Īsa dinozauru vēsture: Kas īsti viņi bija un kāpēc izmira?

Apollo
95 komentāri

Domājot par dinozauriem, vairums cilvēku iztēlojas lielus, nežēlīgus, izmirušus reptiļus. Tomēr tā ir tikai daļa patiesības. Dinozauri bija dažāda izmēra un formas, tostarp daudzi bija mazāki par tītaru.

Īsa dinozauru vēsture: Kas īsti viņi bija un kāpēc izmira?

Foto: Reuters/Scanpix

Kā vēsta portāls «Livescience», zinātnieki uzskata, ka dinozauri uz Zemes parādījās pirms 247 līdz 240 miljoniem gadu un apdzīvoja mūsu planētu aptuveni 175 miljonus gadu, līdz pirms 65,5 miljoniem gadu izmira.

Zinātnieki joprojām nav vienisprātis par izmiršanas cēloņiem, bet, domājams, tie bijuši vairāki, tostarp, asteroīda trieciens, klimata izmaiņas un smacējošas ķimikālijas no vulkāna izvirdumiem.

Dinozauru spējas lidot

Vairums ekspertu uzskata, ka bez pēdām izmira tikai lielie «klasiskie» dinozauri, un putni ir dinozauru pēcteči.

Fosilijas liecina, ka daļai no attīstītākajiem dinozauriem bija spalvas vai spalvām līdzīgs ķermeņa pārsegums, tomēr daudzi no viņiem nespēja lidot.

Arheopteriksi (Archaeopteryx) ilgu laiku tika uzskatīti par pirmajiem putniem, lai gan šis statuss nav noteikts. Pētījums, kas 2016. gadā tika prezentēts Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrības (Society of Vertebrate Paleontology) konferencē Soltleiksitijā, ASV, liecina, ka arheopteriksi spēja pacelties spārnos, bet nespēja nolidot tālu. Spalvas tiem, visticamāk, kalpoja siltuma saglabāšanai dzīves sākuma posmā un signalizēšanai citiem dzīvniekiem.

Sabiedrībā ir izplatīts uzskats, ka pterozauri (Pterosauria) bija dinozauri, tomēr tā gluži nav taisnība. Pterozauri ir dinozauru tuvākie radinieki, bet paši nav uzskatāmi par dinozauriem.

Pterozaurus raksturoja dobi kauli, salīdzinoši lielas smadzenes un acis un, protams, ādas plēksnes, kas stiepās gar to kājām un bija savienotas ar priekšējo kāju pirkstiem. Pie pterozauriem pieder arī pterodaktili (Pterodactylus).

Pterozauri saglabājās līdz dinozauru masveida izmiršanai pirms 65 miljoniem gadu.

Foto: AP/Scanpix

Dinozauru sadalījums pēc gurnu kauliem

Dinozauru fosilijas pirmo reizi tika atrastas XIX gadsimtā. 1842. gadā paleontologs Ričards Ouens (Richard Owen) nāca klajā ar terminu «dinozaurs», atvasinot to no diviem grieķu vārdiem deinos un sauros, kas burtiski nozīmē briesmīga ķirzaka.

Balstoties uz gurnu kaulu struktūru, zinātnieki klasificējuši dinozaurus divās kārtās: zauriegurņa (Saurischia) un putniegurņa (Ornithischia). Tomēr pēdējā laikā šis dalījums ticis apšaubīts.

Zauriegurņa kārta

Lielākā daļa labi pazīstamo dinozauru, tostarp tiranozauri (Tyrannosaurus) un velosireptori (Velociraptor), pieder pie zauriegurņa kārtas. Tiem raksturīgs ķirzakām līdzīgs iegurnis. Daudziem šīs kārtas dinozauriem bija garš kakls, lieli un asi zobi, gari otrie pirksti un pirmie pirksti atradās atstatu no pārējiem.

Zauriegurņa kārtas dinozauri tiek dalīti divās grupās: četrkājainie augēdāji, kas tiek dēvēti par zauropodiem (Sauropoda), un divkājainie gaļēdāji, kas tiek saukti par teropodiem (Theropoda).

Teropodi bija plēsēji un staigāja uz divām kājām. Tie bija vieni no mežonīgākajiem dinozauriem un vieni no mūsdienās vislabāk zināmajiem.

Zinātniekus piesaistījis jautājums, vai izmēru ziņā lielie teropodi aktīvi medījuši savus upurus vai pārtikuši no maitām. Spriežot pēc liecībām, kas atrastas, teropodi barojušies abos veidos.

Atrasti arī teropodu kauli ar kodumu pēdām, kas raisījis jautājumu, vai tie piekopuši kanibālismu. Visticamāk, teropodi ir ēduši savus mirušos brāļus, bet nav medījuši savējos.

Zauropodi bija augēdāji ar garām galvām, gariem kakliem un garām astēm. Tie bija vieni no lielākajiem dzīvniekiem, kas apdzīvojuši zemes virsmu. Diemžēl - ar mazām smadzenēm.

Foto: AP/Scanpix

Putniegurņa kārta

Putniegurņa kārtai pieder dinozauri ar putniem līdzīgu iegurni. Šai kārtai pieder ragainie dinozauri un dinozauri ar knābjiem.

Visi šīs kārtas pārstāvji bija augēdāji. Mazāki par zauropodiem, tie bieži dzīvoja baros un bija lielāko dinozauru medījums.

Interesants ir fakts, ka putniegurņa kārtai piederošie dinozauri vismaz trīs reizes savā evolūcijas ceļā pārorientējās no staigāšanas uz četrām kājām uz pārvietošanos ar divām. Zinātnieki uzskata, ka agrīnā evolucionārās attīstības stadijā tie spējuši staigāt gan uz četrām, gan divām kājām.

Tomēr dinozauru iedalījums zauriegurņa un putniegurņa kārtās nav akmenī cirsts. 2017. gadā paleontoloģijas pasauli satricināja žurnālā «Nature» publiskots pētījums, kas liecina, ka šāda klasifikācija varētu nebūt korekta.

Pētījumā secināts, ka teropodi ir radnieciskāki putniegurņa kārtas dinozauriem, tādēļ tie abi apvienojami vienā grupā, kam dots nosaukums «Ornithoscelida». Tiem ir spalvas un līdzīgas anatomiskās iezīmes . Tomēr šī hipotēze vēl ir jāpārbauda.

Jūras reptiļi

Laikā, kad uz zemes valdīja dinozauri, zemūdens pasaulei bija savi karaļi - jūras reptiļi ihtiozauri (Ichthyosauria). Šiem plēsējiem bija lieli galvaskausi ar iegareniem žokļiem, iegareni ķermeņi ar spurām un pleznas. Ihtiozauri izmira Juras perioda beigās.

Dinozauru klonēšana

Neskatoties uz filmu franšīzes «Jurassic Park» («Juras laikmeta parks») popularitāti, dinozauru klonēšana būtu ārkārtīgi sarežģīta, ja ne neiespējama.

Lai klonētu dinozauru, zinātniekiem būtu nepieciešams dinozaura DNS, kas līdz šim nav atrasts.

Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai kauli un mīkstie audi, tostarp 80 miljonus gadus vecs asinsvads un 130 miljonus gadus veci proteīni. Asinsvadi un proteīni nevar tikt izmantoti dzīvnieku klonēšanā.

Zinātnieki ir ķērušies pie reversās inženierijas, mēģinot pārveidot vistu par dinozauru. Lai gan putni, visticamāk, ir teropodu pēcteči, uz eksperimenta rezultātiem tomēr būs ilgi jāgaida.

Foto: Kadrs no filmas "Jurassic Park"

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv