Izglītības komisijas vadītājs: Svarīgākais, lai bērni gribētu mācīties!

Apollo
39 komentāri

Lai gan izglītības reformas saturs publiskots pavisam nesen, diskusijas par to ir sākušās krietnu laiku iepriekš. Virkne pedagogu vēlas lielāku izpratni par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem, vairums vecāku pauž bažas par sešgadnieku sūtīšanu skolā, savukārt sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv savākti jau vairāk nekā 5 000 paraksti, lai saglabātu esošo kārtību, kad bērni skolas gaitas sāk no septiņu gadu vecuma. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš pats bijis gan pedagogs, gan skolas direktors, gan ir arī četru bērnu tēvs, uzsver, ka komisija ir gatava uzklausīt arī vecāku viedokli un iesaistīties diskusijās, jo pats galvenais ir panākt, lai bērniem būtu labi un ar prieku gribētos apmeklēt skolu.

Aldis Adamovičs

Aldis Adamovičs

Foto: Ernests Dinka

Bez praktiskas pieredzes ar skolēniem neiztikt

Es noteikti piekrītu viedoklim, ka izglītības politiku jāveido tiem, kuri ir praktiski izbaudījuši darbu skolā vai augstākās izglītības iestādē, kā arī tiem, kas paši ir vecāki. Tas rada lielāku izpratni par bērnu vajadzībām, uzvedību dažādās situācijās un notiekošo pašās skolās. Esmu izgājis visus šo etapus, bijis arī skolas direktors un pašvaldības vadītājs, tāpēc cenšos maksimāli iedziļināties un izprast reformas saturu. Tās veidošanā ir iesaistījušies vairāk nekā 300 speciālisti-profesionāļi no dažādiem izglītības līmeņiem.

Šobrīd tiek īstenota sekmīga bērnu sagatavošana skolai

Runājot par ideju sūtīt skolā sešgadniekus, gribētu minēt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vēl neesam dzirdējuši speciālistu atzinumus, bet esam atvērti diskusijai. Tas, ko esam jau noskaidrojuši - ja sešgadniekiem būs jāsāk mācības skolā, tad to saturs būs līdzīgs kā ir šobrīd pirmsskolas izglītības iestādēs. Šobrīd tiek īstenota obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības programmas apguvei, un tā ir veiksmīga. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka bērni uz skolu nāk nepietiekami sagatavoti. Ja arī kādam bērnam, sākot mācības 1. klasē, ir problēmas, piemēram, ar lasīšanu vai rakstīšanu, tas nenozīmē, ka vainīgi ir tie, kas bērnu sagatavo. Katrs bērns jāvērtē individuāli, un jāsaka, ka šobrīd mēs no bērniem nereti prasām pārāk daudz.

Plānots, ka 1.-6. klašu posmā izglītības iestāde varēs izvēlēties mācību formu pēc saviem ieskatiem. Vismaz pirmajās klasēs tām nebūtu pilnībā jābūt mācību stundām klasiskā izpratnē. Vairāk spēles, rotaļas, cita veida nodarbības, arī praktiski, reālai dzīvei pietuvināti uzdevumi. Taču ir virkne jautājumu, kas vēl ir jārisina, piemēram, par diendusu sešgadniekiem – arī šajā aspektā vēl nav viennozīmīga lēmuma, jo vecāki uzskata, ka bērniem ir jāguļ, bet paši bērni to, protams, nevēlas. Jautājums – cik bērni noguruši pēc šīm nodarbībām?

Skolu vides pielāgošanā būs nepieciešams pašvaldību atbalsts

Būtiskākais jautājums reformas kontekstā ir par pašvaldību gatavību nodrošināt skolās vidi, kas būtu atbilstoša jaunās reformas saturam, proti, nevis skolas solus, kā tas ir ierasts, bet vidi, kurā bērni var mācīties radoši, caur rotaļām, paredzot laiku arī atpūtai. Satura reformas īstenošanai pēdējo gadu laikā ir bijuši novirzīti lieli Eiropas Savienības finansiālie līdzekļi, taču vienlīdz svarīga būs katras pašvaldības spēja palīdzēt ar konkrētām lietām – mācību līdzekļu iegādi, telpu pārkārtošanu, atbilstošu mācību vidi, atpūtas telpām u.c. Ne visas mazās skolas varēs to atļauties un būs pašvaldības, kurās tas radīs grūtības. Lai panāktu, ka bērniem skolā ir interesanti, un ir materiāli, ar ko darboties, būs nepieciešamas lielas finanses.

Sešgadnieku jautājums vēl nav izdiskutēts

Šobrīd mēs tikai sākam apspriest jauno satura reformu visos izglītības posmos, tāpēc vēl nav noteikts, kad sešgadnieki būs pirmklasnieki. Tas drīzāk ir 2019. gada jautājums, šobrīd noteikti ir pāragri izdarīt kādus spriedumus vai secinājumus. Pagaidām viennozīmīgi arī nevaru pateikt savas domas – vai tas ir slikti vai labi. Es noteikti vēlētos dzirdēt arī vecāku viedokli, nozares biedrību un ekspertu domas. Šobrīd mācību satura reforma ir nodota apspriešanai līdz nākamā gada februārim, pēc tam jāsāk pieņemt lēmumi.

Būtiska nozīme pedagogu gatavībai

Lielāka atbildība par reformas īstenošanu, mērķu sasniegšanu, konkrētu uzdevumi izpildi, protams, gulsies uz skolotāju pleciem un atbalsta personālu. Ir saprotams, ka šobrīd pedagogi paši sāk apgūt un vērtēt piedāvāto saturu. Taču noteikti tiks strādāts pie tā, lai skolotāji ir informēti un viņiem būtu iespējas papildus izglītoties. Noteikti būs daudz vairāk informatīvā materiāla no IZM puses, lai skolotāji un vecāki varētu labāk izprast reformu, taču, ja arī pēc tam sabiedrība būs kategoriski pret, jāņem vērā, ka sešgadnieku sūtīšana skolā nav dzīvības un nāves jautājums. Pats svarīgākais, lai bērni justos labi, lai viņi vēlētos doties uz skolu. Lai būtu patīkama un ērta vide, kurā mācīties un apgūt arvien jaunas prasmes, zināšanas un tālākai dzīvei nepieciešamās iemaņas. Jāmainās visiem un visu laiku, jo ikdiena nestāv uz vietas!  

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv