Izdota grāmata par Dailes teātra arhitekti Martu Staņu Attēlu galerija

Apollo
2 komentāri

Atzīmējot izcilās modernisma arhitektes un Dailes teātra projekta autores simtgadi, ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja gādību grāmatas formātā ir izdots arhitektūras doktora Jāņa Lejnieka manuskripts «Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu», portālu «Apollo» informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Izdota grāmata par Dailes teātra arhitekti Martu Staņu 2 attēli Atvērt

Pildot vienu no savām būtiskākajām funkcijām – sabiedrības un jaunatnes izglītošanu –, grāmatu izdevis Rīgas pilsētas arhitekta birojs, un daļa tirāžas jau šomēnes tiks nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un bibliotēkām Latvijā, Rīgas pilsētas bibliotēkai un tās filiālbibliotēkām, kā arī Rīgas skolām. Grāmata ir autobiogrāfisks ieskats M.Staņas dzīvē un profesionālajā karjerā, īpašu uzmanību pievēršot viņas radītajiem projektiem. Par arhitektes darba metodēm un idejām galvenokārt liecina laikabiedru atmiņas, jo teorētiskās atziņas un rakstiskais mantojums nav saglabājies.

Martas Staņas slavenākais darbs ir Dailes teātra projekts, kura projektēšana un būvniecība ilga turpat 20 gadus, un tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. Kā ievērojamākie darbi atzīmējami arī Lauku celtniecības ministrijas ēka 11. novembra krastmalā 31, arteļa «Zvejnieks» klubs, vidusskola un daudzstāvu dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā, vidusskola Engurē, daudzstāvu dzīvojamā ēka Rīgā, Brīvības ielā 313, stadions Jūrmalā, Lielupē (nojaukts 90. gados), kā arī pretrunīgi vērtētais kinoteātra «Spartaks» projekts Eliazabetes ielā 61 (apjoms pretim kino «Splendid Palace»). M. Staņa ir projektējusi arī savrupmājas, vasarnīcas, izstrādājusi dizainu mēbelēm un veidojusi dzīvokļu interjerus.

M.Staņa (dzim. 1913. gada 4. martā Strenčos) ir viena no izcilākajām un vienlaikus arī pretrunīgāk vērtētajām padomju ēras arhitektēm Latvijā. Studējusi un arhitektes diplomu ieguvusi Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē. Bijusi LU profesora Ernesta Štālberga asistente. Strādājusi mēbeļu artelī «Asociācija»; kā arhitekte Vissavienības institūta «Giprosovhozstroj» Latvijas nodaļā; būvdarbu vadītāja artelī «Zvejnieks» Zvekniekciemā, pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmijā; arhitekte institūtos «Latgiprosgorstroj» un «Latkomunprojekt». Mirusi 1972. gada 17. janvārī Rīgā.

Grāmata elektroniskā formātā pieejama: http://ejuz.lv/manuskripts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
15

2017. gada 15. decembris

Vārda dienas

Johanna, Jana, HannaHanelita, Žuanete, Junna, Juanna, Jonita, Johana, Joanna, Joana, Jāna, Janna, Janika, Janeka, Hannija, Hannelore, Joāna

Valūtu kursi

15.12.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv