Izdarīsim, tikai netraucējiet

Apollo
0 komentāru

Mācoties divās valodās, sarūk distance starp pedagogu un skolēnu

Rīgā starptautiskā konferencē «Valoda izglītībā — iespējas un izaicinājumi» pedagogi lietišķi izvērtēja mazākumtautību izglītības reformas pirmā gada rezultātus un dalījās pieredzē.

Draudzīgs līderis

«Skola ir progresīva, nevis konservatīva, un skolā ir nepieciešams draudzīgs dialogs starp skolēnu un pedagogu,» uzsvēra Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs. Viņš ir pārliecināts, ka veiksmīgas sadarbības priekšnoteikums ir tāds, ka skolotājam jābūt draudzīgam līderim: «Mācību procesā nepieciešams pāriet no autoritārā stila uz sadarbības stilu vai uz izglītību, kas centrēta uz skolēnu. Tā ir laikmeta iezīme — prasība pēc demokrātiski personificētām attiecībām.

Ja izglītības procesā izmanto vismaz divas valodas, distance starp skolotāju un skolēniem samazinās un skolotājs deleģē daļu savu pienākumu skolēniem — asistentiem, kuri ieinteresēti tos labprāt uzņemas. Svarīgi, lai skolotājs no monologa pārietu uz dialogu — arī uz dialogu, kas norit vairākās valodās. Te mainās skolotāja loma — no galvenā informācijas nesēja viņš kļūst par draudzīgo līderi kopīgos patiesības meklējumos.

Skolēni jāradina izmantot skaidrojošās vārdnīcas latviešu valodā un pārspriest kopā radušās grūtības, novēršot iespējamos satura pārpratumus. Kā vēl viens partneris izmantojams arī dators — tehniskais līdzeklis, kas skolēniem pagaidām ir draudzīgāks nekā skolotājiem, toties lielisks iemesls skolēnu iesaistīšanai sadarbībā.»

Romāns Alijevs uzsver, ka svarīgi ir veicināt bilingvāli strādājošo skolotāju radošo aktivitāti. Viens tās veids — sadarbībā ar kolēģiem un latviešu valodas skolotājiem izstrādāt bilingvālos mācību līdzekļus.

Rīgas 33. vidusskolas direktore Marija Kovaļčuka savu pieredzi apkopojusi pētījumā «Kvalitatīvas skolas attīstības programma». Tajā ir runa par skolas pārveidi, sākot no 1992. gada. Toreiz šajā krievu mācībvalodas izglītības iestādē 85 procenti pedagogu nepārvaldīja latviešu valodu pat sadzīves sarunu līmenī. «Tad skolotājiem organizējām valsts valodas kursus, kas pozitīvi ietekmēja viņu pašsajūtu,» stāsta direktore. No 1994. līdz 1997. gadam skolotāji un skolēni pierada, ka latviešu valodu lieto visās mācību klasēs. Pēc tam sāka reāli izmantot divvalodību. Kā galveno prioritāti skolā akcentēja skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmju pilnveidošanu.

Pašreiz Rīgas 33. vidusskolas kolektīvs ir vienota komanda, kam raksturīga kopīga mērķu izpratne, uzticēšanās un līdzatbildība. «Esam sadarbības skola,» saka Marija Kovaļčuka, pamatojot, ka daudz darīts gan ciešu saikņu veidošanā ar audzēkņu ģimenēm, gan ar augstskolām, uz kurām jaunieši dodas pēc 12. klases. Direktore stāsta: «Skola īsteno sešas izglītības programmas, un esam sākuši arī mācību programmu angļu valodā. Aptaujājot skolēnus, gandarīti uzzinājām, ka 92 procentiem ir pozitīva attieksme pret mācībām; 87 procenti teica, ka viņi katru rītu skolā ierodas ar prieku.»

Izdarīsim, tikai netraucējiet

Daugavpils 3. vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs, salīdzinot situāciju ar pedagogu nodrošinājumu pirms pieciem gadiem un tagad, teic: «Toreiz ņēmām darbā ikvienu latviešu valodas skolotāju, kurš tik pieteicās. Tagad ir izvēles iespējas. Taču parādās cita problēma — sāk trūkt priekšmetu skolotāju. Nav fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas pasniedzēju rezervju.»

Viņa skolēniem anketās bija jāatbild uz jautājumu: «Vai mācību valoda ietekmē iespējas apgūt matemātiku?» Tikai trešā daļa teikusi, ka ietekmē, un Vitālijs Azarevičs norāda, ka pirmajā reformas gadā tas nav slikts rezultāts. Viņš secina: «Tās realizācijai vajadzīgs laiks. Jāturpina skolotāju metodiskā izglītība. Par reformas politisko aspektu jāteic tā — cienījamie politiķi, netraucējiet mūs ne no labās, ne kreisās puses. Mēs savu darbu izdarīsim.»

Lepojas ar valodu zināšanām

Konferencē septiņi pedagogi saņēma Ministru kabineta atzinības rakstus. Šo apbalvojumu piešķir kopš 1995. gada izciliem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta, valsts aizsardzības un politiskās jomas darbiniekiem.

Apbalvoto vidū ir arī Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija. Viņas nopelns ir šīs skolas izveide no pirmsākumiem par prestižu un konkurētspējīgu izglītības iestādi.

Direktore: «Esam izstrādājuši jaunu programmu, lai, 10. klasē uzņemot latviešu vai krievu bērnus, kuri nezina lietuviešu valodu, trijos gados viņus izskolotu tā, ka visi jaunieši spēj brīvi runāt lietuviski. Viņiem būs iespēja pēc tam studēt Viļņas universitātē vai kādā citā Lietuvas augstskolā. Cilvēkam ir vērtīgi zināt vēl vienas tautas valodu. 12. klases absolventi prot latviešu, krievu, lietuviešu, angļu un vācu valodu.

Uzskatu, ka tā ir liela bagātība, un jaunietis ar to var doties uz citām Eiropas valstīm. Šogad būs trešais mūsu vidusskolas izlaidums. Gandrīz visi iepriekšējo gadu beidzēji studē. Divi mūsējie aizbrauca mācīties pat uz tālo Ķīnu; Una un Ričards tur jau nodibinājuši savu ģimeni. Ričards atsūtīja fotogrāfiju, kurā redzams bērnudārzā, ķīniešu bērniem mācot angļu valodu, — tas viņam peļņas darbs. Mēs skolā priecājamies par viņa panākumiem.»

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv