Īsais kurss Maugļa biogrāfijā Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Pirms mēneša, Starptautiskajā teātra dienā, Valsts leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja R. Kiplinga «Mauglis». Savulaik ārkārtīgu popularitāti iemantoja pēc Džungļu grāmatas veidotais režisora Alvja Birkova iestudējums Jaunatnes teātrī (1982), kurš tā laika kritikās tika dēvēts par nopietnu mūzikla pieteikumu.

Manās atmiņās joprojām ir dzīvs Rūdolfa Plēpja spocīgi krāšņais pāvs Mors, viltīgā, apbrīnojami plastiskā, košmelnā Andas Zaices pantera Bagīra un, protams, veiklais, lunkanais un aizrautīgais Igors Siliņš Maugļa lomā.

Jaunatnes teātra izrādei Mārtiņa Brauna rakstītās dziesmas «Sīpolu» izpildījumā joprojām dzīvo savu neatkarīgu dzīvi.

Kopš deviņdesmito gadu vidus «Maugļa» mūzika uzticīgi pavadījusi arī deju grupas «Dzirnas» vadītāja Agra Daņiļēviča horeogrāfiskos uzvedumus, kuri, laika gaitā pilnveidojoties, 2003. gada rudenī Ķīpsalas hallē piedzīvoja vērienīgus koncertuzvedumus «Viena asins tev un man».

Viss šis garais ievads nepieciešams, lai uzsvērtu, ka tikko Leļļu teātrī iestudētais «Mauglis», kas ir Kārļa Auškāpa versija, tapis pēc Leldes Stumbres R. Kiplinga romāna dramatizējuma, nav radies tukšā vietā. Tādēļ tas nespēj izbēgt no salīdzinājumiem, un skatītāja pretenzija ieraudzīt jaunu — citādu «Maugļa» versiju ir gluži dabiska.

Leļļu teātra «Mauglis» tiek reklamēts kā izrāde kostīmos un maskās skolas vecuma bērniem un jauniešiem. Bez lellēm. Iespējams, tas šoreiz arī bijis viens no klupšanas akmeņiem. Aktieri bez lellēm un širmjiem nejūtas visai ērti. Vai tiešām aktieri paši neapzinās vai nenojauš, ka stāsts ir nopietnāks nekā vienkārša meža pasaka?

Diez vai te var ko pārmest Leļļu teātra specifikai, kas ikdienā ar auditoriju liek runāt atvieglotā valodā, jo pirms dažiem gadiem V. Šekspīra «Simbelīna» lieliskajā iestudējumā ironiska groteska un asprātīgs cinisms burbuļoja kā šampanietis, bet Leļļu teātra aktieri patīkami pārsteidza ar artistismu, veselīgu pašironiju un azartu.

«Maugļa» iestudējuma vienkāršotais uzstādījums un nogludinātais sižets mūsdienās uztverams drīzāk pirmskolniekiem: Mauglis piedzimst, paskolojas pie vilka, lāča un panteras, sadraudzējas ar nešpetnajiem un padumjajiem banderlogiem (pērtiķiem), kuru vainas dēļ izceļas meža ugunsgrēks. Tas tiek laimīgi apdzēsts, un visi draudzīgi secina, ka Mauglim tomēr jāatgriežas pie cilvēkiem. Tā teikt — īsais kurss Maugļa biogrāfijā tiem, kuri to vēl nezināja.

Izrādes spēles laukums vairāk atgādina tumšu alu, nevis milzīgus džungļus. Scenogrāfs Aigars Ozoliņš dekorācijām aplīmējis saplākšņus ar palielinātiem džungļu zāļu un zaru fotoattēliem. Bet ugunsgrēku atveido no šņorbēniņiem nokritušas oranžas lentes, kuras ar vēja pūsmu tiek gruntīgi pluinītas.

Varbūt izrādes veidotajiem šķitis, ka izvēlētie brendi — «Mauglis», tērpu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Mārtiņš Brauns, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs vien radīs veiksmīgu rezultātu? Diemžēl iestudējums atgādina tējas otro uzlējumu, ko dzert var, bet aromāta nav. Pat brendi šajā reizē neko oriģinālu nepiedāvā.

Režisors K. Auškāps pirms izrādes daudz runāja par iekodēto morāli. No iestudējuma gan skaidrs netop — vai te runa par to, ka vajag būt draudzīgiem, vai par to, ka mācīties ir labi…

Kā allaž, krāsainākie un spilgtākie tēli ir tie nekrietnākie — pērtiķi, kuru vadoni Santa Didžus arī garšīgi izspēlē. Varētu pat teikt, banderlogi (4. Leļļu teātra aktieru kursa studenti) ir izrādes spilgtākie tēli, bet viņu blēņu dēļ rodas centrālais izrādes notikums — meža ugunsgrēks.

Tas izjauc mierīgi laisko meža dzīvi, kurā dzīvojuši tusnīgais lācis (Jānis Kirmuška), pantera kā melna čigāniete (Laila Kirmuška), žņaudzējčūska Kaa eksotiska zieda veidolā (Audra Šidlauska), vilku barvedis, kas drīzāk līdzinās ēzelim (Jānis Ķekars).

Diemžēl ar pāris plastmasas lapiņām apšūtais cilvēkbērns Mauglis Edgara Lipora atveidojumā šajā krāsainajā kompānijā, šķiet, ir apmaldījies.

Akela, vilku bara Barvedis, — Jānis Ķekars, Rakša, vilkumāte, — Dace Vītola (vidū) un Brīvās Cilts vilki — Ģirts Šolis, Mārcis Lācis, Madars Zvagulis 2 attēli Atvērt

Akela, vilku bara Barvedis, — Jānis Ķekars, Rakša, vilkumāte, — Dace Vītola (vidū) un Brīvās Cilts vilki — Ģirts Šolis, Mārcis Lācis, Madars Zvagulis

VLT arhīvs

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Zvaigznes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv