumu pieņemšanas metodi, īpaši ārpolitikā.«

Savukārt «"Nē» balsojums novedīs pie savstarpējām nesaskaņām, rīcībpolitikas paralīzes un, iespējams, pie ES tālākās paplašināšanās iesaldēšanas», piebilda Breidijs.

Ja līgums tiks noraidīts, starp bloka līderiem, viņaprāt, pastiprināsies domstarpības un viņu uzmanība tiks novērsta no tādu steidzamu uzdevumu risināšanas kā efektīva reakcija uz pasaules ekonomisko krīzi un jaunā globālā vienošanās par klimata izmaiņu ierobežošanu.

ES tālākas attīstības plāni var tikt iesaldēti, un blokam radīsies grūtības sevi projicēt kā globālu ekonomisku lielvaru. Pateicoties neskaidrībai par Eiropas nākotni, investori var sākt izpārdot savus eiro krājumus.

Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka šoreiz īri līgumu atbalstīs, jo daudzi uzskata, ka ES palīdzējusi valstij labāk pārciest ekonomisko krīzi, kas Īriju skārusi smagāk nekā vairumu citu bloka dalībvalstu.

Tiek prognozēts, ka šogad Īrijas ekonomika saruks par astoņiem procentiem, bet bezdarbnieku skaits varētu pārsniegt 15%, tas ir, trīskāršoties salīdzinājumā ar 2008.gada jūnija līmeni.

Pēdējās aptaujas rezultāti, kas tika publicēti svētdien, liecina, ka par Lisabonas līguma ratificēšanu gatavojas balsot 55% īru, kamēr tikai 27% nolēmuši arī šoreiz to noraidīt.

Taču to dalībvalstu līderi, kas Lisabonas līgumu jau ratificējušas, neuzskata, ka pozitīvs balsojums ir garantēts, jo vienreiz Īrijas vēlētāji to jau noraidījuši - 2008.gada jūnija referendumā pret līguma ratificēšanu nobalsoja 53,4% īru. Tāpēc ES līderi centušies atturēties no jebkā, kas varētu tikt iztulkots kā iejaukšanās Īrijas iekšējās lietās un izsaukt vēlētāju pretreakciju.

Tomēr lielais neizlēmušo skaits un bažas, ka daļa vēlētāju varētu referendumu kārtējo reizi izmantot, lai paustu savu neapmierinātību ar nepopulāro valdību, pirms gaidāmā balsojuma saglabā spriedzi.

Miljonārs Deklans Genlijs, kurš vadīja pagājušā gada «Nē» kampaņu, apgalvo, ka «vienīgā darbavieta, kuru glābs Lisabonas līgums, ir [premjerministra] Braiena Kovena» krēsls.

Viņš brīdina, ka līgums uzspiedīs «Briseles demokrātiju», nododot vēl lielāku varu nevēlētas un pilsoņu priekšā atbildību nenesošas birokrātijas rokās.

«Vēl viss nav beidzies,» atzīst arī Eiropas Pētījumu centra politikas analītiķis Rolands Froidenšteins.

Lisabonas līguma atbalsta kampaņas vadību uzņēmies pats Kovens, brīdinot, ka vēl viens negatīvs balsojums sagraus Īrijas izredzes uzkļūt no ekonomikas lejupslīdes.

Lisabonas līgums tika izstrādāts pēc tam, kad Nīderlandes un Francijas vēlētāji 2005.gada referendumos noraidīja tā dēvēto ES konstitūciju. Gan konstitucionālā līguma, gan Lisabonas līguma mērķis ir aizstāt 2000.gada Nicas līgumu, lai ES institūcijas pielāgotu jaunajiem apstākļiem pēc bloka sprādzienveidīgās paplašināšanās.

Ja Lisabonas līgumu ratificēs visas dalībvalstis, tiks mainīta balsošanas kārtība, kura pēc 12 jaunu dalībvalstu uzņemšanas šobrīd apgrūtina lēmumu pieņemšanas procesu.

Līgums paredz arī divu jaunu amatu izveidošanu - pašreizējo rotējošo bloka prezidentūru aizstās pastāvīgs ES Padomes prezidents, bet ārlietas nonāks īpaša augstākā pārstāvja jeb tā dēvētā ES ārlietu ministra pārziņā.

Īrija ir vienīgā dalībvalsts, kas līdz šim izšķīrusies jautājumu par Lisabonas līguma ratificēšanu nodot izlemšanai tautas nobalsošanā. Pārējās aprobežojušās ar tā ratificēšanas procedūru nacionālajos parlamentos, kuru no 27 dalībvalstīm pabeigušas jau 24.

Iegūstot pārējo ES dalībvalstu garantijas tādos jautājumos kā suverenitāte nodokļu jomā, tiesības pašiem noteikt politiku abortu jautājumā, militārā neitralitāte un tiesību saglabāšana uz komisāra posteni, Īrijas valdība apņēmās sarīkot atkārtotu referendumu.

Līguma ratificēšanu atbalsta gan Kovena vadītā valdošā koalīcija, gan lielākās opozīcijas partijas. No parlamentā pārstāvētajām partijām pret to iestājas vienīgi īru republikāņu partija «Sinn Fein».

Trešdien Kovens uzsvēra, ka piektdienas referendums būs «viens no mūsu svarīgākajiem lēmumiem nesenajā vēsturē» un būs izšķirošs Īrijas ekonomikas nākotnei.

Tomēr pat īru pozitīvais balsojums nelikvidēs visus šķēršļus, kas aizkavē Lisabonas līguma spēkā stāšanos, jo Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un viņa čehu kolēģis Vāclavs Klauss līdz šim atteikušies parakstīt tā ratifikācijas aktus.

«"Jā» [balsojums] faktiski aizvāks divus šķēršļus - Īriju un Poliju, jo Kačiņskis apgalvo, ka līgumu parakstīs, ja to atbalstīs Īrija. Vai to tad atbalstīs arī Klauss, nav tik skaidrs,» norāda Freidenšteins. «Ja ir «Nē» balsojums, visa dinamika tiks zaudēta. Mēs paši būsim aizrunājušies līdz zināma veida paralīzei.«

Otrdien 17 Čehijas senatori Konstitucionālajā tiesā iesniedza prasību, kurā norādīts, ka Lisabonas līgums ir pretrunā ar Čehijas suverenitāti.

Jau iepriekš Klauss paziņojis, ka dokumentu neparakstīs, kamēr Konstitucionālā tiesa nebūs izskatījusi visas pret Lisabonas līgumu iesniegtās prasības.

Atsevišķas līguma normas, pamatojoties uz līdzīgu senatoru prasību, Čehijas konstitucionālā tiesa jau izvērtēja pagājušajā gadā, taču atzina, ka līgums nav pretrunā ar valsts pamatlikumu. Tagad parlamenta augšpalātas locekļi apstrīdējuši desmitiem citu normu.

Paredzams, ka prasības izskatīšana prasīs vēl vismaz vairākus mēnešus.

Klauss varētu mēģināt novilcināt parakstīšanu līdz Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kas sagaidāmas nākamajā gadā un kurās, domājams, uzvarēs viņa sabiedrotie - eiroskeptiski noskaņotā Konservatīvo partija.

Toriju līderis Deivids Kemerons nosūtījis Čehijas prezidentam vēstuli, kurā atkārtoti apliecinājis, ka gadījumā, ja viņš gūs uzvaru vēlēšanās un ja tad Lisabonas līgums vēl nebūs spēkā, viņš šajā jautājumā arī izsludinās referendumu.

Visai ticams, ka britu vēlētāji referendumā līgumu noraidīs, lai gan pašreizējais parlamenta sasaukums to jau ratificējis.

Tomēr ES saglabās iespējas atrast citu veidu, kā panākt reformu īstenošanu, tāpat kā tas bija pēc konstitucionālā līguma izgāšanās 2005.gadā.

Taču tas nozīmē, ka pārmaiņas var tikt aizkavētas gadiem, lai gan bloka vienotība šobrīd ir īpaši nepieciešama, lai saglabātu Eiropas ietekmi jaunajā pasaules kārtībā, kura sākusi veidoties pēc globālās ekonomiskās krīzes, Ķīnai un citām strauji augošajām ekonomikām cenšoties nostiprināt un paplašināt savas pozīcijas.

«Šodienas savstarpēji atkarīgajā pasaulē Eiropu sagaida skarba izvēle. Vai mēs strādāsim kopā, lai stātos pretī izaicinājumiem, vai arī mēs savi lemsim atpalicībai,» pirms atkārtotās apstiprināšanas amatā šomēnes uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Trešdien balsošana jau sākās Īrijai piederošajās piecās Atlantijas okeāna salās, bet ceturtdien tā notika astoņās Mejo grāfistes un Golvejas grāfistes salās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv