Īrijā vairāki simti bērnu no Latvijas palikuši bez vecāku gādības

Apollo
104 komentāri

Pēdējo gadu laikā Īrijā vairāki simti nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo ir palikuši bez vecāku gādības un tagad tiek audzināti audžuģimenēs, liecina Latvijas vēstniecības Īrijā aplēses.

Īrijā vairāki simti bērnu no Latvijas palikuši bez vecāku gādības

Foto: masochismtango, CC BY-SA 2.0

Vien šogad Latvijas vēstniecība Īrijā 28 gadījumos iesaistījusies nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizstāvībā. 2011.gadā vēstniecība sniedza palīdzību 30 šādos gadījumos, bet pērn - 55 gadījumos, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Vēstniecība skaidro, ka situācijas, kurās bērni nokļūst tās redzeslokā, ir dažādas, piemēram, Īrijā ir miris kāds no bērna vecākiem, kurš ir veicis bērna aprūpi, un kopīgi ar Īrijas institūcijām tiek risināts jautājums par bērna turpmāko aprūpi Īrijā vai repatriāciju uz Latviju. Tāpat palīdzība ir nepieciešama nepilngadīgiem bērniem, kuru vecāki nokļuvuši apcietinājumā Īrijā vai stājušies fiktīvās laulībās. Īrijas sociālais dienests arī vēršas vēstniecībā pēc palīdzības ar nepieciešamo personu apliecinošu un citu dokumentu iegūšanu nepilngadīgajiem bērniem, kuri nonākuši īru audžuģimeņu aprūpē.

Pārsvarā gan tās ir situācijas, kad Īrijas sociālais dienests ir konstatējis, ka Latvijas valstspiederīgo ģimenēs (bieži daudzbērnu vai viena vecāka ģimenēs) vecāki nespēj pienācīgi veikt bērnu aprūpi un netiek ievērotas bērnu intereses. Šādā situācijā sociālais dienests vēršas Īrijas tiesā un bērnu visbiežāk līdz pilngadības sasniegšanai ievieto audžuģimenē. Vēstniecība šādos gadījumos var palīdzēt iegūt informāciju par to, ka nepilngadīgais latviešu bērns ir palicis bez vecāku aprūpes, lai Latvijas institūcijām būtu pieejami aktuāli dati par bez vecāku gādības palikušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, kā arī nodrošināt šos nepilngadīgos bērnus ar derīgiem Latvijas personu apliecinošiem, ceļošanas un citiem nepieciešamajiem dokumentiem.

Tāpat vēstniecība vairākos gadījumos ir saskārusies ar situāciju, kad nepilngadīgie bērni, kuriem ir tiesības uz Latvijas pilsonību, ilgstoši netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Lai arī ir noteikts, ka par jaundzimušajiem vēstniecībai ziņas jāsniedz divu mēnešu laikā, vecāki dažādu motīvu vadīti to nedara gadiem. Rezultātā vēstniecībā ir saskārusies ar situāciju, ka bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs, rodas problēmas ar Latvijas valstspiederības iegūšanu, jo vecāki vairs nav pieejami. Tas rada problēmas bērniem, reģistrējoties skolā vai dodoties ceļojumā ar audžuvecākiem. Ar vēstniecības starpniecību ir līdzēts reģistrēt bērnus pilsonībā arī piecu un sešu gadu vecumā. Bijis arī gadījums, kad bērns pusotra gada vecumā ir gājis bojā, tā arī nekļūstot par Latvijas pilsoni, jo Latvijas pilsone nebija paziņojusi vēstniecībai par Īrijā dzimušo bērnu.

Tā kā Īrijas sociālais dienests ne vienmēr sniedz informāciju Latvijas centrālajai iestādei Tieslietu ministrijai atbilstošās Eiropas Savienības likumdošanas noteiktajā kārtībā, tad vēstniecībai nav pieejami precīzi dati par Latvijas valstspiederīgo bērniem, kuri Īrijā ir palikuši bez vecāku gādības un tiek audzināti audžuģimenēs. Taču ievērojot vēstniecībai pieejamo informāciju pēdējo gadu laikā, tie ir vairāki simti mazo tautiešu, kuri tiek audzināti īru kultūras tradīcijās un angliskā vidē. Vēstniecība cer, ka abu valstu atbildīgo institūciju sadarbība aktivizēsies un informācija būs pieejama par visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuriem Īrijā ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības uz bērniem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv